18/07/2024 20:48
Search

LŽA aicina Saeimu vērtēt NEPLP locekļu atbilstību amatiem

Latvijas Žurnālistu asociācija (LŽA) lūdz neatliekami iekļaut 13.Saeimas darba kārtībā Nacionālās Elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) locekļu darba vērtēšanu.   LŽA uzskata, ka pašreizējais NEPLP sastāvs nav pietiekami kompetents, atbildīgs un vērsts uz konstruktīvu sadarbību mediju vides jautājumu risināšanai. NEPLP ir izveidojies konflikts ar lielāko daļu pārraugāmās nozares dalībnieku un nav redzamas pazīmes, ka situācija tiktu labota.    NEPLP ir zaudējis mediju organizāciju un to darbinieku uzticību. Par vairāku NEPLP locekļu darbības atbilstību reputācijas prasībām izteiktas pamatotas šaubas.    Latvijas Radio 2017.gadā ir izteicis neuzticību NEPLP loceklim Ivaram Āboliņam saistībā ar sasteigtiem Sabiedriskā pasūtījuma un radio kanālu formātu grozījumiem. Žurnālisti pārmeta I.Āboliņam redakcijas autonomijas pārkāpšanu un radio Ziņu dienesta reputācijas graušanu. Izteiktā neuzticība nav atsaukta. NEPLP 2018.gada nogalē bez pietiekama pamatojuma atbrīvoja no darba Latvijas Televīzijas  (LTV) valdi.  2019.gada sākumā, rīkojot LTV valdes locekļu atlases konkursu, NEPLP pārkāpa labas pārvaldības principus un nonāca konfliktā ar lielāko sabiedrisko mediju- Latvijas Televīziju. Rezultātā izvēlētie valdes locekļi no amatiem atteicās un darbu LTV neuzsāka. Patlaban LTV strādā viens valdes loceklis un nav zināms, kad situācija tiks labota. NEPLP ir uzsācis administratīvās lietas pret LTV un TV3 Ziņu dienestu, izmantojot normu, kas ļauj sodīt mediju par nepietiekamu precizitāti. LTV gadījumā tā ir ziņa par I.Āboliņa tuva drauga Ogres mēra Egila Helmaņa rīcību priekšvēlēšanu laikā, TV3 gadījumā tā ir ziņa par pašas NEPLP darba vērtējumu, ko sniedza Valsts Kontrole. Abos gadījumos NEPLP izmantoja piešķirtās tiesības mediju vides uzraudzīšanā savā un savu draugu labā. Pēc mediju izrādītās intereses NEPLP lietu pret TV3 Ziņām apturēja, pamatojot ar laika trūkumu.  Nākuši klajā fakti par NEPLP priekšsēdētājas Daces Ķezberes saistību ar 2006.gadā izmeklētu krimināllietu par kukuļdošanu Jūrmalā. D. Ķezbere bija Jūrmalas domes deputāte un aizdomās turētā lietā Nr. 16870002807. Lieta ir izbeigta daļēji pierādījumu trūkuma dēļ, bet daļēji arī bez reabilitējoša pamata- noilguma dēļ. Tas ir pretrunā ar likuma prasību pēc nevainojamas reputācijas NEPLP loceklim. Ir izveidojusies krīzes situācija Latvijas Radio. Ziņu dienests izteicis neuzticību Latvijas Radio valdei, jo tā nerisina sen identificētas problēmas uzņēmumā. NEPLP nav iesaistījies konflikta risināšanā, nav devis nevienu noderīgu ieteikumu, kas ļautu situāciju sakārtot. NEPLP loceklis I.Āboliņš 2019.gada 24.jūlijā pieprasījis paskaidrojumus no Latvijas Radio valdes par Ziņu dienesta darbinieka Edgara Kupča pausto viedokli Latvijas Televīzijas ziņām. Ar šo I.Āboliņš rāda, ka nesaprot vārda brīvības un redakcijas autonomijas nozīmi. NEPLP neatzīst un neuzklausa tai adresēto kritiku, tai skaitā Valsts Kontroles revīzijā atklātos trūkumus. Valsts Kontrole norāda, ka NEPLP nav izstrādājusi darbības stratēģiju, nav noskaidrojusi sabiedrības vajadzības, kas jāiekļauj sabiedriskajā pasūtījumā, nav izveidoti sabiedriskā pasūtījuma novērtējuma kritēriji. Tie ir tiešie NEPLP uzdevumi.   Latvijas mediju situācija šobrīd ir lielu izmaiņu priekšā. Straujais tehnoloģiskais izrāviens ir sagrāvis līdz šim darbojošos mediju ekonomikas modeli. Tas tāpat ir atvēris brīvu ienākšanu ārvalstu informatīvajai plūsmai, ļāvis darboties Latvijas tirgū ārvalstu mediju gigantu reklāmas daļām. Ir nepieciešama daudz straujāka, saprātīgāka un uz mediju vides sakārtošanu vērsta rīcība, nekā to spēj pašreizējais NEPLP.  Acīmredzot šo cilvēku kompetences nav pietiekamas, lai dotu jēdzīgu pienesumu mediju laukā.    Latvijas Žurnālistu asociācija aicina Saeimas deputātus atbrīvot no amatiem NEPLP locekļus D.Ķezberi, I. Āboliņu, P.Grīvu un I.A. Druvieti. Aicinām izraudzīt jaunus NEPLP locekļus, kas spēj strādāt mūsdienīgi un profesionāli. Vienlaikus aicinām Saeimu nekavējoties izstrādāt un ieviest jaunu sabiedrisko mediju pārvaldības modeli.

Vēstule biedriem 2019.gada jūnijs-jūlijs

Vasara pilnā plaukumā un notikumi mediju jomā karsti! 11.jūnijā Latvijas Žurnālistu asociācija kopā ar Delfi krievu redakcijas žurnālisti (un LŽA biedri) Kseniju Koļesņikovu aicināja biedrus uz protesta akciju Krievijā aizturētā Medusa žurnālista Ivana Golunova atbalstam.Protesta akcija notika 10.jūnijā, tajā piedalījās krietni liels skaits žurnālistu. Par to liels prieks, jo solidaritāte ir mūsu stiprākais ierocis. Liels paldies Ksenijai par iniciatīvu un biedriem par atbalstu! 12.jūnijā notika biedru kopsapulces turpinājums, kurā tika izlemti būtiski jautājumi par LŽA vēlētajām institūcijām un precizēti statūti.Par rezultātiem var lasīt šeit 28.-29.jūnijā LŽA biedri gan kolektīvi, gan individuāli piedalījās sarunu festivālā Lampa. Bijām starp diskutētājiem, diskusiju vadītājiem un organizatoriem. Paldies Zviedru teltij par LŽA pieņemšanu savā paspārnē.Ivonna Plaude Latvijas radio laivā intervēja Edgaru Kupču, Ilze Jaunalksne vadīja diskusiju par tiesiskumu, Sandijs Semjonovs iedziļinājās nodokļu diskusijās, Jānis Krēvics runāja par armiju un patriotismu, Ieva Alberte sprieda, kā latvieti izaudzināt par ģēniju.. un vēl daudzi citi. Plašākai informācijai var ieskatīties Lampas mājas lapā. Jūlija sākumā jaunievēlētā valde devās ciemos pie iepriekšējās valdes priekšsēdētājs Ivonnas Plaudes uz Tukumu. Pārrunājām, ko un kā darīt un kā turpināt labi iesāktos projektus.Viens no šiem projektiem ir publikāciju sērija par mediju vidi Latvijā. Rakstus var lasīt šeit Daži no LŽA biedriem bija saskārušies ar problēmām, strādājot tiesā. Proti, daži tiesneši nepamatoti ierobežo TV operatoru iespējas filmēt PIRMS procesa sākuma. LŽA vērsās pie Tiesu administrācijas un tiesnešiem ar lūgumu ievērot sabiedrības tiesības zināt tai svarīgu informāciju. Tiesneši solīja to pārrunāt un ņemt vērā. Bet karstākie notikumu risinās Latvijas Radio. LŽA atbalsta Latvijas Radio Ziņu dienesta prasības sakārtot darba vidi un atalgojumu. Asociācija kā novērotājs piedalīsies sarunās starp LR valdi un Ziņu dienestu. Par jaunumiem ziņosim! Šis ir īstais brīdis izmantot iespēju sakārtot mediju vidi kopumā. LŽA izmantos visas iespējas runāt un iniciēt nozares regulējumus, kas virzīsies uz mediju vides stiprināšanu.Ja biedriem ir idejas, kas būtu jādara, dodiet ziņu! NEPL padome atjauno Sabiedriski konsultatīvo padomi. LŽA darbam tajā deleģēja mūsu biedru Arni Krauzi. Atbilde no NEPLP vēl nav saņemta. Iepriekš SKP darbojās Jānis Buholcs, paldies viņam par šo darbu! Vēl dažas praktiskas lietas- drīzumā mainīsies saziņas forma LŽA, sadarbībā ar Mana Balss izveidosim LŽA iekšējo saraksti, kas nebūs tik viegli pieejama ne LŽA biedriem. Par šo paldies LŽA biedram Didzim Meļķim. Gaidiet ziņas, kā tas darbosies! Ir mainījusies LŽA juridiskā adrese, turpmāk tā būs reģistrēta SSE Riga Strēlnieku ielā 4A. Un vēl- atcerieties par biedru naudu! 36 eiro jāpārskaita uz kontu LV82RIKO0002013190076Latvijas Žurnālistu asociācijaReģistrācijas numurs 40008169633 Paldies un uz sadarbību!LŽA valde 2019

Kritērijs ētikai – labums sabiedrībai

Sigita Roķe Latvijas Universitātes emeritētā profesore, vadošā ētikas jautājumu pētniece Skaidrīte Lasmane ir Latvijas Žurnālistu asociācijas izvirzītā Mediju Ētikas padomes locekle. Skaidrīte Lasmane profesionālo mūžu ir veltījusi ētikas pētījumiem, tostarp komunikācijas ētikai. Līdz ar to, runājot par mediju ētiku, viņas viedoklis ir būtisks un nozīmīgs. Tāpēc aicinājām profesori uz sarunu par būtiskākajiem mediju ētikas jautājumiem. Šogad ir nodibināta Mediju Ētikas padome un jūs esat padomes locekle. Kāds vērtējums padomes darbam, kā un vai tas ietekmēs situāciju medijētikas jomā? Vēl jau tikai kopīgā darba sākums, tāpēc deviņi Padomes locekļi Guntara Līča vadībā demokrātiski meklē labāko veidu, kā būt noderīgiem. Pašlaik ir vairākas sūdzības izskatītas. Bijām LAMPAS sarunu festivālā – tur mums par mediju ētiku bija vesela performance, kuru vadīja Jānis Lielpēteris. Domāju, ka Padome nebūs tikai sodīšanai, bet arī konsultatīviem mērķiem par mediju ētikas jautājumiem.  Varbūt arī ētikas diskursa uzturēšanai, atgādinot par ikdienas darbā dažkārt piemirsto mediju ietekmi un milzīgo atbildību komunikācijā ar sabiedrību. Tieši atbildība par auditoriju ir būtisks žurnālistikas jautājums. Sevišķi apstākļos, kad daudziem medijiem dienas kārtībā galvenais ir izdzīvošana un komercintereses. Lai izdzīvotu, kaut kas ir jādara, lai auditoriju piesaistītu, līdz ar to bieži vien ir tā kā ir. Saka – jāņem vērā auditorijas pieprasījums. Bet auditorijas pieprasījums ir ļoti dažāds – tad kuras auditorijas pieprasījums ir svarīgākais? Es diskutēju ar kaimiņieni par vienu no, šķiet, topošiem mediju stereotipiem – ka jaunajam prezidentam būšot grūtības sarunāties ar vienkāršo tautu. Bet tautai jāprot sarunāties ar prezidentu. Tautai ir jāizglītojas, lai saprastu, ko saka prezidents Egīls Levits. Prezidentam nav jārunā „vieglajā valodā”. Un te arī ir mediju loma – pieradināt auditoriju domāt un saprast dziļāk, citādi.  Sabiedriskajos medijos ir daudz ierēdnieciskas informācijas. Es jau nesaku, ka ierēdņi ir slikti cilvēki, bet katrs no viņiem tiesīgs runāt tikai  par savu aprūpējamo lauciņu. Ierēdnis taču nerunās par dzīvības un nāves filozofisko kopsakaru. Medijiem ir jāskatās plašāk. Jūs savulaik, jau pirms daudziem gadiem, esat uzdevusi jautājumu – kā panākt, lai ētika ir atslēgvārds komunikācijas profesionāļu domāšanā? Vai par ētiku mediji domā vairāk, mazāk? Kvantitatīvi ētiku izmērīt nevar. Tas, ko parasti māca žurnālistikas studentiem, ir elementaras lietas – prasījums pēc precizitātes, interešu konflikta nepieļaušanas, pieklājības. Taču svarīga ir  būtisku lietu pārzināšana sabiedrībā, kas palīdz veidot kvalitatīvu žurnālistiku. Žurnālistikas kvalitāte ir gandrīz sinonīms ētikai, un šī kopsaiste ir atkarīga no izglītības un žurnālistu intelekta. Ja ir zema izglītības kvalitāte, nav paļāvības uz žurnālistikas kvalitāti, arī tur ir savas kopsakarības. Parasti nosauc trīs mediju funkcijas – izglītojošā, informējošā un izklaidējošā. Šobrīd visvairāk piedzīvojam informējošo funkciju, kura itin bieži vienlaicīgi pilda arī izklaides lomu. Infoizklaides tendences pastāv. Es pat domāju, ka mūsdienās kad mediju vara ir tik acīmredzama un milzīga, varbūt jāpārskata arī minētās trīs funkcijas, žurnālistikas jēdziens jāpaplašina. Būtībā žurnālisti veido ne tikai mediju, bet sabiedrības kultūru kopumā. Mediji ir galvenais kanāls, no kā var iegūt ne tikai informāciju, bet arī nozīmes, jēgu un vērtējumus. Jāņem vērā arī sociālie tīkli, kas ar mediju ietekmi ir plaši saistīti. Viss ir mediēts. Kultūra ir tas, kas orientē saprātīgai izvēlei un rīcībai, piešķir nozīmi darītajam. Un nozīmes piešķiršana lielā mērā ir mediju rokās – mediji veido kultūru. Tāpēc daudzo mediju atbildība ir milzīga, to tikai parasti neuzsver un nepamana. Kultūra prasa, lai piešķirtu visam kaut kādu saprātīgu jēgu. Jēga saistīta ar labumu. Ne tikai sev vienam, bet arī citiem – devumam savam pagastam, valstij, otram cilvēkam. No turienes tas produktīvais prieks un pašapziņa, kas atgriežas pie paša darītāja. Ja pieņemam, ka mediji ir galvenie kultūras veidotāji, tad viņu atbildība ir šīs saprātīgās jēgas piedāvāšana un ieradināšana. Jautājums tikai, kā tad to auditoriju noskaņot jēgas domāšanai? Mediju vide pēdējos gados ir būtiski mainījusies. Kādas šobrīd ir mediju ētikas būtiskākās probēmas? Pastāv mediju daudzveidība. Ir mainījies mediju pieprasījums. Televīzija, prese, sabiedriskais radio vairāk atstāts vecākajai paaudzei, jaunie ietekmējas viens no otra interneta medijos. Ir milzīgs apvērsums komunikācijas tehnoloģijās – digitālā revolūcija. Arī tur ir savi ētikas nosacījumi, tikai daudz nenoteiktāki, sarežģītāki, grūtāk kontrolējami. Ne velti ikdienas lietojumu ieguvis vārds medijpratība, kas nepieciešama jauno komunikācijas līdzekļu laikmetā. Viss ir atkarīgs no pieprasījuma. Arī godprātīga un patiesa žurnālistikas ētika. Es ndomāju, ka ētika būtu pieprasīta sabiedrībā. Šobrīd vairāk pieprasa vieglumu, izklaidi, jautrību. Sabiedrībai nepatīk nopietnas, sarežģītas lietas. Varbūt jāpielāgojas  un jāmācās svarīgus jautājumus pasniegt populārā, aizraujošā, interesantā performances valodā. Nevis garlaicīgi, vienaldzīgi,  nevis objektīvi, ar to saprotot neitralitāti, bet spilgti, izteiksmīgi, patiesi, emocionāli  un  kvalitatīvi. Tātad, ja auditorija vēlas vieglumu, mēs to dodam? Performance jau būtu tikai forma. Lai kaut ko ietekmētu, svarīgi temati, ko izvēlas sarunai ar auditoriju. Es jau minēju dāsno ierēdņu informāciju  ik rītu radio. Kādi tik amati, izrādās,  nepastāv! Vai mums par to visu jābūt informētiem? Ir tik daudz sīksīku lokālu vai šauri speciālu jautājumu, piemēram, par medicīnas pārvaldi vai zāļu iegādi. Ir viena ļoti maza sabiedrības daļa, kurai adresēta vesela raidlaika daļa par valsts apmaksāto zāļu kārtību. Protams, sabiedriskajam medijam jākalpo pēc iespējas daudzveidīgākai sabiedrībai, taču ar mēru. Nav brīnums, ka jaunatne bieži vien neklausās. Tas pats attiecas uz ministriem ar viņu bieži garlaicīgajām un augstpatīgajām atskaitēm, vai vienu un to pašu gadiem ilgo tematu izglītības sakarā, proti, skolotāju algām ar tām tām pievienoto attiecīgās arodbiedrības drūmo seju. Ja tematika ir vienveidīga, ja tā atkārtojas, tad es nedomāju, ka tā ir kvalitatīva žurnālistika. Bet jēgas, refleksijas, pārdomu,  dziļākas analīzes un kopsakara sarunas vai diskusijas par tendencēm mākslā, zinātnē, kultūrā, 21. gadsimta tehnoloģiju laikmetā diemžēl izpaliek.   Būtu netaisni pieminēt tikai to, kas šķiet, un varbūt tikai man, vienveidīgs un pelēcīgs. Jāņa Dombura raidījumus „Delfos”, piemēram, var klausīties ar baudu. Tur ir intuīcija par politiski un sociāli nozīmīgo, asums, pozīcija, tur nav vienkārši – es esmu objektīvs informators un es dodu auditorijai, kā pats Domburs teiktu, da jebko. Ja medijs ir kultūras, arī poltiskās kultūras veidotājs, tad viņam ir daudz daudz dziļākas funkcijas. Es diezgan regulāri klausos BBC, un tur par katru notikumu ir komentārs, analītisks, profesionāls, bieži emocionāls. Bet pateikt tikai ziņu… Protams, skanēs varbūt pamatotais iebildums – mums nav finansiālu līdzekļu – nu tad nav nekādas izejas. Bet vai tā ir? Vai nepietrūkst pārliecības, drosmes un intelekta?  Var dažkārt žurnālistam piedot neprecizitāti, jo es labi saprotu, ka ātrumam

Mediju ētika padomes dienskārtībā

Sigita Roķe Šogad darbu uzsāka Mediju Ētikas padome, ko izveidoja mediji un mediju organizācijas. Biedrības „Mediju Ētikas Padome” valdes loceklis Jānis Lielpēteris stāsta, kas ir Mediju Ētikas padome un kā tā darbojas.  Latvijas Mediju Ētikas padome ir uzsākusi darbu. Kādi ir padomes darbības mērķi un virzieni? Statūtos rakstīts, ka biedrības „Mediju Ētikas padome” darbības mērķis ir veicināt ētiskas mediju prakses attīstību un sekmēt mediju pašregulāciju Latvijas mediju telpā. Biedrība ir izveidojusi padomi, kura skata sabiedrības un žurnālistu sūdzības par mediju ētikas pārkāpumiem. Organizācijā ir apvienojušies mediji un mediju organizācijas, ap 20 biedru, kas līdz ar to ir apņēmušies ievērot ētikas principus un ieviest tos praksē. Svarīgi, ka šajos jautājumos neiejaucas valsts. Padome skata gadījumus, kur viena no pusēm ir uzskatāma par cietušo. Piemēram, kad persona uzskata, ka medijs vai žurnālists pret to ir rīkojies neētiski. Bet ne tikai. Padome izskata arī situācijas un sniedz viedokļus, vai mediju darbība atbilst ētikas praksei vai nē. Tātad būtībā padomei ir divi darbības virzieni – oficiāli atzinumi par personu, kas jūtas aizskarta, un neformāli vērtējumi par medija darbību no ētikas viedokļa.  Kādi ir ieguvumi sabiedrībai, izveidojot šādu padomi? Kādēļ tāda nepieciešama? Galvenais ieguvums ir tas, ka sabiedrībā tiek aktualizēta diskusija par mediju ētikas jautājumiem. Mediju konverģences apstākļos, mainoties mediju videi un formātiem, mediju ētikas jautājumi pēdējo desmit piecpadsmit gadu griezumā ir ieguvuši jaunus aspektus. Līdz ar to ir būtiski, ka pašregulācijas formātā nozare pati var spriest par šiem jautājumiem, noteikt virzību un sabiedrības gaidas. Sabiedrības ieguvums līdz ar to ir ētiskāka mediju vide, draudzīgāka mediju lietotājam. Un, protams, individuāls ieguvums – katra persona, kas jūtas aizskarta, var vērsties padomē un iegūt vērtējumu.  Kā var vērsties padomē, ja rodas kādas šaubas par kāda medija materiālu? Šobrīd visērtāk ir izmantot biedrības tīmekļa vietni – www.lmepadome.lv. Tur aprakstīts ceļš, kā iesniegt savus jautājumus un sūdzības. Protams, var sūtīt arī papīra formātā uz vietnē norādīto adresi. Iesniedzējam jāmin medijs, laiks, jāapraksta situācija. Iespēju robežās jānorāda, kurš Ētikas kodeksa pants, viņaprāt, ir pārkāpts. Tīmekļa vietnē ir izvietots gan Ētikas kodekss, gan biedrības statūti.  Kas un par kādiem jautājumiem var vērsties padomē? Vai jebkurš sabiedrības loceklis var vērsties padomē par mediju materiālu? Kādi ir kritēriji? Ir divi jautājumu izskatīšanas formāti – formālais iesniegumu izskatīšanas process, kur, konstatējot ētikas pārkāpumu, biedriem ir pienākums atsaukt informāciju, atvainoties. Otrs – sniegt viedokli par mediju ētiku, situācijām, darbību. Te padome nav ierobežota, tā skatās, kādus jautājumus konkrētajā brīdī ir vērts skatīt un par kādiem sniegt savu vērtējumu. Šis viedoklis nav saistošs, bet norāda virzienu un dod situācijas skaidrojumu no ētikas viedokļa. Ja persona ir vērsusies ar iesniegumu padomē, kāda ir procedūra, kāda ir iesnieguma virzība? Saņemot sūdzību, atbilstoši biedrības statūtiem sākotnējo vērtējumu veic biedrības valde. Tā novērtē un pieņem vienu no trim iespējamiem lemumiem – nodot izskatīšanai padomē, atteikt, ja iesniegums neatbilst padomes kompetencei, vai lūgt papildu skaidrojumus. Vērsties padomē var arī žurnālists. Ja žurnālists vēlas, lai padome sniedz atzinumu par vispārīgu jautājumu, tad padome skatīs un centīsies sniegt savus viedokli. Ja tā būs konkrēta sūdzība, kur žurnālists jūtas aizskarts no kāda medija vai trešās puses, tad padome skatīs jau konkrēti – ir vai nav pārkāpts Ētikas kodekss. Cik lēmums medijam ir saistošs? Biedrības biedriem padomes lēmums ir saistošs, iestājoties biedrībā, tie apņēmas ievērot statūtus un Ētikas kodeksu . Padome var lūgt medijam labot kļūdu, atvainoties, atsaukt informāciju. Ja par kādu jautājumu padomei ir lūgts tikai informatīvs viedoklis, tad juridiski saistošu seku nav. Kas notiek gadījumos, ja medijs nepilda padomes lēmumu? Ja medijs padomes lēmumu nepilda, statūti paredz tiesības šo biedru izslēgt no biedrības. Jāpmin gan, ka padome var realizēt arī iesaistīto pušu samierināšanas procesu. Turklāt padomes mērķis nav kādu izslēgt, bet rūpēties par ētikas normu ievērošanu medijos. Vai ir paredzētas pārsūdzības tiesības, ja kādai no pusēm ir iebildumi pret padomes lēmumu? Padome pieņem lēmumu, balsojot vismaz sešiem no deviņiem padomes locekļiem. Pirms balsošanas tiek lūgts medija viedoklis, un tas tiek ņemts vērā un var ietekmēt padomes lēmumu. Padomē ir ievēlēti arī konkrētu mediju pārstāvji. Kas notiek gadījumos, ja tiek vērtēta sūdzība par viņa pārstāvētā medija materiālu? Ir paredzēts, ka padomes loceklim ir pienākums atstatīties no jautājuma izskatīšanas, ja padomes loceklim ir interešu konflikts. Ja vairākiem padomes locekļiem ir interešu konflikts, biedru sapulce var pieaicināt padomē konkrētā jautājuma risināšanai citus ekspertus.   Vai jau ir saņemti iesniegumi? Vai ir bijuši iesniegumi, kas noraidīti? Pagaidām ir skatīti trīs iesniegumi. Noraidīts viens iesniegums, jo tas būtu skatāms Reklāmas asociācijas Ētikas padomē vai arī iesniedzējam jālūdz vērtējums Paterētāju tiesību aizsardzības organizācijā. Kādi vēl būs padomes pienākumi? Šobrīd iezīmējas padomes tuvākā gada darbības plāns – paredzēts, ka bez iesniegumu izskatīšanas padome veiks vēl citus pasākumus, kur runās par mediju ētikas jautājumiem. Esam plānojuši realizēt arī plašus komunikācijas pasākumus, lai veicinātus sabiedrībā diskusiju par mediju ētikas jautājumiem. Ar ko šāda, mediju organizēta padome, atšķiras no citām piedāvātajām formām – ombuda funkcijas nodot tiesībsargam, NEPLP? Manuprāt, Ministru kabinets pieņēma pareizu lēmumu, atbalstot mediju pašregulācijas formu. Tas mazina riskus, kad valsts mēģina pateikt, kāds ir nozares virziens, kurp jāiet. Pie šī modeļa mediji virzienu nosaka paši. Pašregulācija ir pozitīva tendence, kas praksē apliecinājusies virknē Eiropas un pasaules valstu.  Vai padomē var iesaistīties jebkurš medijs vai mediju organizācija? Ir kādi kritēriji? Kā to var izdarīt? Darbībai padomē ir iespējami divi statusi – biedra vai asociētā biedra statuss. Asociēta biedra statusā var būt jebkura organizācija, arī fiziska persona, kas atbalsta biedrības darbību, kodeksu un statūtus. Biedrs var būt juridiska persona – medijs, mediju organizācija, arī, piemēram, universitāte, kas realizē komunikācijas programmas.  Dalībai biedrībā ir noteikta biedra nauda – biedra statusā ne mazāka ka 100 eiro gadā, asociētā biedra statusā – ne mazāk ka 50 eiro gadā. Jāpiebilst, ka būtiskākais kritērijs, lai tiktu akceptēts dalības statuss, ir pretendenta atbalsts padomes Ētikas kodeksam. Lai kļūtu par biedru, ir jāaizpilda pieteikuma anketa, kas atrodama Mediju Ētikas padomes tīmekļa vietnē vai vaicājama biedrības valdei. Saņemot aizpildītu anketu, valde piecu dienu laikā pieņem lēmumu, vai pieteicējs atbilst biedra statusam, un pieņem lēmumu par uzņemšanu.   Raksts ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild Latvijas Žurnālistu asociācija.