18/07/2024 21:22
Search

LŽA Ētikas komisijas paziņojums par profesionālās ētikas pārkāpumu, publiskojot orgānu donora datus

Rīgā, 2016.gada 24.novembrī Latvijas Žurnālistu asociācijas (LŽA) Ētikas komisija asi nosoda nekrietno un nepamatoto iejaukšanos personu privātajā dzīvē, vietnēs vipi.lv un slavenibas.lv publiskojot orgānu donora personas datus. LŽA Ētikas komisija aicina citus medijus nepārpublicēt šo informāciju, lai novērstu atkārtotu iejaukšanos orgānu donores tuvinieku personiskajā dzīvē. LŽA Ētikas komisija aicina abu tiešsaistes vietņu īpašniekus izdzēst publicēto un padarīt informāciju nepieejamu, kā arī publiski atvainoties mirušās donores tuviniekiem par profesionālās ētikas pārkāpumu. LŽA Ētikas komisija vērš uzmanību, ka orgānu donoru anonimitāti aizsargā likuma “Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā“ 15.pants, tāpēc lūdz tiesībsargājošās institūcijas izvērtēt, vai atbildīgie par iepriekš minēto rakstu publiskošanu nav pārkāpuši arī LR normatīvos aktus. Minētās publikācijas kā neētiskas novērtējuši arī Latvijas ārsti http://www.stradini.lv/page/133&news_id=488. LŽA Ētikas komisija izsaka visdziļāko līdzjūtību mirušās tuviniekiem.   LŽA Ētikas komisijas vārdā: Anda Rožukalne Skaidrīte Lasmane Arturs Kučs Ieva Alberte Aidis Tomsons Ilze Jaunalksne Arnis Krauze    

Preses brīvības dienas svinības 1.12.2016.

Uzaicinām uz Preses brīvības dienas svinībām 1.decembrī Rīgas Ekonomikas augstskolā.  Plkst.13:00 uzrunu angļu valodā teiks Pēteris Greste, bet 14:00 būs paneļdiskusija par reģionālās preses tiesībām izdzīvot vs pašaldību izdevumiem. Lai pasākumam būtu arī pievienotā ziņu vērtība, tajā izstāstīsim, kas noticis Bauskas dzīves tiesvedības lietā.   P.Grestes uzruna būs angliski, bet paneļdiskusija – latviski. Lūdzu piereģistrējieties šeit: http://www.sseriga.edu/en/news-and-events/upcoming-events/250yearsoffreedomofthepress.html  

LŽA valdes paziņojums par kriminālprocesu pret “Aizliegtā paņēmiena” žurnālisti

Latvijas Žurnālistu asociācijas (LŽA) valde uzskata par demokrātiskai sabiedrībai nepieņemamu un nosoda Latvijas tiesībsargājošo iestāžu rīcību, ierosinot kriminālprocesu un izvēršot plašas procesuālās darbības pret Latvijas Televīzijas raidījuma “Aizliegtais paņēmiens” žurnālisti Sanitu Miķelsoni. Saskaņā ar Latvijas Televīzijas sniegto informāciju, S.Miķelsone sava darba devēja uzdevumā bija sākusi veikt žurnālistikas eksperimentu, lai noskaidrotu, pēc kādiem principiem Ordeņu kapituls piešķir Triju Zvaigžņu ordeņus. Ordeņu kapitula vārdā žurnāliste bija sazinājusies ar pašvaldībām un iesniegusi kapitulam konkrētu kandidātu vārdus ar personas kodiem (kā to prasa procedūra). Pēc Valsts prezidenta kancelejas iesnieguma, 2015.gada septembrī pret S.Miķelsoni Valsts policijā ierosināts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 145.panta par nelikumīgām darbībām ar fiziskās personas datiem, ja ar to nodarīts būtisks kaitējums. Kriminālprocesa ietvaros tiesa sankcionējusi žurnālistes telefonsarunu noklausīšanās un ieguvusi visu viņas zvanu sarakstu. 2016.gada vasarā krimināllieta izbeigta, jo noziedzīgs nodarījums nav konstatēts. LŽA valde uzskata, ka visas minētās procesuālās darbības, ko veica policija, uzraudzīja prokuratūra un sankcionēja tiesa, ir konkrētajai situācijai nesamērīgas un atkārtoti apliecina, ka Latvijas tiesībsargājošajās iestādēs trūkst izpratnes par žurnālista lomu demokrātiskā sabiedrībā. Šādi vēršoties pret S.Miķelsoni, ir tikusi apdraudēta viņas profesionālā darbība un pārkāpts viens no būtiskākajiem mediju darbības principiem, ko sargā likums, proti, žurnālistu avotu konfidencialitāte un aizsardzība. Ja žurnālistiem un viņu avotiem Latvijā nākas rēķināties ar represīvu varas iestāžu reakciju, var tikt ierobežota sabiedrībai būtiskas informācijas nonākšana atklātībā citos gadījumos. LŽA valde aicina Valsts prezidenta kanceleju, tā bijušo vadītāju Aleksandru Bimbiruli, Valsts policiju, prokuratūru un Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesu publiski skaidrot, kāpēc notikušā apstākļu noskaidrošanai pret žurnālisti notika tik radikāla vēršanās, tika sāktas kriminālprocesuālās darbības un noklausītas telefonsarunas, zinot, ka viņa pildīja sava darba devēja doto uzdevumu.   LŽA valde 15.11.2016.  

Valdes sēdes protokols, 07.11.2016.

  Biedrības „Latvijas Žurnālistu asociācija” VALDES SĒDES PROTOKOLS Nr.8   Rīgā                                                                                        2016.gada 7.novembrī     Sēdi vada Valdes priekšsēdētājs                                     Ivo Leitāns   Piedalās:                                                                   Valdes priekšsēdētājs                                                  Ivo Leitāns Valdes locekle                                                Daiga Bitiniece Valdes locekle                                                Anna Platpīre Valdes loceklis                                                           Filips Lastovskis Valdes locekle                                                Arta Ģiga Valdes locekle                                                Inga Spriņģe   Protokolē                                                       Nora Vojevodska       Sēdi sāk plkst. 18:30 Sēdi beidz plkst.19:50 Sēdes darba tēmas:     Biedru – nemaksātāju darbības apturēšana, jaunu uzņemšana LŽA sadarbība ar BMIC, viesis – Rita Ruduša Par LŽA izcilības balvu 2016 un jaunas nominācijas ieviešanu Par pasākumu 1.12. sadarbībā ar Zviedrijas vēstniecību, kas veltīts Preses brīvības 250 gadu jubilejai Par delegātiem un pozīciju ar mediju politiku saistītās sanāksmēs 8.XI: a) Saeimā par sabiedrisko mediju likumprojektu LŽA pārstāv I.Leitāns un b) MK par pamatnostādnēm (pašvaldību izdevumi) LŽA pārstāv D.Bitiniece.   Lēmumi   Biedru – nemaksātāju darbības apturēšana, jaunu uzņemšana   Nr. Lēmums Balsojums Atbildīgais Termiņš 1.             2.     Saskaņā ar LŽA statūtu 4.7.1. punktu, valde lemj par biedru darbības apturēšanu Ansim Pūpolam.       Saņemts pieteikums no Kima Kosmačeva par iestāšanos LŽA. Balsojums par uzņemšanu: Par –6 Pret- 0 Atturas – 0         Par –5 Pret- 0 Atturas – 1         LŽA sadarbība ar BMIC, viesis – Rita Ruduša     Nr. Lēmums Balsojums Atbildīgais Termiņš   LŽA saņēmusi piedāvājumu no BMIC turpināt 2016.gadā aizsākto tradīciju un ikgadējo LŽA konferenci rīkot kopā ar BMIC. Konferences iespējamais datums – 17.03.2017., SSE telpās. LŽA biedriem lūgums tuvākā laikā (līdz 25.novembrim) iesūtīt tēmas, par kurām vēlētos dzirdēt konferencē. BMIC no savas puses organizētu vairāku ārzemju ekspertu/žurnālistu dalību konferencē. Par –6 Pret- 0 Atturas – 0                                   Par LŽA izcilības balvu 2016 un jaunas nominācijas ieviešanu   Nr. Lēmums Balsojums Atbildīgais Termiņš 1.                       LŽA Izcilības balvu varētu rīkot 17.03.2017. vakarā, SSE. 2017.gada sākumā tiks izsludināta pieteikšanās un darbu iesūtīšanas kārtība Izcilības balvai. Tiek apspriesta iespēja sadarbībā ar A.Vaidera fondu ieviest jaunu nomināciju par izciliem sasniegumiem sporta žurnālistikā. Par –6 Pret- 0 Atturas – 0         I.Leitāns                   Par pasākumu 1.12. sadarbībā ar Zviedrijas vēstniecību, kas veltīts Preses brīvības 250 gadu jubilejai   Nr. Lēmums Balsojums Atbildīgais Termiņš   LŽA sadarbībā ar Zviedrijas vēstniecību 1.decembrī rīkos pasākumu, kas ir veltīts Preses brīvības 250 gadu jubilejai, kura programmā plānots aicināt sekojošus dalībniekus (dalībnieki ir uzrunāti, bet var būt korekcijas): Paneļdiskusija: 1.     Lolita Čigāne (Vienotība) 2.     Krauze (ZZS) 3.     Jurists, kas pārstāv  Bauskas Dzīve tiesvedībā 4.     Daiga Bitiniece kā reģionālās preses pārstāve   Ar runu uzstāsies žurnālists – Austrālijas latvietis Pēteris Greste. Par –6 Pret- 0 Atturas – 0                                   Par delegātiem un pozīciju ar mediju politiku saistītās sanāksmēs 8.XI: a) Saeimā par sabiedrisko mediju likumprojektu LŽA pārstāv I.Leitāns un b) MK par pamatnostādnēm (pašvaldību izdevumi) LŽA pārstāv D.Bitiniece   Nr. Lēmums Balsojums Atbildīgais Termiņš   Par delegātiem un pozīciju ar mediju politiku saistītās sanāksmēs 8.XI: a) Saeimā par sabiedrisko mediju likumprojektu LŽA pārstāv I.Leitāns un b) MK par pamatnostādnēm (pašvaldību izdevumi) LŽA pārstāv D.Bitiniece   Par –6 Pret- 0 Atturas – 0             08.11.2016.                 Valdes priekšsēdētājs: ______________________ / I.Leitāns / (paraksts)   Protokolēja: ______________________ / N.Vojevodska /   (paraksts)    

LŽA Ētikas komisijas atzinums par saņemto sūdzību par laikrakstu Talsu Vēstis

Rīgā, 2016.gada 22. septembrīLŽA Ētikas komisijas atzinumsLatvijas Žurnālistu asociācijas Ētikas komisija izskatīja E.Z. sūdzību par asociācijas biedra laikraksta ‘’Talsu Vēstis’’ galvenā redaktora Edgara Juhņēviča rīcību. No sūdzības teksta izriet, ka tā saistīta ar laikraksta ‘’Talsu Vēstis’’ redaktora atteikšanos publicēt E.Z. un līdzautores iesniegto rakstu un laikrakstā 2015. gada 5. jūnijā publicētā raksta “Vai velosipēdistam Talsos ir vieta” saturu.Sūdzības iesniedzējs aicina izvērtēt, vai laikraksta ‘’Talsu Vēstis’’ galvenais redaktors ar savu rīcību un attieksmi pret Talsu novada domi, publicējot rakstā tikai domes amatpersonas viedokli, nav pārkāpis vairākus LŽA Ētikas kodeksa punktus.Sūdzībā norādīts, ka laikraksta ‘’Talsu Vēstis’’ galvenais redaktors pārkāpis šādus LŽA Ētikas kodeksa punktus:“1.1. Vārda un preses brīvība ir būtisks demokrātijas priekšnosacījums. Brīva un neatkarīga prese, radio, televīzija, interneta mediji ir cilvēktiesību ievērošanas un sabiedrības demokrātiskās attīstības garanti.1.3. Žurnālistu pienākums ir gādāt, lai sabiedrība saņem pilnu informāciju par procesiem un notikumiem. Žurnālisti ir par daudzpusīgu viedokļu apmaiņu, analītisku un kritisku nostāju pret politisko, ekonomisko un tiesu varu, aizstāvot sabiedrības un indivīda tiesības.2.2. Faktu izklāstam žurnālista veidotajā saturā jābūt objektīvam, skaidram, bez falsifikācijas vai maldināšanas.2.3. Žurnālists gādā par viedokļu daudzveidību, pat ja šie viedokļi šķiet pašam nepieņemami.2.6 Žurnālisti nodala ziņas un analīzi no komentāriem un viedokļiem.3.2. Žurnālista pienākums ir pārbaudīt avotu sniegto informāciju.’’Laikraksta ‘’Talsu Vēstis’’ galvenais redaktors Edgars Juhņēvičs savā paskaidrojumā norāda, ka laikrakstam ‘’Talsu Vēstis’’ ir tiesības realizēt savu redakcionālo politiku, izlemjot kādus materiālus publicēt. E. Juhņēvičs arī norāda, ka E.Z. iesūtītos materiālus konkrētajā gadījumā neuzskatīja par lietderīgu publicēt, jo par šo tēmu laikraksts nesen bija rakstījis. Konkrēti laikraksta redaktors vērš uzmanību uz velobraucēju drošībai veltītām publikācijām laikrakstā ‘’Talsu Vēstis’’ 2012. gada 28. septembrī un 2013. gada 4. janvārī. Turklāt, pēdējā publikācijā: ‘’[..] parādījās pašvaldības amatpersonu un arī paša E. Z. viedoklis.’’Iepazīstoties ar E.Z. sūdzību un asociācijas biedra laikraksta ‘’Talsu Vēstis’’ galvenā redaktora Edgara Juhņēviča paskaidrojumu par sūdzību, Latvijas Žurnālistu asociācijas Ētikas komisija lemj sekojošo.Latvijas Žurnālistu asociācijas Ētikas komisija uzskata par nepieciešamu nošķirt divus sūdzības aspektus: 1) sūdzību par redakcijas noraidījumu publicēt E.Z. un līdzautores iesniegto rakstu rakstu un 2) sūdzību par laikrakstā 2015. gada 5. jūnijā publicētā raksta “Vai velosipēdistam Talsos ir vieta” saturu.Saistībā ar sūdzībā ietverto norādi uz LŽA Ētikas kodeksa 1.1. punktu un atteikumu publicēt E.Z. un līdzautores iesūtīto rakstu, LŽA Ētikas Komisija neapšauba laikraksta ‘’Talsu Vēstis’’ galvenā redaktora Edgara Juhņēviča tiesības izlemt, kāda veida materiālus publicēt. Kā Eduards Juhņevičs savā atbildē norāda, laikraksts iepriekš – 2012. gada 28. septembrī un 2013. gada 4. janvārī – plaši ir devis iespēju runāt domes kritiķiem (abos materiālos ļoti sabalansēti un daudzpusīgi aplūkots šis temats), tāpēc pamatoti varēja atteikties publicēt vēstuli, kurā pausta atkārtota kritika pašvaldībai.Komisija uzskata, ka lai izvērtētu 2015. gada 5. jūnijā raksta satura atbilstību sūdzības iesniedzēja norādītajiem LŽA Ētikas kodeksa pārkāpumiem ir jāvērtē ne tikai konkrētā publikācija, bet arī citas publikācijas, ko laikraksts ’’Talsu Vēstis’’ veltījis sūdzība iesniedzēja aktualizētajam tematam.Izvērtējot visas trīs publikācijas kopā, LŽA Ētikas komisija nesaskata, ka būtu pārkāpti šādi LŽA Ētikas kodeksa punkti: 1.3. (pienākums sniegt pilnu informāciju), 2.2. (objektivitātes prasība) un 2.3. (pienākums nodrošināt viedokļu daudzveidību), jo skatot visus trīs rakstus kopā laikraksts konkrēto problēmu aplūkojis daudzpusīgi un arī sūdzības iesniedzējam ir bijusi iespēja paust savu viedokli. LŽA Ētikas komisija nepiekrīt sūdzības iesniedzējam, ka laikraksta 2015. gada 5. jūnija publicētajā rakstā ir pārkāpts LŽA Ētikas kodeksa 2.6. punkts: “Žurnālisti nodala ziņas un analīzi no komentāriem un viedokļiem”.Saistībā ar sūdzībā ietverto norādi uz LŽA Ētikas kodeksa 3.2. punkta pārkāpumu un Talsu novada domes izpilddirektora A.Vilsona teikto „Ko pārstāv publicētā materiāla autors, un kādas ir viņa intereses? Iespējams, tā ir personiskā biznesa plāna īstenošana.” Komisija piekrīt, ka redakcijai vajadzēja pārbaudīt vai vismaz dot iespēju otrai pusei atbildēt uz domes amatpersonu izteikto kritiku. Tādēļ šajā gadījumā publikācijā nav ievērota labas žurnālistikas prakse. Taču, ņemot vērā, ka informācija ir izteikta pieļāvuma formā un sūdzības iesniedzēja identitāte publikācijā nav atklāta, Komisija nekonstatē, ka redakcijas rīcība būtu vērtējama kā LŽA Ētikas kodeksa 3.2. punkta pārkāpums.Ņemot vērā augstākminēto, Komisija nolemj, ka konkrētajā lietā nav saskatāmi LŽA Ētikas kodeksa pārkāpumi un sūdzība ir noraidāma.LŽA Ētikas komisijas locekļi: A. Kučs, S. Lasmane, A. Tomsons, I. Jaunalksne, A. Rožkalne, I. Alberte, A. Krauze

Sūdzība LŽA Ētikas komisijai par laikrakstu Talsu Vēstis

Labdien,Talsu novada domē 2014.gada novembrī tika saņemts mans iesniegums par velobraukšanas attīstības iespējām un velobraucēju drošību Talsu pilsētā un novadā, realizētiem projektiem un ES fondu līdzekļu apguvi, kā to dara daudzas citas pašvaldības. Atbildot uz uzdotajiem jautājumiem, tika norādīts, ka veloinfrastruktūras izveidošana Latvijā ir kļūda, kas tiekot akli kopēta no silto zemju pieredzes un Latvijā nav piemērota, ka šādas kļūdas izdara citas pašvaldības, un Talsu pašvaldība to nepieļaus, ka velobraucēju skaits ir niecīgs un ka demokrātijā mazākums nediktējot noteikumus vairākumam. Dome savu viedokli balstīja uz anonīmiem komentāriem pie velo raksta internetā par Rīgu. Rezultātā secināju, ka Talsu novada dome, sniedzot negatīvu viedokli pret velobraukšanu, nebija izvērtējusi iesniegumā uzdotos jautājumus. Par velobraucēju drošību Talsu novadā vispār netika sniegta atbilde.Pēc šādas domes atbildes visās sešās Talsu skolās kopā ar vēl vairākiem aktīviem cilvēkiem organizēju velo aptauju skolēniem par jautājumiem, kas saistīti ar velobraukšanu, lai pārliecinātos, kāds ir šīs aktīvās sabiedrības grupas viedoklis. Pēc aptaujas rezultātu apkopošanas tika secināts, ka daudzi skolēni brauc ar velo (vairāk kā 40 % ir ieguvuši velosipēda vadīšanas apliecību!!!), bet vēl vairāk vēlas, bet nebrauc, jo nejūtas droši, ka ir nepieciešamas velo joslas, novietnes utt. Rezultāti tika iesniegti Talsu pašvaldībā. Taču domes negatīvās attieksmes dēļ bija nepieciešams publicēt vispusīgu rakstu par velobraukšanu Talsos, piesaistot ekspertus un Valsts policiju, ar mērķi veidot sabiedrisku dialogu par drošu velobraukšanu Talsu pilsētā un novadā un popularizēt to kā aktīvu, veselīgu un pozitīvu dzīvesveidu. Šā gada (2015.) aprīlī telefoniski sazinājos ar laikraksta „Talsu Vēstis” galveno redaktoru Eduardu Juhņēviču k-gu un lūdzu izskatīt iespēju šādu rakstu publicēt, uz ko Juhņēviča k-gs atbildēja, ka to izskatīs.Šā gada (2015.) 20.maijā Juhņēviča k-gam uz e-pastu rediģēšanai tika nosūtīts raksta projekts „Talsi – nedraudzīgākā pilsēta velobraucējiem Latvijā?”, pievienojot arī pašvaldības atbildi un Valsts policijas viedokli, ka Talsos nav droši pārvietoties ar velosipēdu un ka autovadītājiem ir tendence neievērot velobraucējus, kā līdzvērtīgus satiksmes dalībniekus, līdz ar ko velosipēdistu pārvietošanās ir apdraudēta.Pēc vairākkārtējiem telefoniski izteiktiem lūgumiem informēt par raksta publicēšanas iespējām 2015.gada 26.maijā E.Juhņēviča k-gs elektroniski atbildēja, ka raksts tiek pieņemts zināšanai, pateicoties, ka esmu informējis viņu par velo lietām Talsos, un solot, ka pievērsīsies šai tēmai. Raksts netiks rediģēts un publicēts.Vērsos ar lūgumu rakstu publicēt vairākos interneta portālos, kas arī to izdarīja, piem., 29.maijā www.delfi.lv; 1.jūnijā portālā www.apollo.lv, arī www.divritenis.lv, www.talsi.pilseta24.lv.Pēkšņi 2015.gada 5.jūnijā laikrakstā „Talsu Vēstis” tika publicēts raksts „Vai velosipēdistam Talsos ir vieta?”. Tā ievadā minēts, ka „laikraksts „Talsu Vēstis” saņēma kāda lasītāja vēstuli, kurā norādīts, ka novada pašvaldība riteņbraucējiem Talsos nenodrošina atbilstošu infrastruktūru, tādējādi apdraudot to drošību”. Uzreiz tālāk seko Talsu novada domes izpilddirektora A.Vilsons teiktais „Ko pārstāv publicētā materiāla autors, un kādas ir viņa intereses? Iespējams, tā ir personiskā biznesa plāna īstenošana”.Kā redzams, tad A.Vilsons sniedza viedokli, kam nav nekāda sakara jeb konteksta ar raksta sākumā norādīto jautājumu. Daļai lasītāju varēja rasties neskaidrība, par kādu publicētu materiālu un tā autoru ir runa, tādējādi liedzot sabiedrībai saņemt pilnu2informāciju par esošo situāciju. Nav šaubu, ka šāds viedoklis tika sniegts par mani sakarā ar vairākos interneta portālos publicēto rakstu. Teiktais par manām interesēm un nezināmu personisku biznesa plānu īstenošanu bija nepatiess un aizskarošs. Tas, ka šāds komentārs tika izteikts par mani, bija zināms arī E.Juhņēviča k-gam.Rakstā „Vai velosipēdistam Talsos ir vieta?” A.Vilsons arī norāda, ka visā novadā ir veloceliņi un velomaršruti, kas ir arī marķēti. Taču minētā informācija neatbilda patiesībai, jo Talsu novadā nav izbūvēts neviens veloceliņš. Arī velomaršruts Talsu novadā ir tikai viens, dažās vietās iezīmēts ar atsevišķām velozīmēm, kas pamatā domāts ārzemju tūristiem, un nav saistīts ar drošību.A.Vilsons arī min, ka velo infrastruktūra ir prioritāte, taču tas ir pretrunā ar iepriekš izpilddirektora p.i. O.Kļavas parakstīto vēstuli, kur minēts, ka pašvaldībai ir pilnīgi citas prioritātes, nevis velo attīstība. Arī tas bija zināms E.Juhņēviča k-gam.Vēl rakstā tendenciozi tika norādīts, ka Sabilē jābūt mūsdienīgai skolai un jārekonstruē tilts, taču tam nav nekāda sakara ar velo attīstību Talsos un novadā.Pilnīga izvairīšanās no atbildes bija izpilddirektora teiktais, vai tad Talsos nav iespējams pārvietoties ar velosipēdu, lai gan raksta sākumā bija jautājums par drošu pārvietošanos.Šāda vienveidīga un vienpersoniska Talsu novada domes izpilddirektora A.Vilsona viedokļa publicēšana laikrakstā „Talsu Vēstis” bez citu kompetentu personu, piem., eksperta vai velo organizācijas pārstāvja komentāra sniegšanas ir klaja Talsu novada domes lobēšana. Laikraksta „Talsu Vēstis” galvenajam redaktoram E.Juhņēviča k-gam bija zināms gan par Valsts policijas un ekspertu sniegto viedokli, gan domes negatīvo atbildi, veiktās velo aptaujas rezultātiem un internetā publicēto rakstu. Taču rakstā tika iekļauts tikai izpilddirektora A.Vilsona viedoklis un nekāda papildus informācija par velo tēmu, kas veicinātu objektivitāti, rakstā netika norādīta. Īpaši jāņem vērā, ka liela daļa Talsu novada iedzīvotāju nebija izlasījusi rakstu internetā un varēja saņemt tikai šādu nepilnīgu un maldinošu informāciju.Latvijas Žurnālistu asociācijas, kuras biedrs ir arī E. Juhņēviča k-gs, Ētikas kodekss nosaka:1) 1.1.punkts – vārda un preses brīvība ir būtisks demokrātijas priekšnosacījums. Brīva un neatkarīga prese, radio, televīzija, interneta mediji ir cilvēktiesību ievērošanas un sabiedrības demokrātiskās attīstības garanti;2) 1.3.punkts – žurnālistu pienākums ir gādāt, lai sabiedrība saņem pilnu informāciju par procesiem un notikumiem. Žurnālisti ir par daudzpusīgu viedokļu apmaiņu, analītisku un kritisku nostāju pret politisko, ekonomisko un tiesu varu, aizstāvot sabiedrības un indivīda tiesības.3) 2.2.punkts – faktu izklāstam žurnālista veidotajā saturā jābūt objektīvam, skaidram, bez falsifikācijas vai maldināšanas;4) 2.3.punkts – žurnālists gādā par viedokļu daudzveidību, pat ja šie viedokļi šķiet pašam nepieņemami;5) 2.6.punkts – žurnālisti nodala ziņas un analīzi no komentāriem un viedokļiem;6) 3.2.punkts – žurnālista pienākums ir pārbaudīt avotu sniegto informāciju.Ņemot vērā minēto, lūdzu Latvijas Žurnālistu asociācijas Ētikas komisiju izvērtēt, vai asociācijas biedrs, laikraksta „Talsu Vēstis” galvenais redaktors E.Juhņēviča k-gs, konkrētajā gadījumā ar savu rīcību un pārāk pretimnākošo attieksmi pret Talsu novada domi un tās izpilddirektoru A.Vilsonu nav pārkāpis Latvijas Žurnālistu asociācijas Ētikas kodeksa 1.1., 1.3., 2.2., 2.3., 2.6. un 3.2.punktu.

Nedrīkst bremzēt mediju politikas pamatnostādnes pašvaldību lobija ietekmē

  Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) šonedēļ izplatītais paziņojums pirms Latvijas mediju politikas pamatnostādņu 2016.-2020. gadam paredzētās izskatīšanas 8. novembra Ministru kabineta sēdē ir klaji centieni panākt lielāku pašvaldību izdevumu ietekmi. (Tas sasaucas ar šī gada jūlijā Latvijas Lielo pilsētu asociācijas vēstuli Ministru prezidentam un Kultūras ministrijai (KM); arī tajā teikts, ka pašvaldības  nevar ierobežot informācijas sniegšanā.) Tas ir pretrunā ar ilgi, visu ieinteresēto pušu darba rezultātā tapušo, KM paspārnē izstrādāto mediju pamatnostādņu principiem, kuros skaidri teikts, ka pašvaldību un citu publisko personu finansēti vai pilnīgā vai daļējā kontrolē esoši informatīvie izdevumi un citi komunikācijas kanāli neveic komercdarbību reklāmas tirgū.  Tas rada nevienlīdzīgu konkurenci neatkarīgajiem, privātajiem drukātajiem medijiem, līdz ar to apdraudot vienu no demokrātijas pamatprincipiem – viedokļu daudzveidību. Mediju politikas pamatnostādnēs ir skaidri definēts, ka jāpilnveido un jāprecizē normatīvais regulējums, kas nosaka pašvaldību pienākumu informēt sabiedrību. Par informēšanu nevar tikt uzskatīta pašvaldībās pozīcijā esošo partiju pašslavināšanās, kad nav līdzvērtīgas iespējas izteikties opozīcijai. Turklāt lielākā daļa pašvaldības izdevumu nodarbojas ar klaju žurnālistikas imitāciju, publicējot reportāžas no skolām, kultūras un sporta pasākumiem, pārdomu un viedokļu slejas, intervijas, receptes, jokus, labo darbu aprakstus, utt., veidojot sabiedrisko domu sev vēlamā virzienā, kas īpaši izceļas pirms vēlēšanām. Par negodīgu konkurenci jau pirms gada norādījusi Konkurences padome, proti, izdodot pašvaldību informatīvus izdevumus par budžeta līdzekļiem un konkurējot ar privātajiem  laikrakstiem, kuru pastāvēšana dažādu iemeslu dēļ (iedzīvotāju aizplūšana no reģioniem, interneta lietotāju skaita palielināšanās, lasīšanas paradumu maiņa un maksātnespējīgas auditorijas palielināšanās laukos) jau tā apdraudēta.  Tāpēc Latvijas Žurnālistu asociācija uzskata par nepieņemamu ZZS centienus bremzēt KM izstrādāto Latvijas mediju politikas pamatnostādņu ieviešanu.     Latvijas Žurnālistu Asociācija   Rīgā, 04.11.2016.