18/07/2024 20:23
Search

Valdes sēdes protokols, 30.11.2015

Biedrības „Latvijas Žurnālistu asociācija” VALDES SĒDES PROTOKOLS Nr.8 Rīgā, 2015.gada 30.novembrī Sēdi vada Valdes priekšsēdētāja Sanita Jemberga Piedalās: Valdes priekšsēdētāja Sanita Jemberga Valdes locekle Arta Ģiga Valdes loceklis Rolands Tjarve Valdes locekle Gunta Sloga Valdes locekle Anna Platpīre Protokolē Nora Vojevodska Madara Fridrihsone nevar būt klāt, bet balsojumus iesniegusi rakstiski pirms sēdes. Sēdi sāk plkst. 18:00 Sēdi beidz plkst. 19:15 Sēdes darba tēmas: 1. KM izstrādātās mediju pamatnostādnes & pilnveidojamo/grozāmo likumu saraksts 2. MK noteikumi par jauno kārtību, kādā tiks piešķirtas akreditācijas žurnālistiem 3. LŽA biedru nemaksātāju un citās profesijās strādājošo (piem.sabiedriskās attiecības) darbības apturēšana. 4. LŽA ikgadējā konference un balvu pasniegšanas ceremonija 2016.gadā 18.martā Lēmumi 1. KM izstrādāto pamatnostādnes & Pilnveidojamo/grozāmo likumu saraksts Nr. Lēmums Balsojums Atbildīgais Termiņš 1. 1. LŽA uzskata, ka dokumentā arvien ir pārāk daudz vispārīgu, atbalstāmu ideju, kuru īstenošanas mehānisms un pieejamais finansējums īstenošanai nav skaidrs (piemēram, Mediju atbalsta fonds, sabiedrisko mediju iziešana no reklāmas tirgus un finansēšanas modelis). Dokumentā ir pazudušas jebkādas ambīcijas, kas ļautu ieraudzīt nozares ilgtermiņa attīstību, un tiek risināti daudzi taktiski jautājumi. 2. LŽA ir iesniegusi savu viedokli par sagatavotajiem dokumentiem (tas tiks publicēts arī LŽA mājas lapā), bet 2016.gadā piedāvās konkrētus likumu grozījumus, kurus izstrādās kopā ar juristiem. 5– par, 0 – pret, 0 – atturas R.Tjarve 15.01.2016. 2. MK noteikumi par jauno kārtību, kādā tiks piešķirtas akreditācijas žurnālistiem Nr. Lēmums Balsojums Atbildīgais Termiņš 1. Vairāki LŽA biedri un valdes locekļi nepiekrīt jaunajiem MK noteikumiem par akreditācijas procesu žurnālistiem. LŽA gatavo vēstuli attiecīgajām institūcijām ar saviem iebildumiem un priekšlikumiem (tiks publicēta mājas lapā). Balsojums par jaunajiem MK noteikumiem: 3– pret, 1 – par, 2 – atturas S.Jemberga 01.12.2015. 3. LŽA biedru nemaksātāju un citās profesijās strādājošo (piem.sabiedriskās attiecības) darbības apturēšana. Nr. Lēmums Balsojums Atbildīgais Termiņš 1. LŽA ir virkne biedru, kuri jau gadiem nemaksā biedru naudu, kā arī biedri, kuri vairs nestrādā žurnālistikā un tādējādi viņiem nav pamata būt profesionālas žurnālistu organizācijas biedriem. 1. Tuvākā laikā LŽA revidents G.Rozenbergs izsūtīs e-pastus biedra naudas nemaksātājiem. Ja līdz 31.12.2015.parādi par biedru naudu netiks nomaksāti, attiecīgo biedru darbība LŽA tiks apturēta. Līdz ar to netiks izsniegtas biedra kartes. 2. LŽA lietvede N.Vojevodska izsūtīs e-pastus LŽA biedriem, par kuriem ir šaubas – vai viņi vēl joprojām strādā ar žurnālistiku saistītā jomā. Ja biedri vairs nestrādā žurnālistikā, biedri tiks aicināti paši apturēt darbību. Par tiem, kuri neatbildēs vai nevarēs iesniegt aktīvas žurnālistiskas darbības apliecinājumu, LŽA valde lems par izslēgšanu. 5– par, 0 – pret, 0 – atturas 1. G.Rozenbergs – 31.12.2015. 2. N.Vojevodska – 31.12.2015. 31.12.15. 4. LŽA ikgadējā konference un balvu pasniegšanas ceremonija 2016.gadā 18.martā Nr. Lēmums Balsojums Atbildīgais Termiņš 1. LŽA Izcilības balvas ceremoniju un ikgadējo konferenci tiek plānots organizēt 18.03.2016. Drīzumā tiks izsludināta LŽA Izcilības balvas darbu iesniegšanas kārtība. 5– par, 0 – pret, 0 – atturas Atbildīgā par konferenci – A.Platpīre. Atbildīgā par Izcilības balvas izsludināšanu – S.Jemberga 31.12.2015. Valdes priekšsēdētāja: ______________________ / S.Jemberga / (paraksts) Protokolēja: ______________________ / N.Vojevodska / (paraksts)

Valdes sēdes protokols 05.10.2015.

Biedrības „Latvijas Žurnālistu asociācija” VALDES SĒDES PROTOKOLS Nr.7 Rīgā, 2015.gada 05.oktobrī Sēdi vada Valdes priekšsēdētāja Sanita Jemberga Piedalās: Valdes priekšsēdētāja Sanita Jemberga Valdes locekle Arta Ģiga Valdes loceklis Rolands Tjarve Valdes locekle Gunta Sloga Valdes locekle Madara Fridrihsone Protokolē Nora Vojevodska Sēdi sāk plkst. 18:00 Sēdi beidz plkst. 19:15 Sēdes darba tēmas: 1. Jaunu biedru uzņemšana 2. LŽA, avīzes “Bauskas dzīve” un Sorainen pārstāvju tikšanās ar Konkurences padomi 3. LŽA mājas lapas redaktors 4. Mediju ekselences centra dibināšana 5. Pilnveidojamo/grozāmo likumu saraksts 6. LM izstrādātie Grozījumi likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu” 7. Statūtu grozījumi 8. LŽA ikgadējā konference Lēmumi 1. Jaunu biedru uzņemšana Nr. Lēmums Balsojums Atbildīgais Termiņš 1. LŽA saņēmusi pieteikumus no Ritas Rudušas un Egitas Jonānes un vienbalsīgi nobalso par uzņemšanu LŽA. 5– par, 0 – pret, 0 – atturas 2. LŽA, avīzes “Bauskas dzīve” un Sorainen pārstāvju tikšanās ar Konkurences padomi Nr. Lēmums Balsojums Atbildīgais Termiņš 1. LŽA valdes priekšsēdētāja S.Jemberga kopā ar pārstāvjiem no avīzes “Bauskas dzīve” un advokātu biroja Sorainen tikās ar Konkurences padomi, lai pārrunātu, kā cīnīties pret pašvaldību finansētiem medijiem. Diemžēl šis jautājums nav Konkurences padomes kompetencē un vienīgais veids būtu “Bauskas dzīvei” vērsties ar konkrētiem aprēķiniem par zaudējumiem, kas radušies pašvaldību mediju kropļotā tirgus dēļ, tiesā. Konkurences padome šajā gadījumā būtu gatava sniegt atzinumu par to, ka pašreizējā situācija ar pašvaldību medijiem rada negodīgas konkurences apstākļus mediju tirgū. 5– par, 0 – pret, 0 – atturas S.Jemberga 31.10.15. 2. Paralēli jāsagatavo un jānosūta vēstules par mediju tirgus kropļošanas ierobežošanu: * Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību lietu komisijai * Tirdzniecības Rūpniecības kamerai * Preses izdevēju asociācijai 5– par, 0 – pret, 0 – atturas S.Jemberga 31.10.15. 3. Lūgt LŽA biedrus pieteikties, kuri varētu sniegt datus par līdzekļu apmēru, kas tiek izlietoti pašvaldību mediju uzturēšanai, lai saprastu kopējo līdzekļu apjomu. 5– par, 0 – pret, 0 – atturas S.Jemberga 31.10.15. 3. LŽA mājas lapas redaktors Nr. Lēmums Balsojums Atbildīgais Termiņš 1. Lūgums LŽA biedrus pieteikties vai izvirzīt kādu par LŽA mājas lapas redaktoru. 5– par, 0 – pret, 0 – atturas R.Tjarve 31.10.15. 4. Mediju ekselences centra dibināšana Nr. Lēmums Balsojums Atbildīgais Termiņš 1. Mediju ekselences centra dibināšana plānota š.g.11.novembrī Tallinā, no Latvijas kā iespējamie dibinātāji piedalīsies : Re:Baltica LTV LŽA MGT vai Komercraidorganizāciju asociācija. Centru vadīs Rita Ruduša, tas būs LV radīts NVO, no Igaunijas dibinātāji būs EER, Izdevēju asociācija un Baltijas Filmu skola, no Zviedrijas SSE Riga. Par biedriem varēs kļūt arī citas organizācijas. LŽA biedriem jāsāk formulēt savas vajadzības apmācību jomā. 5– par, 0 – pret, 0 – atturas 5. Pilnveidojamo/grozāmo likumu saraksts Nr. Lēmums Balsojums Atbildīgais Termiņš 1. LŽA jāsagatavo pilnveidojamo/grozāmo likumu saraksts, piesaistot juristus no advokātu biroja Sorainen. 5– par, 0 – pret, 0 – atturas R.Tjarve 08.10.15. 6. LM izstrādātie Grozījumi likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu” Nr. Lēmums Balsojums Atbildīgais Termiņš 1. LŽA jāturpina darbs pie risinājumu ierosinājumiem, kā ilgtermiņā (5 gadu laikā) pāriet uz vienotu nodokļu slogu, apliekot autoratlīdzības žurnālistikā ar VSAOI kā darba algai. VSAOI piemērošanai autoratlīdzībām jāskata kompleksi ar vairākiem jautājumiem, piemēram – reklāmas aiziešana no sabiedriskajiem medijiem, likvidējot pašvaldību finansētos medijus, u.c. 5– par, 0 – pret, 0 – atturas A.Ģiga M.Fridrihsone 26.10.15. 7. Statūtu grozījumi Nr. Lēmums Balsojums Atbildīgais Termiņš 1. Jāsagatavo statūtu grozījumi un jārīko biedru kopsapulce, lai lemtu par turpmāku finansiāla atbalsta piešķiršanas/aizdošanas mehānisma izveidi LŽA biedriem. 5– par, 0 – pret, 0 – atturas A.Krauze 26.10.15. 8. LŽA ikgadējā konference Nr. Lēmums Balsojums Atbildīgais Termiņš 1. Aicinām LŽA biedrus piedāvāt sev interesējošas tēmas LŽA ikgadējai konferencei 5– par, 0 – pret, 0 – atturas S.Jemberga Valdes priekšsēdētāja: ______________________ / S.Jemberga / (paraksts) Protokolēja: ______________________ / N.Vojevodska / (paraksts)

LŽA viedoklis par Latvijas mediju politikas pamatnostādņu 2016.-2020.gadam īstenošanas plānu

2015.gada 20.novembrī, Rīgā Latvijas Republikas Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļai K.Valdemāra 11-a, Rīgā LŽA viedoklis par Latvijas mediju politikas pamatnostādņu 2016. – 2020.gadam īstenošanas plānu Latvijas Žurnālistu asociācija (LŽA), atsaucoties uz Kultūras ministrijas aicinājumu piedalīties Latvijas mediju politikas pamatnostādņu 2016. – 2020.gadam īstenošanas plāna apspriešanā, pateicas par šo iespēju un KM nodomiem mediju vides sakārtošanā. Vienlaikus atzīmējam, ka dokumentā arvien ir pārāk daudz vispārīgu, atbalstāmu ideju, kuru īstenošanas mehānisms un pieejamais finansējums īstenošanai nav skaidrs (piemēram, Mediju atbalsta fonds, sabiedrisko mediju iziešana no reklāmas tirgus un finansēšanas modelis). Sabiedriskie mediji LŽA ieskatos dokumentos ir nepieciešams ieviest atsevišķu sadaļu, kas skaidri definētu sabiedrisko mediju un komercmediju atšķirīgās lomas un mērķus (papildināt 1.1.1). Tie atzīmētu sabiedrisko mediju unikālo lomu Latvijas informatīvajā telpā, tai skaitā nodrošinot īpašām sabiedrības grupām (bērni, jaunieši, diaspora, krievvalodīgie u.c.) paredzēta satura pieejamību gan ar televīzijas un radio, gan ar jauno tehnoloģiju sniegto iespēju palīdzību. Būtisks nosacījums efektīvai sabiedrisko mediju darbībai ir to profesionāla pārvaldība, kas nodrošina gan sabiedrisko mediju redakcionālo neatkarību, gan efektīvu valsts līdzekļu izmantošanu. Līdz ar to sabiedrisko mediju stiprināšanai mediju politikas ietvaros ir divi pamatuzdevumi: 1. Uzlabot sabiedrisko mediju pārvaldību, nošķirot EPL tirgus regulētāja un sabiedrisko mediju kapitāldaļu turētāju funkcijas. 2. Palielināt finansējumu (% no IKP) sabiedriskajiem medijiem, lai tas sasniegtu 80% no ES vidējiem rādītājiem plānošanas periodā un 100% līdz 2022. gadam. LŽA uzskata, ka šim mērķim ir jāatspoguļojas plānā kā rezultatīvam rādītājam. LŽA atbalsta sabiedrisko mediju iziešanu no reklāmas tirgus, ja vienlaikus tiek sakārtoti un plānā paredzēti šādi pasākumi: a. 1.1.4 punktā iestrādāts no politiskās ietekmes brīvs, ilgtspējīgs to finansējuma modelis; b. tiek mainīta elektronisko mediju uzraudzības sistēma. Dokumentā nav skaidri norādīts, ka un kad esošā Nacionālo Elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) tiek likvidēta un tās funkcijas pārņem divas institūcijas, kas atsevišķi uzrauga sabiedriskos medijus un pārējo elektronisko mediju nozari. LŽA piekrīt citām nozares organizācijām, ka regulējums ir jāizstrādā ar mērķi to ieviest jau uz jaunās padomes vēlēšanām 2017.gadā. Līdz ar to arī 5.2.1. paredzētā NEPLP monitoringa kapacitātes palielināšana ir nevajadzīga, ja to darīs cita institūcija. Tāpat monitoringa veikšanā var iesaistīt mediju studentus, bet atbildīgajai institūcijai tikai jāfiksē pārkāpums un jālemj par sodu. Strauji attīstoties sociālajiem tīkliem, informācija par pārkāpumiem medijos ir viegli atrodama un nav vajadzīgas smagnējas struktūras, kas to dublē. c. tiek ņemts vērā apstāklis, ka LTV iepērk raidījumus no neatkarīgajiem producentiem, kuri piesaista reklāmdevējus/sponsorus. d. no reklāmas tirgus izslēgtas ārvalstīs veidotas programmas; e. tiek ņemts vērā apstāklis, ka ierobežotam skaitam īpašu sabiedrisko mediju projektu (nacionālā mēroga sporta vai kultūras pasākumi, piemēram, Dziesmusvētki) nepieciešams privātu atbalstītāju loks; f. tiek ņemts vērā apstāklis, ka LTV iepērk raidījumus no neatkarīgajiem producentiem, kuru veidotie projekti nesaņem 100% finansējumu no sabiedriskajiem medijiem. Mediju atbalsta fonds LŽA atbalsta MAF izveidi, kas atbalstītu sabiedriski nozīmīgas žurnālistikas materiālus. Tā kā plāns nekonkretizē MAF darbības principus un atbalsta sadales mehānismus, kā arī nav skaidrības par līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta, LŽA lūdz pēc iespējas ātrāk ar tiem iepazīstināt nozari un definē sekojošus principus. LŽA atbalsta 1.1.1 punktā minēto mērķi sabiedrisko pasūtījumu piešķirt tikai sabiedriskajiem medijiem, vienlaikus paredzot atbalstu sabiedriski nozīmīga satura radīšanai komercmedijos. Taču jāņem vērā, ka uz MAF varētu pretendēt neatkarīgu producentu žurnālistikas projekti, kuru piemērotākais sadarbības partneris atsevišķos gadījumos var būt sabiedriskais medijs. Ja mediju pratībai ir pieejams atsevišķs finansējums, uz to jābūt tiesībām pretendēt gan sabiedriskajiem, gan privātajiem medijiem. LŽA nepiekrīt, ka MAF atbalsta saņēmēju lokā vismaz tā darbības pirmajos gados tiktu iekļautu mediju kritikas projekti (4.3.1), jo finansējums ir pietiekami neliels, lai to prioritizētu. Tāpat LŽA neatbalsta Mediju pratības programmas finansēšanu no MAF līdzekļiem, jo fonda uzdevums ir atbalstīt sabiedriski nozīmīga mediju satura radīšanu, taču interese atbalstīt mediju pratību ir arī daudziem ārvalstu donoriem. Ir vairākas iestādes, piemēram, Sabiedrības integrācijas fonds, NATO Stratēģiskās komunikācijas centrs, Valsts izglītības attīstības aģentūra u.c., kuru funkcijas un līdzekļi ļauj šo programmu nodrošināt. LŽA uzsver, ka MAF līdzekļu sadalei jānotiek konkursa kārtībā un ar pienācīgu, bet ne pārāk smagnēju atskaites mehānismu. LŽA neatbalsta ideju atsevišķi atbalstīt kādu mediju formu (1.3.3), jo mūsu ieskatā svarīgākais ir saturs, nevis platforma. LŽA kategoriski nepiekrīt sabiedriskajā apspriešanā izskanējušajai idejai, ka MAF būtu jāiekļauj eksistējošas iestādes, proti, NEPLP, atbildības jomā. Pirmkārt, šis atbalsts ir domāts sabiedriski nozīmīgai žurnālistikai neatkarīgi no platformas, taču NEPLP atbildībā ir tikai televīzijas. Otrkārt, tā kā LŽA prasa atrisināt interešu konfliktu NEPLP uzbūvē, sadalot to divās vienībās (komerciālajiem un sabiedriskajiem medijiem atsevišķi) un nodrošinot profesionālu, nevis politisku atbalstu gūt spējīgu vāju personālu, jaunu funkciju piešķiršanai nav pamata. Reģioni un godīga konkurence LŽA atbalsta plāna mērķi panākt godīgu konkurenci reģionālo mediju tirgū, bet nepiekrīt 1.2.1 piedāvātajam risinājumam. Mūsu ieskatā priekšlikums pašvaldību laikrakstiem aizliegt darboties komercsludinājumu tirgū ir nepietiekams. Pašvaldību izdoto laikrakstu izdošana, mūsuprāt, kaitē gan profesionālai žurnālistikai reģionos, gan arī vietējo mediju biznesa modelim. Galvenais atbalsts drukātajiem medijiem būtu pilnīga valsts un pašvaldības institūciju drukāto mediju likvidēšana. Ja dialoga rezultātā nav iespējams panākt pašvaldību izdoto laikrakstu aizliegšanu, likumā precīzi jādefinē pieļaujamās publicējamās informācijas raksturs, kam būtu jāatbilst “Latvijas Vēstnesim” – saistošie noteikumi, sabiedriskās apspriešanas utml. informācija, bet ne TV programmas, ceļojumu apraksti, ziņas, receptes uc. tajos redzamie materiāli. Līdz ar to LŽA atbalsta 1.2.2 piedāvājumu. LŽA neatbalsta 1.3.3 punktu, jo neredz pamatu vienas mediju platformas izcelšanai un īpašam atbalstam. Ētika LŽA pilnībā atbalsta 2.1.1 punktā piedāvāto Mediju ombuda izveidi, jo regulāri saskaras ar lūgumiem izvērtēt žurnālistu darbību, kuri nav asociācijas biedri. LŽA uzskata, ka diskusijai par ombudu jānotiek vienlaikus ar diskusiju par elektronisko mediju uzraudzības izmaiņām. LŽA īsti nesaskata jēgu 2.1.3 piedāvātā kopīgā ētikas kodeksa izstrādei, jo mūsu pieredzē šādi mēģinājumi ir bijuši nesekmīgi un patērē neproporcionāli daudz laika, kas būs nepieciešams jau tā plānā paredzēto apjomīgo iniciatīvu īstenošanai. Nodokļi LŽA atbalsta pamatnostādņu projektā jau ietverto piedāvājumu piemērot samazinātas pievienotās vērtības nodokļa likmes elektroniskajiem medijiem, drukātajiem medijiem un to digitālajam saturam, taču uzsver, ka jautājums par netiešām valsts budžeta dotācijām, tas ir, samazinātas nodokļa likmes piemērošanu, jāsaista ar mediju īpašnieku kā darba devēju sociālo atbildību. Asociācija uzskata, ka pamatnostādņu projektā jānosaka konkrēti termiņi autoratlīdzības nodokļa sakārtošanai un ierosina noteikt autoratlīdzības nodokļa likmi, normatīvajos aktos nosakot, ka šis nodoklis pielīdzināms valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un nodokļa ieņēmumi pilnā apmērā ieskaitāmi valsts

LŽA viedoklis par Grozījumiem MK 24.10.2006. noteikumos Nr.870 “Kārtība, kādā tiek akreditēti masu informācijas līdzekļu žurnālisti un citi pārstāvji akreditētājinstitūcijā”

Valsts Kancelejas direktoram Mārtiņam Krieviņam Valsts Kancelejas Komunikācijas departamentam Saeimas kancelejai Valsts prezidenta kancelejai Ārlietu ministrijai Drošības policijai Rīgā, 2015.gada 1.decembrī Latvijas Žurnālistu asociācijas viedoklis par “Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 24.oktobra noteikumos Nr.870 “Kārtība, kādā tiek akreditēti masu informācijas līdzekļus žurnālistu un citu pārstāvji akreditētājinstitūcijā” Rūpīgi izsverot Valsts kancelejas (VK) sagatavotos grozījumus Ministru Kabineta (MK) noteikumos Nr. 870, kas regulē žurnālistu akreditāciju, un uzklausot organizācijas biedru viedokļus, Latvijas Žurnālistu asociācija (LŽA) tos nevar atbalstīt. Respektējot atbildīgo iestāžu tiesības noteikt drošības režīmu atbilstoši draudu pakāpei, asociācijas biedru ieskatā saņemtajos dokumentos izmaiņu nepieciešamība nav pārliecinoši pamatota. “Ņemot vērā pēdējā laika aktuālās tendences sabiedrībā, kas nepārprotami norāda uz iespējamām dažādu personu provokācijām, kas savukārt rada pamatotus apstākļus drošības prasību stiprināšanai”, mūsuprāt, drošības iestādēm ir jārisina ar citādiem līdzekļiem, nevis ar mediju darba iespēju ierobežošanu. Asociācijas biedriem nav pieņemami šādi grozījumu punkti: 61. Akreditētājinstitūcija izsniedz akreditāciju, ja vien: 61.2. no kompetentajām institūcijām nav saņemta informācija, ka: 61.2.3. masu informācijas līdzekļa vai tā pārstāvja darbība satur aicinājumu uz vardarbību, aicinājumu nepakļauties Latvijas Republikas likumiem, darbība ir saistīta ar valsts noslēpuma izpaušanu, kara propagandu, rasu un nacionālās vienlīdzības pārkāpumu; 61.2.4. masu informācijas līdzekļa pārstāvja akreditācija var radīt apdraudējumu valsts drošībai, sabiedriskai kārtībai un drošībai.” 181.Akreditētājinstitūcija var apturēt vai anulēt akreditāciju, ja no kompetentajām institūcijām ir saņemta informācija, ka: 181.3. masu informācijas līdzekļa vai tā pārstāvja darbība satur aicinājumu uz vardarbību, aicinājumu nepakļauties Latvijas Republikas likumiem, darbība ir saistīta ar valsts noslēpuma izpaušanu, kara propagandu, rasu un nacionālās vienlīdzības pārkāpumu; 181.4. masu informācijas līdzekļa pārstāvja akreditācija var radīt apdraudējumu valsts drošībai, sabiedriskai kārtībai un drošībai. Šie punkti ir arbitrāri. To iekļaušana, pamatojot ar vārdā nenosauktu “kompetentu iestāžu” informāciju, ka žurnālista akreditācija “var radīt apdraudējumu” rada iespēju nākotnē vērsties pret masu medijiem, kuru darbība kādam vienkārši šķiet nepatīkama vai pārāk kritiska. Savukārt, ja žurnālists vai masu saziņas līdzeklis ir izdarījis kādu no 6.1.2.3 un 18.1.3 minētajiem pārkāpumiem, par to jābūt vismaz apsūdzībai vai tiesas spriedumam. LŽA biedru ieskatā jau spēkā esošie noteikumi ļauj gan atteikt akreditāciju, gan to anulēt, turklāt ar visai brīvu pamatojumu (7., 17., 18.punkti). 17.punktu tiek piedāvāts svītrot, lai gan tas pieļauj akreditācijas apturēšanu un sasniedz mērķus, ar kuriem tiek pamatota noteikumu maiņa. Asociācija uzskata, ka nav iespējama šādu punktu iekļaušana, ja tie ir arbitrāri un vienlaikus nav izveidots mehānisms, kā žurnālistiem aizstāvēt savas tiesības vēl pirms vēršanās Administratīvajā tiesā. Valsts Kancelejai jāizveido institūcija (akreditācijas padome), kurā ietilpst arī žurnālistu pārstāvji, kas izskata ar akreditāciju saistītos strīdīgos gadījumus. LŽA pārstāvjiem, lemjot par saviem biedriem, jābūt tādām pat balss tiesībām, kā drošības iestāžu un VK pārstāvjiem. Latvijas Žurnālistu asociācija vēlas norādīt uz pēdējā gadā jau ieviestiem stingrākiem drošības noteikumiem Valsts kancelejā, kuri tika pamatoti ar ES prezidentūras drošības vajadzībām, bet realitātē ierobežoja mediju saziņas iespējas ar amatpersonām. Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, LŽA aicina Valsts Kanceleju grozījumus tālāk nevirzīt un atgriezties pie plašāko izmaiņu apspriešanas, kuras tika izstrādātas pirms vairākiem gadiem un netika pieņemtas. LŽA valdes vārdā, Priekšsēdētāja Sanita Jemberga

LŽA protests pret melu izplatīšanu par Maiku Koljeru

Riga, Oct 28, 2015   H.E. Edgars Rinkevičs, Minister of Foreign Affairs of Latvia H.E. Nancy Bikoff Pettit, Ambassador of the United States H.E. Sarah Cowley, Ambassador of the United Kingdom Your Excellencies, Latvia’s Journalists Association would like to draw your attention to the unacceptable lies about Latvia’s journalist Mike Collier by the author of the exhibition “People of Maidan” which, according to the public reports, has been supported by the Latvia’s Ministry of Foreign Affairs. Mr Collier has worked as a journalist for 20 years, including several years each with the BBC and the UK Press Association. He is based in Latvia since 2007, working for news wires DPA and AFP. He have been editor of the English-language service of Latvian public broadcaster, LSM.lv, since 2014. On Oct 8, 2015, Mr Collier published an article on the LSM.lv website about discrepancies of the story of the author of ‘People of Maidan”, US citizen, Mr Sergey Melnikoff http://www.lsm.lv/en/article/societ/society/second-arrest-but-questions-linger-over-maidan-exhibition.a149215/. In terms of journalistic standards, the story is impeccable. However, after that the rumours began to spread over internet and social networks that Mr Collier is in fact Mr Modest Kolerov, ex-employee of Kremlin and persona non grata in Latvia. The story would be funny, if it was not so absurd. However, now it is traceable back to the author of the exhibition, Mr Melnikoff ( http://ipvnews.org/) We find it unacceptable that Latvia’s Foreign Ministry, an institution representing the country, let’s itself being associated with this kind of behaviour. It is not acceptable to make groundless allegations against journalists who are just doing their job according to standard professional practice. This is exactly what is happening here. In the name of the LJA board Sanita Jemberga Chairman of the Board GSM. + 371 29118853 www.latvijaszurnalisti.lv

Valdes sēdes protokols, 24.08.2015.

Biedrības „Latvijas Žurnālistu asociācija” VALDES SĒDES PROTOKOLS Nr.6 Rīgā, 2015.gada 24.augustā Sēdi vada Valdes priekšsēdētāja Sanita Jemberga Piedalās: Valdes priekšsēdētāja Sanita Jemberga Valdes locekle Arta Ģiga Valdes loceklis Rolands Tjarve Valdes locekle Anna Platpīre Valdes loceklis Arnis Krauze Protokolē Nora Vojevodska Sēdi sāk plkst. 18:00 Sēdi beidz plkst. 19:15 Sēdes darba tēmas: 1. Jaunu biedru uzņemšana 2. NEPLP locekļa amata kandidāta izvirzīšana 3. LŽA vadības un A.Dimanta tikšanās ar prezidenta pārstāvjiem 4. Valdes atbalsts A.Dimantam, statūtu grozījumi 5. LM izstrādātie Grozījumi likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu” 6. KM izstrādāto pamatnostādņu apspriešana 7. Mediju ekselences centra dibināšana Lēmumi 1. Jaunu biedru uzņemšana Nr. Lēmums Balsojums Atbildīgais Termiņš 1. LŽA saņēmusi pieteikumu no Roberta Šteinberga par iestāšanos LŽA. Valde lūdz iesniegt R.Šteinbergam motivācijas vēstuli ar pamatojumu, kādēļ vēlas kļūt par LŽA biedru 5– par, 0 – pret, 0 – atturas 2. Gunta Rozenberga virzīšana NEPLP locekļa amatam Nr. Lēmums Balsojums Atbildīgais Termiņš 1. LŽA atkārtoti virzīs G.Rozenbergu NEPLP locekļa amatam. 5– par, 0 – pret, 0 – atturas S.Jemberga 28.08.2015. 2. LŽA vēlas piedalīties Saeimas komisijas sēdē, kurā tiek izvērtēti kandidāti, lai skaidrotu savu nostāju par NEPLP kompetences sadalīšanu – atsevišķi par sabiedriskajiem un komercmedijiem. 5– par, 0 – pret, 0 – atturas R.Tjarve 28.08.2015. 3. LŽA vadības un A.Dimanta tikšanās ar prezidenta pārstāvjiem Nr. Lēmums Balsojums Atbildīgais Termiņš 1. LŽA priekšsēdētāja S.Jemberga un biedrs A.Dimants tikās ar prezidenta pārstāvjiem, lai pārrunātu prezidenta iespēju sūdzēt Satversmes tiesā. Prezidenta kancelejas pārstāvji apliecina gatavību ar LŽA kopīgi strādāt likumdošanas jomā, lai turpmāk izvairītos no līdzīga veida precedentiem kā ar NEPLP atlaišana, kā arī pilnveidot citus likumus. LŽA jāsagatavo pilnveidojamo/grozāmo likumu saraksts, piesaistot juristus no advokātu biroja Sorainen. 5– par, 0 – pret, 0 – atturas R.Tjarve 28.09.2015. 4. Valdes atbalsts A.Dimantam, statūtu grozījumi Nr. Lēmums Balsojums Atbildīgais Termiņš 1. Valde ir izskatījusi A.Dimanta lūgumu pēc finansiāla atbalsta, un lēmusi aizdodot līdzekļus tiesāšanās vajadzībām uz gadu. 5– par, 0 – pret, 0 – atturas 2. Jāsagatavo statūtu grozījumi un jārīko biedru kopsapulce, lai lemtu par turpmāku finansiāla atbalsta piešķiršanas/aizdošanas mehānisma izveidi LŽA biedriem. 5– par, 0 – pret, 0 – atturas A.Krauze 28.09.2015. 5. LM izstrādātie Grozījumi likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu” Nr. Lēmums Balsojums Atbildīgais Termiņš 1. LŽA ir iepazinusies ar LM izstrādātiem grozījumiem likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu” un uzskata, ka jārod citi risinājumi, kā ilgtermiņā (5-15 gadu laikā) pāriet uz vienotu nodokļu slogu, apliekot autoratlīdzības žurnālistikā ar VSAOI kā darba algai. VSAOI piemērošanai autoratlīdzībām jāskata kompleksi ar vairākiem jautājumiem, piemēram – reklāmas aiziešana no sabiedriskajiem medijiem, likvidējot pašvaldību finansētos medijus, u.c. 5– par, 0 – pret, 0 – atturas A.Ģiga 21.09.2015. 6. KM izstrādāto pamatnostādņu apspriešana Nr. Lēmums Balsojums Atbildīgais Termiņš 1. LŽA pārstāvji piedalījās KM izstrādāto Mediju pamatnostādņu apspriešanā un turpinās sadarbību. 5– par, 0 – pret, 0 – atturas S.Jemberga 7. Mediju ekselences centra dibināšana Nr. Informācijai Balsojums Atbildīgais Termiņš 1. LŽA valdes priekšsēdētāja piedalījās apspriešanā par Mediju ekselences centra dibināšanu, LŽA varētu būt viens no centra dibinātājiem. Tuvākā mēneša laikā plānotas jaunas tikšanās ar ziemeļvalstu pārstāvjiem, lai pārrunātu centra darbību. 5– par, 0 – pret, 0 – atturas S.Jemberga Valdes priekšsēdētāja: ______________________ / S.Jemberga / (paraksts) Protokolēja: ______________________ / N.Vojevodska / (paraksts)

Valdes sēdes protokols, 27.07.2015.

Biedrības „Latvijas Žurnālistu asociācija” VALDES SĒDES PROTOKOLS Nr.5 Rīgā, 2015.gada 27.jūlijā Sēdi vada Valdes priekšsēdētāja Sanita Jemberga Piedalās: Valdes priekšsēdētāja Sanita Jemberga Valdes locekle Madara Fridrihsone Valdes loceklis Rolands Tjarve Valdes locekle Anna Platpīre Protokolē Nora Vojevodska Sēdi sāk plkst. 18:00 Sēdi beidz plkst. 19:15 Sēdes darba tēmas: 1. Atlaišana NEPLP 2. K.Dagiļa lūgums iesaistīties viņa atstādināšanas no LR 5 amata pienākumu pildīšanas lietā 3. Jaunu biedru uzņemšana 4. Mediju ekselences centra dibināšana, LŽA iesaistīšanās 5. KM izstrādātās Mediju pamatnostādnes 6. Ētikas komisijas atzinumi par A.Kaimiņa un A.Gobzema sūdzībām par B.Strautmani Lēmumi 1. Atlaišana NEPLP Nr. Lēmums Balsojums Atbildīgais Termiņš 1. LŽA ir aicinājusi Saeimas frakcijas un Kultūras ministriju izveidot komisiju NEPLP darba vispusīgai izvērtēšanai. No frakcijām atsaukusies NSL, kas piekrīt, ka KM šāda komisija jāveido, taču KM nav likumīgu iespēju tādu veidot. KM uzskata, ka šo varētu regulēt ar Mediju pamatnostādņu izstrādi, taču tas nebūtu iespējams, jo būs daudz citu risināmu jautājumu. LŽA un A.Dimants tiksies ar prezidenta kancelejas juristiem jau šonedēļ, lai apspriestu iespēju iesniegt sūdzību Satversmes tiesā. 4– par, 0 – pret, 0 – atturas 2. K.Dagiļa lūgums iesaistīties viņa atstādināšanas no LR 5 amata pienākumu pildīšanas lietā Nr. Lēmums Balsojums Atbildīgais Termiņš 1. LŽA biedrs K.Dagilis ir vērsies pie LŽA valdes ar lūgumu iesaistīties viņa atstādināšanas lietā. LŽA ir lūgusi LR valdi iekļaut valdes locekli Madaru izvērtēšanas komisijā, kas jāveido saskaņā ar radio koplīgumu. Lūdzam turpmāk LŽA biedrus, kas vēlas lūgt LŽA iesaistīšanos radušās konfliktsituācijās, iesniegt argumentētus iesniegumus ar pamatojumu un faktoloģisko izklāstu. 4– par, 0 – pret, 0 – atturas 3. Jaunu biedru uzņemšana Nr. Lēmums Balsojums Atbildīgais Termiņš 1. Uzņemts Frederic Eger, (rekomendē J.Kaža un S.Jemberga) 4– par, 0 – pret, 0 – atturas 4. Mediju ekselences centra dibināšana, LŽA iesaistīšanās Nr. Lēmums Balsojums Atbildīgais Termiņš 1. Ziemeļvalstu padome plāno dibināt Mediju ekselences centru, lai finansētu žurnālistu mūžizglītību; LŽA piekritusi būt par vienu no dibinātājiem 4– par, 0 – pret, 0 – atturas 5. KM izstrādātās Mediju pamatnostādnes Nr. Lēmums Balsojums Atbildīgais Termiņš 1. LŽA viedoklis KM izstrādātajās Mediju pamatnostādnēs: 1) mediju finansēšanas sakārtošana, nodalot sabiedrisko mediju finansēšanu, reklāmas ieņēmumus un valsts finansējumu 2) jāveido Mediju atbalsta fonds, kura finansēšanas prioritātēm jābūt pētnieciskai žurnālistikai un reģionālajiem medijiem. Fonda līdzekļu piešķiršanas kritērijiem jābūt ilgtermiņa un prognozējamiem. 3) Jāpanāk ar likumu aizliegt pašvaldībām veidot savus medijus, kas darbotos reklāmas tirgū 4) Jāturpina uzsāktais darbs pie autoratlīdzību nodokļu sakārtošanas, paredzot tajā iekļaut VSAOI, nevis IIN, lai autoratlīdzību saņēmējiem nebūtu problēmu ar dažādu pabalstu un pensiju saņemšanu 4– par, 0 – pret, 0 – atturas 6.Ētikas komisijas atzinumi par A.Kaimiņa un A.Gobzema sūdzībām par B.Strautmani Nr. Informācijai Balsojums Atbildīgais Termiņš 1. LŽA Ētikas komisija izvērtējusi A.Kaimiņa un A.Gobzema sūdzības par B.Strautmani, tuvākā laikā tiks sniegtas atbildes sūdzību iesniedzējiem. Valdes priekšsēdētāja: ______________________ / S.Jemberga / (paraksts) Protokolēja: ______________________ / N.Vojevodska / (paraksts)

Alda Gobzema sūdzība par Baibu Strautmani un Ētikas komisijas atzinums

Alda Gobzema iesniegums Sveicināti! Ar šo papildinu manis sākotnējo iesniegumu par Baibas Strautmanes rīcību un neatbilstību Ētikas komisijas locekļa amatam. Kā tas izriet no šodien publiski lasāmās informācijas, Baiba Strautmane noliedz faktu, ka attiecīgo aizvainojošo apgalvojumu būtu izteikusi par mani. Pirmkārt, man ir jāsaka, ka neatkarīgi no tā, par kuru personu Baiba Strautmane minēto apgalvojumu būtu izteikusi, tas tik un tā uzskatāms par acīmredzamu personas homofobiskas ievirzes nicīgu aizvainošanu. Otrkārt, noliedzot, ka minētais ieraksts ir bijis par mani, Baiba Strautmane ir rīkojusies atklāti divkosīgi, tātad ētikai neatbilstoši. Paskaidrošu, kā jau minēju – šī gada 22. jūnijā Latvijas Žurnālistu ascociācijas Ētikas komisijas locekle Baiba Strautmane sociālajā vietnē Twitter ierakstīja (teksts saglabāts ar visām gramatikas kļūdām): “Koroče, mani šķebina, kad PDz skatos bildes, kā vispārzināms hejs precas ar meiteini, lai būtu “tikumīgs” Latvijā…” Minētā teksta saturs pats par sevi ir apšaubāmas inteliģences paraugs, kas neatbilst nekādām pieklājības normām. Taču būtiski uzsvērt, ka, lai kā arī Baiba Strautmane to noliegtu, minētā frāze nepārprotami attiecināma uz mani un manu ģimeni. To apliecina fakts, ka turpmāk kā paskaidrojumu iepriekšējam ierakstam Baiba Strautmane norādījusi: “Bet visvairāk žēl man to cilvēku, kas noticeja viņam kā Maksimas upuru aizstāvim…”. Konkrētajā laika posmā vienīgā persona, kas aizstāv Zolitūdes traģēdijā cietušos un kam bijušas kāzas, par kurām rakstījusi prese, īpaši Baibas Strautmanes norādītā Privātā dzīve, esmu es. Treškārt, vienlaikus lūdzu izvērtēt arī Baibas Strautmanes aizvainojošos un homofobiskos izteicienus, kas vērsti Saeimas deputāta Artusa Kaimiņa virzienā, nosaucot viņu par dauni. Vēlāk to vairākkārt atkārtojot un lietojot tādus izteicienus, kā, piemēram, kuņa. Šādā veidā aizskarot Saeimas deputātu godu un cieņu cita starp tiek grauts arī valsts prestižs un valsts varas autoritāte, jo, lai arī kādas nebūtu Baibas Strautmanes antipātijas pret konkrēto valsts varas pārstāvi, tas Baibai Strautmanei nedod nekādas morāli ētiskas tiesības paust minētos homofobiskās ievirzes apvainojumus. Papildus vēlos norādīt uz Latvijas viena no slavenākajiem tiesību zinātniekiem, profesoru Vasiliju Sinaiski. Viņš ir teicis: “[K]as izlieto savas [..] tiesības, tas tajā pašā laikā izlieto sabiedrības locekļa stāvokli, t. i., tiesības un pienākumus, kas nav viens no otra atdalāmi. Tiesības, ir piešķirtas pienākuma labākai izpildīšanai” (Prof. Dr. jur. V. Sinaiskis. Personība un personiskās tiesības jaunajā Civīllikumā. Tieslietu Ministrijas Vēstnesis. Nr. 2, (01.04.1938.)). Tas nozīmē, ka “[k]atram savas subjektīvās tiesības jāīsteno un subjektīvie pienākumi jāizpilda, ievērojot citu personu pamatotās intereses” (Brox, H. Allgemeiner Teil des BGB, nr. 640; Hartkamp, A., Hesselink, M. Hondius, E., Joustra, C., du Perron, E. (Editors). Towards a European Civil Code. 2nd edition. Nijmegen: Ars Aequi Libri, The Hague, London, Boston: Kluwer Law International, 1998, p. 288.). Minētie citāti ir pievienoti sakarā ar Latvijas Žurnālistu Asociācijas vadītājas Sanitas Jembergas šodien pausto par žurnālistu vārda brīvību. Tāpēc, izvērtējot Baibas Strautmanes atbilstību ieņemajamam amatam, aicinu ņemt vērā arī to, ka vārda brīvība nav visatļautība un jo īpaši šī tēze ir attiecināma uz tādām personām, kas sevi identificē kā ētikas un tikumības sargus. Aldis Gobzems. Baibas Strautmanes Paskaidrojums. Par sociālo tīklu Twitter. Kopš 2010.gada nogalē izveidoju savu profilu šajā sociālajā tīklā, esmu to izmantojusi kā iespēju izteikt savas personīgās domas, viedokli, vērtējumu par dažādiem procesiem un personām. Vienmēr, ciešā saistībā ar to, par kādu procesu, notikumu, personu ir runa vai saruna, esmu izmantojusi gan dažādas valodas gan dažādus latviešu valodas slāņus. Tāpat vienmēr kā neizbēgamu sociālo tīklu realitātes sastāvdaļu esmu pieņēmusi to, ka citi profilu īpašnieki (gan atklāti, gan anonīmi) izmanto tās pašas iespējas, tostarp nepiekrist un oponēt man, izmantojot ļoti dažādus izteiksmes līdzekļus un argumentus – sākot ar visnotaļ racionāliem un pamatotiem un beidzot ar tādiem, kuru motivācija tiek meklēta manā privātajā dzīvē. Un, lai cik nepatīkami, melīgi un aizvainojoši tie dažkārt mēdz būt, līdz šim man nebija nācis prātā meklēt ‘’taisnību’’ ārpus Twitter (TW) sienām. Vēl jāpiebilst, ka savā tviterprofilā nekad neesmu norādījusi ne savu profesiju, ne nodarbošanos, ne amatus. Par Artusu Kaimiņu. Lai pamatotu savu leksikas izvēli 17. un 18. jūnija mijā, citēšu plašāku tvitersarunas fragmentu, jo, atšķirībā no sūdzības iesniedzēja, uzskatu to par svarīgu. Saruna (ar citiem cilvēkiem) bija par procesiem, kas notiek Saeimā saistībā ar mediju kontroli un konkrēti par dažu deputātu vēlmi kaut kā ietekmēt LR5. Jānis Erts @JanisErts Šobrīd Saeima jauniešiem neko no demokrātijas nav parādījusi. Tikai principu ‘’skaldi un valdi’’. Baiba Strautmane @BaibaStrautmane @JanisErts @bivina @PieciLV tā ir. Ir traki, pat jauno un dumpīgo apoloģēts @artuss pārvērties par senilu konservatīvu piepi… atsit Dobeli artuss kaimins @artuss @Baiba Strautmane Baibu, sveiciens vīram. Paldies par viedokli. Baiba Strautmane @Baiba Strautmane @artuss ja tiešām vēlies, lai pasveicinu, pasaki, ko pateikt. artuss kaimins @artuss @Baiba Strautmane vnk pasveicini…sarežghīti? Paldies. Baiba Strautmane @Baiba Strautmane @artuss labi, pateikšu, ka Saeimas daunis sūta sveicienus, nekā cita sakāma nav… Manuprāt, no šīs sarunas secināms sekojošais: – A.Kaimiņš uzskata, ka apzīmējums ‘’senila konservatīva piepe’’ ir uzskatāms par akceptējamu viedokli un nav uzskatāms par tādu, kas ‘’neētiski un neprofesionāli apmelo un aizskar Saeimas deputātu” (A.Kaimiņa iesniegums); – A.Kaimiņm šis viedoklis nepatīk, tomēr kaut kādu iemeslu dēļ viņš nevis aizstāv savu visnotaļ profesionālo darbošanos parlamentā, bet ķeras pie manas privātās dzīves; – Esot labticīga persona, pēc pirmā aicinājuma pasveicināt vīru, cenšos noskaidrot, ko tieši A.Kaimiņš vēlas teikt. Pēc otrā man nākas secināt, ka Saeimas deputāts nepārprotami vēlas aizskart manu privāto dzīvi. Kā jau minēju, man ir nereti nācies konstatēt, ka oponenti, nevēloties apspriest kādu viedokli, cenšas šī viedokļa izcelsmi vai tā paudēju marginalizēt, argumentējot ar privātās dzīves aspektiem . Tomēr līdz šim to nekad nebija darījis ‘’Saeimas deputāts un valsts varas pārstāvis’’ (A.Kaimiņa iesniegums). Un jāatzīst, ka ‘’Seimas deputāta un valsts varas pārstāvja” izturēšanās mani tiešām aizskāra. Ar to arī skaidrojama mana izvēle lietot vārdu salikumu “Saeimas daunis’’. Tomēr gribu paskaidrot, ka skolēnu vidū visnotaļ izplatīto vārdu ‘’daunis’’ lietoju tajā nozīmē, kas atrodama “Latviešu valodas slenga vārdnīcā’’ – proti, muļķis, stulbenis, nevis tā, kā to traktē sūdzības iesniedzējs. Un tā kā jau tovakar saņēmu no cita TW lietotāja norādi, ka tagad visi Dauna sidroma slimnieki apvainojās un @artuss nestāv līdzi somu grupai, kas piedalījās Eirovīzijā, uzreiz arī atvainojos visiem, kas ir tiešām neveseli. Vienlaikus lūdzu ieteikt citus apzīmējumus. Un saņēmu norādi uz LR Tieslietu ministra Dz.Rasnača mājaslapā ievietoto materiālu “Kad senie latvieši šķendējās, viņi lietoja šādus

Artusa Kaimiņa sūdzība par Baibu Strautmani un Ētikas komisijas atzinums

Latvijas Žurnālistu asociācijas Ētikas komisijai Latvijas Žurnālistu asociācijas priekšsēdētājai Sanitai Jembergai Latvijas Republikas Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš Rīgā, 2015. gada 26. jūnijā Par Latvijas Žurnālistu asociācijas Ētikas komisijas locekles Baibas Strautmanes izteikumiem sociālajā tīklā www.twitter.com Šī gada 17. jūnijā Latvijas Žurnālistu asociācijas biedre un Latvijas Žurnālistu asociācijas Ētikas komisijas locekle Baiba Strautmane sociālajā tīklā www.twitter.com savā profilā @BaibaStrautmane ievietoja sekojošu tekstu: “@artuss, labi, pateikšu, ka Saeimas daunis sūta sveicienus, nekā citā sakāma nav…”. Ņemot vērā to, ka profila @artuss īpašnieks esmu es, Artuss Kaimiņš, pamatoti var secināt, ka Baiba Strautmane mani ir nosaukusi par “Saeimas dauni”. Saskaņā ar Tildes Enciklopēdiju “daunis” ir cilvēks, kuram ir Dauna sindroms. Dauna sindroms ir viena no hromosomu patoloģijas formām, kad 46 hromosomu vietā ir 47 hromosomas, turklāt kariotipā ir trīs 21. hromosomas kopijas (normāli jābūt tikai divām). Dauna sindroms ir iedzimta ģenētiska īpatnība, kas izpaužas gan vizuālās īpatnībās, gan kā garīgās attīstības traucējumi. Ņemot vērā to, ka man šāda iedzimtība nav konstatēta, Baiba Strautmane, ar iepriekš minēto ierakstu sociālajā tīklā www.twitter.com, publiski par mani ir paudusi nepatiesas, aizvainojošas, godu un cieņu aizskarošas ziņas. Uzskatu, ka neatkarīgi no tā, kāds ir Baibas Strautmanes viedoklis par mani, kā Saeimas deputātu un valsts varas pārstāvi, viņai nav tiesību publiski paust nepatiesas, apmelojošas ziņas par manu veselības stāvokli. Uzskatu, ka ar savu rīcību Baiba Strautmane ir pārkāpusi Latvijas Žurnālistu asociācijas Ētikas kodeksa 2.1. punktu, kur noteikts, ka žurnālista galvenais uzdevums ir sniegt sabiedrībai patiesu un pārbaudītu informāciju, kā arī 1.3. punktu, kur noteikts, ka žurnālisti ir par daudzpusīgu viedokļu apmaiņu, analītisku un kritisku nostāju pret politisko, ekonomisko un tiesu varu, aizstāvot sabiedrības un indivīda tiesības. Īpaši vēlos uzsvērt, ka saskaņā ar Latvijas Žurnālistu asociācijas mājas lapā www.latvijaszurnalisti.lv pieejamo informāciju, Baiba Strautmane kopš šī gada 12. jūnija ir Latvijas Žurnālistu asociācijas Ētikas komisijas locekle. Saskaņā ar Latvijas Žurnālistu asociācijas Ētikas komisijas nolikuma 3. punktu, Ētikas komisija ir izveidota, lai uzturētu augstus žurnālistikas ētikas standartus masu mediju vidē, uzlabotu mediju ētiku un nostiprinātu ētiskas žurnālistikas principus. No tā izriet, ka Baibai Strautmanei būtu jābūt personai, kas Latvijas žurnālistikas vidē uztur augstas ētikas un morāles normas un principus, tomēr viņas rīcība un izteikumi liecina par pretējo. Proti, aizbildinoties ar vārda brīvību, Baiba Strautmane neētiski un neprofesionāli apmelo un aizskar Saeimas deputātu. Uzskatu, ka Baibas Strautmanes rīcība, nosaucot mani par “Saeimas dauni”, ir žurnālista un, īpaši, Latvijas Žurnālistu asociācijas Ētikas komisijas locekļa necienīga rīcība, tādēļ lūdzu izvērtēt Baibas Strautmanes rīcības atbilstību Latvijas Žurnālistu asociācijas Ētikas kodeksa 2.1. un 1.3. punktiem un izslēgt Baibu Strautmani no Latvijas Žurnālistu asociācijas Ētikas komisijas. Pielikumā pievienoju “printscreen” attēlu, kur redzams Baibas Strautmanes izteikums. Ar cieņu, Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš! Latvijas Žurnālistu asociācijas Ētikas komisijai Latvijas Žurnālistu asociācijas priekšsēdētājai Sanitai Jembergai Latvijas Republikas Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš Rīgā, 2015. gada 26. jūnijā Par Latvijas Žurnālistu asociācijas Ētikas komisijas locekles Baibas Strautmanes izteikumiem sociālajā tīklā www.twitter.com Papildinājums Ar šo vēstuli vēlos papildināt 2015. gada 26. jūnijā, ap plkst. 18:00 nosūtīto vēstuli par žurnālistes Baibas Strautmanes izteikumiem sociālajā tīklā www.twitter.com. Šī un iepriekš minētā vēstule uzskatāmas par vienu iesniegumu. Pēc Baibas Strautmanes ieraksta sociālajā tīklā www.twitter.com, kur viņa nosauca mani par “Saeimas dauni”, norādīju, ka viņa ir Latvijas Žurnālistu asociācijas Ētikas komisijas locekle. Atbildot uz to, Baiba Strautmane uzrakstīja sekojošo: “@artuss Ja mani atskaitīs no LŽA Ētikas padomes par to, ka būšu nosaukusi Tevi parr dauni, būšu lepna… fakts paliks vēsturē…”. Tāpat Baiba Strautmane uzrakstīja, ka turpmāk saukšot mani par “rieklu kuņu”. No iepriekš minētajiem citātiem ir nepārprotami skaidrs, ka Baiba Strautmane vārdu “daunis” ir attiecinājusi tieši uz mani, tāpat ir noprotams, ka ar šo rīcību viņa lepojas, tātad uzskata par ētisku un atbalstāmu. Uzskatu par nepieņemamu, ka šāds cilvēks ieņem tik cienījamu amatu kā Ētikas komisijas loceklis, un pārstāv un aizstāv Ētikas kodeksā paustos principus un vērtības. Tāpat no ierakstiem sociālajā tīklā www.twitter.com var secināt, ka šo amatu Baiba Liepiņa nevērtē augstu un neuzskata par sev nozīmīgu. Pielikumā “printscreen” no sociālā tīkla www.twitter.com, kur redzami Baibas Strautmanes izteikumi. Ar cieņu, Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš Baibas Strautmanes Paskaidrojums. Par sociālo tīklu Twitter. Kopš 2010.gada nogalē izveidoju savu profilu šajā sociālajā tīklā, esmu to izmantojusi kā iespēju izteikt savas personīgās domas, viedokli, vērtējumu par dažādiem procesiem un personām. Vienmēr, ciešā saistībā ar to, par kādu procesu, notikumu, personu ir runa vai saruna, esmu izmantojusi gan dažādas valodas gan dažādus latviešu valodas slāņus. Tāpat vienmēr kā neizbēgamu sociālo tīklu realitātes sastāvdaļu esmu pieņēmusi to, ka citi profilu īpašnieki (gan atklāti, gan anonīmi) izmanto tās pašas iespējas, tostarp nepiekrist un oponēt man, izmantojot ļoti dažādus izteiksmes līdzekļus un argumentus – sākot ar visnotaļ racionāliem un pamatotiem un beidzot ar tādiem, kuru motivācija tiek meklēta manā privātajā dzīvē. Un, lai cik nepatīkami, melīgi un aizvainojoši tie dažkārt mēdz būt, līdz šim man nebija nācis prātā meklēt ‘’taisnību’’ ārpus Twitter (TW) sienām. Vēl jāpiebilst, ka savā tviterprofilā nekad neesmu norādījusi ne savu profesiju, ne nodarbošanos, ne amatus. Par Artusu Kaimiņu. Lai pamatotu savu leksikas izvēli 17. un 18. jūnija mijā, citēšu plašāku tvitersarunas fragmentu, jo, atšķirībā no sūdzības iesniedzēja, uzskatu to par svarīgu. Saruna (ar citiem cilvēkiem) bija par procesiem, kas notiek Saeimā saistībā ar mediju kontroli un konkrēti par dažu deputātu vēlmi kaut kā ietekmēt LR5. Jānis Erts @JanisErts Šobrīd Saeima jauniešiem neko no demokrātijas nav parādījusi. Tikai principu ‘’skaldi un valdi’’. Baiba Strautmane @BaibaStrautmane @JanisErts @bivina @PieciLV tā ir. Ir traki, pat jauno un dumpīgo apoloģēts @artuss pārvērties par senilu konservatīvu piepi… atsit Dobeli artuss kaimins @artuss @Baiba Strautmane Baibu, sveiciens vīram. Paldies par viedokli. Baiba Strautmane @Baiba Strautmane @artuss ja tiešām vēlies, lai pasveicinu, pasaki, ko pateikt. artuss kaimins @artuss @Baiba Strautmane vnk pasveicini…sarežghīti? Paldies. Baiba Strautmane @Baiba Strautmane @artuss labi, pateikšu, ka Saeimas daunis sūta sveicienus, nekā cita sakāma nav… Manuprāt, no šīs sarunas secināms sekojošais: – A.Kaimiņš uzskata, ka apzīmējums ‘’senila konservatīva piepe’’ ir uzskatāms par akceptējamu viedokli un nav uzskatāms par tādu, kas ‘’neētiski un neprofesionāli apmelo un aizskar Saeimas deputātu” (A.Kaimiņa iesniegums); – A.Kaimiņm šis viedoklis nepatīk, tomēr kaut kādu iemeslu dēļ viņš nevis aizstāv savu visnotaļ profesionālo darbošanos parlamentā, bet ķeras pie manas privātās dzīves;

LŽA paziņojums par deputātu nodomu atbrīvot Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi (NEPLP)

Latvijas Žurnālistu asociācija aicina (LŽA) uzsākt Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) darba sistemātisku izvērtēšanu. Pēc četru Saeimas frakciju iesnieguma par NEPLP atlaišanu, LŽA bija uzaicinājusi uz tikšanos ar NEPLP locekļiem, sabiedrisko mediju vadību un žurnālistu asociācijas biedriem visu padomes atlaišanu pieprasījušo frakciju vadītājus vai vietniekus. Neviens no politiķiem neuzskatīja par vajadzīgu ierasties un pamatot NEPLP atlaišanas pieprasījumu. NEPLP ir nozīmīgs posms mediju komunikācijā ar likumdevēju un politisko varu. Nemotivēta vēršanās pret NEPLP izraisa aizdomas par politiķu vēlmi ietekmēt mediju neatkarību. LŽA uzskata, ka NEPLP saimnieciskās darbības izvērtējums ir Saeimas kompetencē, taču tas jāskata atsevišķi no padomes darbības mediju uzraudzībā visā nozarē. Tādēļ LŽA aicina veidot sabiedrisko komisiju NEPLP darbības kompleksai izvērtēšanai, kurā ir gatava deleģēt savu pārstāvi. LŽA aicina arī citas mediju nozares dalībnieku sabiedriskās organizācijas atbalstīt šo vērtēšanu un piedalīties tajā. LŽA aicina Saeimas deputātus un valdību uzsākt labojumu izstrādi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, lai nodalītu NEPLP atbildību par komercmedijiem, kas padomei rada interešu konfliktu kā sabiedrisko mediju kapitāldaļu turētājai. LŽA vērsīsies pie EDSO augstās pārstāves mediju brīvības jautājumos un Eiropas Raidorganizāciju apvienības, lūdzot pievērst uzmanību mēģinājumam bez pietiekama pamatojuma un steigā atbrīvot mediju regulatoru. Ar pieprasījumā minētajiem motīviem deputāti neievēro Eiropas Padomes rekomendāciju (2000) 23 par raidorganizāciju sektora regulatoru neatkarību un funkcijām, kā arī rekomendāciju (96) 10 par sabiedrisko mediju neatkarību. LŽA valde