18/07/2024 20:26
Search

Latvijas Žurnālistu asociācijas viedoklis par pieejas ierobežošanu valsts amatpersonu deklarācijām

Starpinstitūciju sanāksmē 16. novembrī un sekojošā sarakstē Valsts ieņēmumu dienests (VID) ierosinājis noteikt termiņu valsts amatpersonu deklarāciju publiskai pieejai, pašreizējo beztermiņa publikāciju aizstājot ar dažu gadu piekļuvi kopš deklarācijas iesniegšanas brīža, kā arī lūdz sniegt informāciju. Informējam, ka Latvijas Žurnālistu asociācija (LŽA) ierosinātajām izmaiņām kategoriski nepiekrīt sekojošu apsvērumu dēļ: Arguments par to, ka ES Datu regula nosaka pienākumu ierobežot amatpersonu deklarācijas publiskas pieejamības termiņu nav patiess, tā ir interpretācija un neprofesionālu ierēdņu vēlmju domāšanas auglis. Gluži pretēji, Datu regula nosaka pienākumu nodrošināt līdzsvaru starp tiesībām uz personas datu aizsardzību un tiesībām uz vārda un informācijas brīvību, tostarp apstrādi žurnālistikas vajadzībām. LŽA veiktā Eiropas valstu žurnālistu organizāciju aptauja apliecina, ka nav vienotas prakses vai ES regulās noteiktu termiņu/ierobežojumu amatpersonu deklarāciju publiskošanai. Katra valsts rīkojas atkarībā no tā, kādu atklātības līmeni savā valsts pārvaldē vēlas nodrošināt. LŽA ieskatā Latvija nav sasniegusi tādu valsts pārvaldes tīrības un korupcijas neesamības līmeni, lai varētu no esošās kārtības atteikties, un nav dzirdējusi pamatotu nepieciešamību, kādēļ izmaiņas būtu nepieciešamas. Francija Visu līmeņu amatpersonas deklarācijas kopš 2016.gada iesniedz elektroniski, piekļuves laiks neierobežots Lielbritānija Deklarācijas pieejamas elektroniski kopš 1997.gada, piekļuves laiks neierobežots. Deklarācijas, kas iesniegtas papīra formā vēl pirms e-deklarācijām, ir digitalizētas. Melnkalne Deklarācijas drīkst dzēst no publiskām datu bāzēm pēc 10 gadiem, bet tas netiek darīts. Čehija Publiska piekļuve bez laika ierobežojuma. Horvātija Amatā esošu amatpersonu deklarācijas pieejamas bez laika ierobežojuma. Valsts dienestu pametusi persona iesniedz pēdējo deklarāciju, kas ir pieejama vēl gadu pēc viņa aiziešanas, un vēl vienu deklarāciju 90 dienas pēc amata pamešanas. Bulgārija Deklarācijas publiski pieejamas 10 gadus. Lietuva Kopš 2013.gada deklarācijas publiski pieejamas bez laika ierobežojuma. Igaunija, Rumānija Pieejamas trīs gadus pēc iesniegšanas. Ja persona pamet valsts dienestu, piekļuve deklarācijām tiek liegta. Tabulā apkopotā informācija skaidri parāda, ka valstis izvēlas dažādus ceļus, kam nav nekādas saistības ar ES regulām, tostarp Datu regulu. Tāpēc LŽA uzskata, ka, ja likums paredz pienākumu VID glabāt deklarācijas 30 gadu, tad tikpat ilgi tām arī jābūt pieejamām, tostarp attiecībā uz bijušajām amatpersonām. Ja ir runa tikai par to, ka no publiskās datu bāzes tiek izņemtas mirušas amatpersonas, tad ir jābūt speciālai kārtībai, kā tām piekļūs žurnālisti. Pēc 30 gadiem deklarācijas ir jānodod arhīvā, un tad piekļuvi jau regulē arhīva noteikumi. Jāatzīmē arī, ka deklarāciju publiskošanas kārtībā jau ir iestrādātas datu aizsardzībai nepieciešamās izmaiņas, piemēram, netiek norādītas īpašumu adreses (kas bija ar roku aizpildītajās deklarācijās) un nepilngadīgie bērni. 3. Sagatavot informāciju VID lūgtajā formā nav iespējams. LŽA ir vairāk nekā 100 biedru, kas darbojas individuāli un šādu uzskaiti neviens neveic. Varam minēt dažus piemērus izpratnei, kā deklarācijas tiek izmantotas. Šeit minētais piemēru kopums nav visaptverošs, bet domāts ieskatam, cik dažāds ir deklarāciju pielietojums žurnālistikas darbā:  neskaidru ienākumu un potenciālas korupcijas izmeklēšanās. Piemēram, ja Daugavpils mēra Andreja Elksniņa deklarācijas būtu pieejamas tikai par pēdējiem pieciem gadiem, žurnālistiem nebūtu iespēju apšaubīt, ka viņš naudu nav nopelnījis advokatūras laikā. Šobrīd ir skaidri redzams, ka nē. Ja žurnālistiem nebūtu pieejas toreizējās VID ģenerāldirektora amata kandidātes Ingas Koļegovas deklarācijām vairāku gadu griezumā un pieeju liegtu pēc viņas aiziešanas no valsts dienesta, nebūtu iespējams faktoloģiski korekti ziņot par kriminālprocesu, kas ierosināts par nepatiesu ziņu norādīšanu un noslēdzās tikai 2021.gadā, bet runa bija par nepatiesām ziņām 2013. – 2015.gada deklarācijās; pētījumos par valsts amatpersonu algu pieaugumu, kas ir vitāli svarīgi sociālajam taisnīgumam. Ir svarīgi parādīt algu kāpumu laika nogrieznī; personu meklēšanai, kuras pēkšņi parādās stratēģiski svarīgās biznesa nozarēs (un mēdz būt bijušas valsts dienestā, bet pirms ilgāka laika nekā pieciem gadiem – piemērs ir oligarhu lieta un toreizējie pārstāvji ostas uzņēmumos); personu meklēšanai, kuras parādās svarīgos kriminālprocesos (piemērs – Re:Baltica pētījums par Daugavpils pedofilu, kur policistu rangus un darbavietas, kuri nekvalitatīvi veica pirmo izmeklēšanu, varēja atrast tikai amatpersonu deklarāciju datu bāzē un notikumi bija risinājušies pirms vairāk nekā 5 gadiem); pētot valsts augstāko amatpersonu vēsturi (piemērs – Uldis Pīlēns, kas bija amatpersona 2005.-2009.gadā, bet prezidenta amatam kandidēja 2023.gadā, vai šķirkļi Nacionālajā enciklopēdijā). Bez iesniegtajām deklarācijām iegūt ticamu un, kas svarīgākais, pilnīgu informāciju par prezidentu un šī amata kandidātu darbību pirms un pēc stāšanās amatā būtu grūti vai pat neiespējami. Bez šādas informācijas nevar pilnvērtīgi analizēt konkrētu cilvēku lomu vēsturiskos un šodienas notikumos. Savukārt, ja nav iespējams saprast valsts vēsturi, tiek būtiski ierobežotas pilsoņu tiesības piedalīties valsts politiskajā dzīvē, jo viņiem nav iespēju to darīt uz uzticamas informācijas pamata; 4. Savulaik amatpersonu deklarācijas tika publicētas “Latvijas Vēstnesī” un elektroniskajā versijā tās joprojām ir pieejamas. Līdz ar to deklarāciju izzušana no VID publiskās datu bāzes nozīmētu, ka vecas deklarācijas joprojām būs pieejamas bibliotēkās drukātā versijā un  LV mājas lapā, kamēr jaunāku laiku deklarācijas ir sabiedrībai un žurnālistiem nepieejamas. Tā būtu acīmredzama nekonsekvence. Ņemot vērā iepriekš minētos argumentus, LŽA aicina esošjā deklarāciju publicēšanas un piekļuves kārtībā neko nemainīt, nosakot deklarācijas publiskošanas termiņu ekvivalentu to glabāšanas termiņam, kas patlaban ir 30 gadi.  LŽA valde LŽA valdes priekšsēdētāja Zane Mače

LŽA lūdz varas iestādes sniegt informāciju par digitālās spiegošanas programmatūras izmantošanu Latvijā

  Iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim Kopijas:   Valsts drošības dienesta vadītājam Normundam Mežvietam, Nacionālās drošības padomes locekļiem, Saeimas Nacionālās drošības komisijas deputātiem  Rīgā, 2023.gada 19.septembrī INFORMĀCIJAS PIEPRASĪJUMS Ņemot vērā publiski izskanējušo informāciju par Latvijā reģistrētā masu medija “Meduza” izdevējas Gaļinas Timčenko mobilā tālruņa ar Latvijas SIM karti inficēšanu ar digitālo spiegošanas programmatūru Pegasus (tālāk tekstā – Pegasus), kā arī ziņas par vēl vairāku Latvijā strādājošu žurnālistu, t.sk. Latvijas Republikas pilsoņu, saņemtām notifikācijām par, iespējams, valsts līmenī veiktiem komunikāciju uzlaušanas mēģinājumiem, LŽA lūdz iekšlietu ministru atbildēt uz sekojošiem jautājumiem: Vai un kad Latvija ir iegādājusies Pegasus un tai līdzīgās digitālās spiegošanas programmas, kuras tiek instalētas novērojamās personas telefonā bez tās ziņas? Kuras Latvijas drošības iestādes ir tiesīgas ar tām rīkoties? Kāds ir tiesiskais ietvars, kādā Latvijā tiek dotas atļaujas izmantot Pegasus programmatūru? Kas uzrauga tās pielietošanas tiesiskumu? Kurā iestādē persona var apstrīdēt savas novērošanas pamatotību? Cik gadījumos kopš 2018.gada (pa gadiem) ir tikusi dota tiesas sankcija izmantot Pegasus programmatūru pret Latvijas pilsoņiem un iedzīvotājiem? Vai Latvijas iestādes ir izmantojušas Pegasus programmatūru piekļuvei Gaļinas Timčenko sakaru līdzekļiem? Ja jā, kuros laika posmos un uz kādu apsvērumu pamata?  Vai Latvijas iestādes ir izmantojušas Pegasus programmatūru arī citu žurnālistu komunikācijas izsekošanai? Ja jā, par cik personām un kādos laika posmos ir runa? LŽA atgādina, ka, lai gan spiegošanas programmatūras izmantošana pati par sevi jau ir nopietna iejaukšanās personas privātajā dzīvē, žurnālistikā tā ir jo nopietnāka pienākuma dēļ sargāt informācijas avotus. Tāpēc LŽA vēlas gūt pārliecību, ka Pegasus izmantošana Latvijas Republikā – ja tāda ir notikusi – ir bijusi samērīga un likumīga, un skartajām personām ir iespējas aizstāvēt savas intereses. LŽA atgādina, ka Eiropas Parlamenta speciālā komiteja Pegasus izmantošanas gadījumu izmeklēšanai un vēlāk parlaments 2023.gada 15.jūnijā pieņemtā rekomendācijā norāda, ka digitālo spiegošanas programmu lietošanai ir jābūt izņēmumam, ko vienmēr pavada neatkarīgas tiesas pirms tam izsniegta sankcija, kas nodrošina, ka izspiegošana ir nepieciešama, proporcionāla un strikti attiecas tikai uz lietām, kas skar nacionālo drošību, terorismu un smagus noziegumus. Sankcijas pamatotību ir pēc tam jāvar pārbaudīt neatkarīgai iestādei, kas pārliecinās, ka izspiegošana notikusi saskaņā ar personas pamattiesībām, bet ja nav – jābūt tiesībām to nekavējoties pārtraukt. Tāpat personai, kas ir novērota, ir jābūt tiesībām to uzzināt, kad novērošana beigusies, ieskaitot datumus, novērošanas ilgumu, atļaujas saturu, savākto datu saturu, kā arī iespējām to administratīvi un juridiski apstrīdēt atbildīgās iestādēs.   LŽA valdes vārdā, priekšsēdētāja Zane Mače    

Pasniegtas žurnālistikas izcilības balvas

Piektdienas vakarā pasniegtas ikgadējās Latvijas Žurnālistu asociācijas  (LŽA) Izcilības balvas, kuru ieguvēji izvēlēti no 120 vērtēšanai iesniegtajiem darbiem piecās kategorijās. Pasniegtas arī Intas Brikšes balva par nozīmīgu ieguldījumu žurnālistikā  un speciālbalva sportā. Kategorijā “Ziņu žurnālistika un reportāža” balvu saņēma žurnāliste Ieva Vārna un operators Sergejs Medvedevs no TV3 par darbu “Ziņu reportāžas no Ukrainas”. Kategorijā “Intervija un apraksts” balvu saņēma portāla “Delfi” autore Ieva Alberte par darbu “Orgānu donore Alīna Ansone. Izglāba piecus cilvēkus”. Kategorijā “Pētniecība un analītika” apbalvots Latvijas Televīzijas raidījuma “Aizliegtais paņēmiens” autoru kolektīvu par raidījumu ciklu divās sērijās “Mareka lielā dzīve”. Kategorijā “Reģioni un diaspora” balvu saņēma Oksana Pugačova, Ivonna Plaude, Agita Puķīte un Liena Trēde no laikraksta “Neatkarīgās Tukuma Ziņas” par darbu “Ukrainai jāuzvar!” Šogad žūrija lēma piešķirt speciālbalvu nominācijā “Par izcilību sporta žurnālistikā”, skaidrojot, ka uz aktuālo ziņu fona sporta žurnālistika vienmēr palikusi ēnā, taču pēdējos gados sporta žurnālisti Latvijā sevi pierādījuši kā profesionāļus, kas runā ne tikai par sportistu uzvarām vai zaudējumiem, bet arī problēmām, kas rodas, lai tās sasniegtu. Balvu kategorijā “Par izcilību sporta žurnālistikā” saņēma žurnālists Raimonds Rudzāts (LTV/”Delfi”). Intas Brikšes balva par nozīmīgu ieguldījumu žurnālistikā tika pasniegta karsto punktu jeb kara reportierim Atim Klimovičam, kurš uz karadarbības zonām devies kopš deviņdesmitajiem gadiem, atspoguļojot notikumus visos iespējamajos formātos. Viņš ne tikai desmitgadēm nodrošinājis Latvijas iedzīvotājiem informāciju un veicinājis izpratni par tur notiekošo, bet bijis neatsverams mentors jaunajiem kolēģiem, kas dodas uz karadarbības zonām. Par “Gada redaktora” balvas ieguvēju kļuva Latvijas Radio Ziņu dienesta producente Ilze Puncule-Aginta. “Izcilības balvas 2023” darbus vērtēja LŽA pilnsapulcē ievēlēta komisija, kuras sastāvā ir  Marta Cerava (LTV/LSM), Ingūna Johansone (laikraksts “Ziemeļlatvija”), Inga Spriņģe  (Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs “Re:Baltica”),  Inga Gorbunova (žurnāls “Imperfekt”/ReTV) un žūrijas komisijas vadītājs Arnis Krauze (TV3). Ikgadējās “Izcilības balvas” tika pasniegta par izciliem darbiem un sasniegumiem žurnālistikā no 2022.gada jūlija līdz 2023.jūnijam. Pieteikt darbus un autorus bija iespējams gan asociācijas biedriem, gan arī citiem interesentiem. Izcilības balvas pasniegšana notika sadarbībā ar Nīderlandes vēstniecību Latvijā, Lielbritānijas vēstniecību Latvijā, Kultūras ministriju, Baltijas Mediju izcilības centru, alus darītavu “Valmiermuiža” un ziņu aģentūru LETA. LŽA dibināta 2010.gada 24.novembrī, un tās mērķi ir aizstāvēt vārda un preses brīvību, uzlabot žurnālistu profesionālās darbības vidi, veicināt diskusiju par profesionālajām un ētikas problēmām, aizstāvēt žurnālistu tiesības, uzlabot un attīstīt masu mediju likumdošanu, sekmēt biedru profesionālo apmācību un žurnālistu mūžizglītību. Pašlaik asociācijā ir 130 biedri. LŽA ir Starptautiskās Žurnālistu federācijas un Eiropas Žurnālistu federācijas biedre, Latvijas Mediju ētikas padomes dibinātāja.

Zināmi Latvijas Žurnālistu asociācijas apbalvojuma “Izcilības balva 2023”  nominanti

Latvijas Žurnālistu asociācijas apbalvojuma “Izcilības balva 2023” žūrija ir izvērtējusi 120 iesniegtos darbus un nosaukusi visus nominantus. Žūrija vērtēja darbus kategorijās: “Ziņu žurnālistika un reportāža”, “Intervija un apraksts”, “Pētniecība un analītika”, “Reģioni un diaspora” un “Gada redaktors”. Žūrija nolēma šogad izveidot jaunu nomināciju “Par izcilību sporta žurnālistikā”, skaidrojot, ka uz aktuālo ziņu fona sporta žurnālistika vienmēr palikusi ēnā, taču pēdējos gados sporta žurnālisti Latvijā sevi pierādījuši kā profesionāļus, kas runā ne tikai par sportistu uzvarām vai zaudējumiem, bet arī problēmām, kas rodas, lai tās sasniegtu. Arī šogad, papildinot svinīgo pasākumu, tiek rīkota konference par aktuālām tēmām, kas cieši saistītas ar žurnālistiku. Šogad konferencē liela uzmanība tiks veltīta tādām tēmām kā žurnālistu drošība, vārda brīvība, kā arī tam, kā un kur meklēt papildu finansējumu mediju darba nodrošināšanai, mācībām, kā arī par sadarbības iespējām, pamatā orientējoties uz  ES un Eiropas piedāvātajām iespējām. Konference būs vērojama tiešsaitē, Latvijas Žurnālistu asociācijas mājas lapā un sociālo tīklu platformā Facebook, 8.septembrī no plkst.14.00 līdz 17.30. Ikgadējā “Izcilības balva” tiek pasniegta par izciliem darbiem un sasniegumiem žurnālistikā par periodu no 2022. gada jūlija līdz 2023. jūnijam. Pieteikt darbus un autorus bija iespējams gan asociācijas biedriem gan arī citiem interesentiem.  Balvas pasniegšana notiks 8. septembrī 18:00 Mūzikas un mākslas telpā “Oratorio”.  Izcilības balvas pasniegšana notiek sadarbībā ar Nīderlandes vēstniecību Latvijā, Lielbritānijas vēstniecību Latvijā, LR Kultūras ministriju, Baltijas Mediju izcilības centru, alus darītavu “Valmiermuiža” un ziņu aģentūru LETA.   Ziņu žurnālistika un reportāža Pieminekļa gāšana Pārdaugavā. LTV Ziņu dienests, Jānis Geste, Dagnija Neimane-Vēvere, Diāna Vilipa-Folka, Iveta Elksne, Gundars Rēders, Liene Žeimunde, LTV Ziņu reportāžas no Ukrainas.  Ieva Vārna un Sergejs Medvedevs, TV3 Masu kapi Izjumā. Gints Amoliņš, Ingus Graudiņš, LTV ‘Nacionāļu’ pārvaldītajā Ogrē notiks sankciju sarakstā iekļautā Avena kolekcijas izstāde. Marta Sondare, Selīna Puķe, Delfi Par ko sūkstās Krievijas pilsoņi, kas vēlas saglabāt uzturēšanās atļauju Latvijā. Anastasija Jefremova, Delfi Īpašā Latvijas Radio Ziņu dienesta programma Jevgēņija Prigožina dumpja atspoguļošanai. Latvijas Radio Ziņu dienesta komanda, producente Aiga Pelane, Latvijas Radio Nelegālo taksistu grupējums lidostā Rīga. Artūrs Špaks, BezTabu, TV3   Intervija un apraksts Paula un ceļš. Henrieta Verhoustinska, Andrejs Verhoustinskis, LTV Liela saruna ar Liānu Langu par “atkrieviskošanas kampaņu” Latvijā. Artjoms Ļipins, TVNET ‘Bagātībai nav jēgas’ – Raimonds Gerkens par sava biznesa spozmi un norietu. Aija Bogdanova, Baiba Krastiņa, Delfi Kritiens no skūtera, un dzīve izšķīst… . Agnese Meiere, IR “Frontes bērni: nolaupītie sapņi”. Ina Strazdiņa, Ingus Graudiņš, Dace Kokle, LTV Orgānu donore Alīna Ansone. Izglāba piecus cilvēkus. Ieva Alberte, Delfi   Pētniecība un analītika Mareka lielā dzīve, 2 sērijās. “Aizliegtā paņēmiena” autoru kolektīvs, LTV Mammīt, tas onkulis ir mans draugs. Sanita Jemberga, Annija Petrova, Inga Spriņģe,  Ģederts Ģelzis, Reinis Budze, Re:Baltica, Latvijas Radio Jātrenējas uz kaķiem, ne cilvēkiem. Latvijas šaušalīgais rekords aknu transplantācijā. Ieva Alberte, Delfi Karmas latvieši. Inga Spriņģe, Inese Braže, Baiba Kļava, režisors Uģis Olte, Re:Baltica, TV3 Kam tiek valsts budžets? Jānis Domburs, Zane Mače, Madara Fridrihsone, LTV Profesors, pētnieks un plaģiāts. Baiba Kļava, IR “Mammas lieta”. Aiga Veckalne, Dace Krejere, Ivo Tauriņš, Beāte Bērziņa, Justīne Savitska, Latvijas radio   Reģioni un diaspora Daugavpils grib atteikties no cietokšņa saglabāšanas – «tas ir parasts mikrorajons». Dace Ivanova, LSM Rakstu sērija – Pīrūbeža cīmu stuosti. Marta Puzāka, portāls Lakuga.lv Raidījumu cikls “Tiksimies stacijā!”. Ieva Benefelde, ReTV  Ukrainai jāuzvar! Oksana Pugačova, Ivonna Plaude, Agita Puķīte, Liena Trēde, Neatkarīgās Tukuma ziņas   Gada redaktors Ērika Staškeviča, TVNET Filips Lastovskis, Delfi Ilze Puncule-Aginta, Latvijas radio Rudīte Spakovska, LTV Aivars Pastalnieks, Klubs   Specbalva – Par izcilību sporta žurnālistikā Pērkona skandāls: Latvijas futbola neglītās aizkulises. Ģirts Pommers, TV3 Dzēra, kliedza, pavedināja… Kāpēc turpināja plaukt trenera Steļmaha karjera basketbolā. Jānis Freimanis, Delfi Intervija ar Latvijas Olimpiskās komitejas prezidentu Žoržu Tikmeru. Raimonds Rudzāts, LTV LTV Sporta ziņu sižetu sērija “Kas jāmaina Latvijas sportā”. Redaktors R.Rudzāts, žurnālisti A.Auziņš un J.Valdovskis,  LTV

Sākas darbu pieteikšana izciliem sasniegumiem žurnālistikā 2022./2023.gadā

Pieteikuma anketa Latvijas Žurnālistu asociācija (LŽA) izsludina pieteikšanos konkursā par izciliem sasniegumiem žurnālistikā 2022./2023.gadā. Šogad balvu pasniegs piecās kategorijās: Ziņu žurnālistika un reportāža; Intervija un apraksts; Pētniecība un analītika; Reģionālie un diasporas mediji; Gada redaktors.  Pretendentus var izvirzīt LŽA biedri, mediju vadītāji un žurnālisti. Nominantam nav jābūt LŽA biedram. Pieteiktajiem darbiem jāatbilst šādiem kritērijiem: Tas ir sabiedriski nozīmīgs un aktuāls; Darbs radījis rezonansi, ietekmējis sabiedriskos procesus; Veidojot materiālu, ievērota labas žurnālistikas prakse un LŽA Ētikas kodekss; Darbs publicēts laikā no 2022.gada 1.jūlija līdz 2023.gada 3.jūlijam.   Darbus vērtēs LŽA pilnsapulcē ievēlēta komisija, kuras sastāvā ir Marta Cerava (Latvijas Televīzija, LSM), Ingūna Johansone (Laikraksts “Ziemeļlatvija”), Inga Spriņģe  (Re:Baltica, Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs),  Inga Gorbunova (“Imperfekt”, ReTV) un žūrijas komisijas vadītājs Arnis Krauze (TV3 Ziņas). Žūrija var nolemt piešķirt speciālbalvu ārpus noteiktajām kategorijām. Darbi piesakāmi ar anketas palīdzību ŠEIT vai nosūtot uz e-pastu izcilibas.balva@gmail.com. Termiņš – 2023.gada 17.jūlijs (ieskaitot). LŽA Izcilības balvas pasniegsim īpašā ceremonijā 8.septembrī, “OratoriO – Mūzikas un drāmas telpa”. Pirms apbalvošanas ceremonijas norisināsies konference, kuras norises laiks un programma tiks izziņota vēlāk.

Latvijas neatkarīgo mediju organizācijas sagatavojušas iesniegumu Saeimai par NEPLP pašreizējā sastāva atsaukšanu

A.god. 14.Saeimas priekšsēdētājam E.Smiltēna kungam Ļ.cien. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājai I.Brantes kundzei Informācijai: A.god. Ministru kabineta Stratēģiskās komunikācijas koordinācijas departamenta vadītājam R.Bambālim NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktoram J.Sārtam   Rīgā, 2023. gada 15. jūnijā IESNIEGUMS par NEPLP pašreizējā sastāva atsaukšanu Nodibinājums “Ilgtspējas fonds”, biedrība “Baltijas Mediju izcilības centrs,” biedrība “Latvijas Žurnālistu asociācija”, arodbiedrība “Latvijas Žurnālistu savienība,” biedrība “Latvijas Reklāmas asociācija,” biedrība “Par legālu saturu” un biedrība  “Latvijas Reģionālo mediju asociācija”, kas kopīgi pārstāvam un jau ilggadīgi atbalstām Latvijas neatkarīgos medijus un to darbiniekus, izsakām neuzticību un pieprasām Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (turpmāk – NEPLP) pašreizējā sastāva atsaukšanu. Saskaņā ar NEPLP primāro kompetenci, tās uzdevums ir pārstāvēt sabiedrības intereses elektronisko plašsaziņas līdzekļu jomā, tai skaitā, nodrošināt vārda un uzskatu paušanas brīvību, sociāli nozīmīgas informācijas vispārēju pieejamību un netraucētu brīvas, demokrātiskas diskusijas uzturēšanu un attīstību, paverot katram Latvijas iedzīvotājam iespēju patstāvīgi veidot viedokli par valstī notiekošajiem procesiem un, tādējādi sekmējot katra demokrātiskas sabiedrības locekļa līdzdalību ar šiem procesiem saistītu lēmumu izstrādāšanā.[1] Ņemot vēra to, ka NEPLP pašreizējā sastāva īstenotā prakse kalpo pretēji sabiedrības, demokrātiskas un brīvas valsts interesēm, kur neatkarīgi mediji ir neatņemama tās sastāvdaļa, proti, NEPLP pašreizējais sastāvs nepamatoti iejaucas mediju radītajā saturā, radot nesamērīgus ierobežojumus mediju darbībai, graujot mediju plurālismu, un tādejādi, sodot neatkarīgus medijus par Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma (turpmāk – EPLL) 24.panta ceturtās daļas (pienācīga precizitātes un neitralitātes principa) pildīšanu. Tāpēc mēs pieprasām 14.Saeimu atsaukt NEPLP pašreizējo sastāvu no amata pienākumiem, jo: NEPLP pašreizējais sastāvs konstanti rīkojas ārpus savas kompetences un pilnvaru robežām, piesavinoties tiesības regulēt visu informācijas telpu tā vietā, lai pildītu NEPLP pamatuzdevumu un sasniegtu EPLL nosprausto mērķi; NEPLP pašreizējā sastāva lēmumi un darbības, tai skaitā, neievērojot labas pārvaldības praksi kā padomes iekšējā, tā arī ārējā komunikācijā ar nozari un sabiedrību kopumā, ir radījušas negatīvas sekas, tai skaitā, vārda brīvības ierobežojums un apdraudējums, satura apjoma, programmu skaita samazinājums. Kopumā šī prakse grauj Latvijas kā demokrātiskas valsts tēlu un reputāciju. Par to, cita starpā, liecina arī Pasaules preses brīvības indeksa bažas par Latvijā esošā normatīvā regulējuma radīto brīvu uzskatu paušanas ierobežojumu.[2]          Vienlaikus aicinām rast iespēju tikties, lai diskutētu par NEPLP regulējuma izmaiņām, lai nodrošinātu NEPLP darbības un lēmumu caurskatāmību, lai šai neatkarīgajai institūcijai nebūtu iespējas darboties pretēji demokrātiskas sabiedrības un nacionālās drošības interesēm.   Pateicībā par līdzšinējo darbu un sadarbību,   Sabīne Sīle Nodibinājuma “Ilgtspējas fonds” valdes locekle “Media Hub Riga” vadītāja, ārkārtas atbalsta koordinatore   Gunta Sloga Biedrības “Baltijas mediju izcilības centrs” izpilddirektore   Zane Mače Biedrība “Latvijas Žurnālistu asociācijas” valdes priekšsēdētāja   Juris Paiders Arodbiedrība “Latvijas Žurnālistu savienība” valdes priekšsēdētājs   Baiba Liepiņa Biedrība “Latvijas Reklāmas asociācija” valdes priekšsēdētāja   Gunta Līdaka Biedrība “Par legālu saturu” valdes locekle   Ivonna Plaude Biedrība  “Latvijas Reģionālo mediju asociācija” valdes priekšsēdētāja     [1] Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums, 2.panta otrās daļas 1) apakšpunkts. [2] Pasaules preses brīvības indekss. Pieejams: https://rsf.org/en/index

NEPLP rīcība apdraud vārda brīvību

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija   Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) rīcība, sodot interneta mediju TVNET par, tās ieskatā, nepietiekami precīzu vārdu lietošanu, ir cenzūra un apdraud vārda brīvību. Latvijas Žurnālistu asociācija (LŽA) aicina NEPLP nekavējoties atcelt lēmumu par TVNET sodīšanu, negaidot, kad to izdarīs tiesa. Savukārt Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija aicināta sākt pārbaudi, vai NEPLP locekļu darbība nav pretrunā ar likuma normām, kas garantē vārda un domas brīvību Latvijā. Satversmes 100. pants nosaka: “Ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. Cenzūra ir aizliegta.” Ar NEPLP 2023. gada 18. maija lēmumu Nr. 199/1-2 SIA “TVNET grupa” piemērots 8500 eiro naudas sods “par pienācīgas precizitātes un neitralitātes neievērošanu”. NEPLP ieskatā, medijs pārkāpis Elektronisko plašsaziņas līdzekļu (EPL) likuma normas, jo raidījuma ietvaros notikusī “iespējamo Imigrācijas likuma grozījumu apspriešana ir nekorekta, vienpusēja un maldinoša”. Pilnais NEPLP lēmums atrodams te: https://www.neplp.lv/lv/media/5910/download?attachment No NEPLP lēmuma teksta izriet, ka faktiski TVNET tiek sodīts par politiķa, Saeimas deputāta un partijas “Stabilitātei!” vadītāja Alekseja Rosļikova intervijā lietoto vārdu “deportācija” un tā interpretāciju, ko savos jautājumos, atsaucoties uz Rosļikova iepriekš teikto, vēlāk izmantoja arī raidījuma vadītāji.  NEPLP ieskatā, šī vārda izmantošana un interpretācija, jo sevišķi martā, Latvijas tautai “viennozīmīgi” saistoties ar PSRS okupācijas varas īstenoto Latvijas iedzīvotāju izvešanu uz attāliem PSRS apgabaliem, tāpēc tā lietošana “asociējas ar negatīvām emocijām par valsts okupāciju un sekojošām represijām pret Latvijas Republikas pilsoņiem”. Lai gan NEPLP pati lēmumā citē vārda “deportācija” skaidrojumu – “piespiedu izsūtīšana, pārvietošana, izraidīšana (aiz politiskiem vai krimināliem motīviem uz likuma vai valsts varas iestāžu lēmuma pamata)”, tā vienlaikus apgalvo, ka raidījumā “nav ievērots pienācīgas precizitātes un neitralitātes princips, izmantojot jēdzienu “deportācija/deportācijas” pretēji tā nozīmei”. Mēģinājumi sodīt medijus par to, ka intervējamā persona neprecīzi, bet ne juridiski vai lingvistiski nepareizi, lieto kādu vārdu, būtu pašsaprotami kādā autoritārā vai totalitārā valstī, taču vismaz līdz šim – ne Latvijas Republikā. LŽA aicina NEPLP locekļus ievērot Satversmi, kā arī NEPLP darbību reglamentējošo EPL likumu. Pirmais no šī likuma mērķiem ir “nodrošināt vārda un uzskatu paušanas brīvību, sociāli nozīmīgas informācijas vispārēju pieejamību un netraucētu brīvas, demokrātiskas diskusijas uzturēšanu un attīstību, paverot katram Latvijas iedzīvotājam iespēju patstāvīgi veidot viedokli par valstī notiekošajiem procesiem un tādējādi sekmējot viņa kā demokrātiskas sabiedrības locekļa līdzdalību ar šiem procesiem saistītu lēmumu izstrādāšanā”. LŽA valdes vārdā Zane Mače gada 23. maijā        

Atkārtots aicinājums atlikt grozījumus Informācijas atklātības likumā

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai   Latvijas Žurnālistu asociācija uzskata, ka divās darba dienās (ieskaitot noteiktajā priekšlikumulaikā iekļautās Lieldienu brīvdienas), nav iespējams sagatavot saturiskus priekšlikumus. Tāpēc vēlreiz atkārtojam principus, kurus likumdevējam būtu jāņem vērā, izskatotlikumprojektu Nr.210/Lp14 un Nr.211/Lp4 grozījumus: 1. Grozījumu pieņemšanai steidzamības kārtā nav pietiekamas argumentācijas,ģeopolitiskā situācija – Krievijas iebrukums Ukrainā – notika jau pirms gada. Jaapdraudējums bija nekavējošs, būtu virzīti tad. Tagad tas tiek izmantots kā iegansts; 2. Grozījumu iesniedzējiem būtu jāvar statistiski pierādīt, ka “dienesta vajadzībām”klasificēto dokumentu daudzums pamatoti pieaug. Tādu datu, kā redzējām TVpārraidē “Kas notiek Latvijā” (05.04.23), nav. 3. Vēl vairāk- nav ne tikai datu, bet kopīgas sistēmas, kā “dienesta vajadzībām”klasificētie dokumenti tiek centralizēti apkopoti un izvērtēta šīs pakāpes pamatotība; 4. Ja šī dokumentu kategorija tiek ierakstīta valsts noslēpuma aizsardzības likumos, tonav iespējams apstrīdēt tiesā, liedzot sabiedrībai iespēju uzzināt un vērtēt faktiskijebko, ko kādas iestādes vadītājs neuzskata par publiskojamu. Mūsu pieredze rāda, kapat konfidencialitātes grifa piešķiršana nereti ir subjektīva un nepamatota, tāpēc irabsolūti nepieņemami to papildus piesegt ar valsts noslēpumu sargājošo likumuaizsardzības prasībām. Ja drošības iestāžu darbu apdraud šīs dokumentu kategorijas neesamība (par ko arvienneesam redzējuši pārliecinošus pierādījumus, izņemot iestāžu vēlmi vieglāk atrakstīties unilgāk neatslepenot), ierosinām tos attiecināt tikai uz NATO un partnervalstu radītiemdokumentiem, iekļaujot likumā attiecīgu kategoriju. Pārējie dokumenti ar attiecīgo grifu būtu pakļauti Informācijas atklātības likumam – un tiesuvarai. LŽA uzskata, ka esošo priekšlikumu saturs un pieņemšanas forma apdraud sabiedrībasintereses informācijas pieejamībai un atklātībai, tāpēc ir gatava tās aizstāvēt Satversmestiesā. Tāpat LŽA neiesniedz konkrētas likumu grozījumu redakcijas, jo nenotika sabiedriskāapspriešana un laika ir par maz, lai tādas formulētu, bet uzskata par nepieciešamu atgādinātprincipus, kurus grozījumu iesniedzēji un pieņēmēji nedrīkstētu ignorēt. Ar cieņu,Zane MačeLatvijas Žurnālistu asociācijas valdes priekšsēdētāja

Aicinājums atlikt grozījumus Informācijas atklātības likumā

14.Saeimas priekšsēdētājam Edvardam Smiltēnam un 14.Saeimā ievēlēto politisko spēku JAUNĀ VIENOTĪBA, “Nacionālā apvienība”, “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija”, LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ, “Progresīvie”, “Stabilitātei!” un Zaļo un Zemnieku savienības frakcijām iesniegums.  Par grozījumu “Informācijas atklātības likumā” atlikšanu. Otrdien, 4.aprīlī, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē tika skatīta likumprojektu pakete, to skaitā grozījumi Informācijas atklātības likumā.  Piedāvāto grozījumu būtība – informācija “dienesta vajadzībām” tiek padarīta par valsts noslēpuma veidu, līdz ar to šādu informāciju vairs neregulēs Informācijas atklātības likuma normas, bet gan likums “Par valsts noslēpumu”. Latvijas Žurnālistu asociācija (LŽA) aicina atlikt šo grozījumu tālāku virzību un atcelt steidzamību, jo par grozījumiem nav notikušas diskusijas ar sabiedrību, nevalstiskajām organizācijām, tostarp LŽA, kuras biedru darbu šie grozījumi var nopietni ietekmēt, tādējādi ietekmējot arī sabiedrības iespējas iegūt tiem svarīgu un interesējošu informāciju.  Vēlamies norādīt, ka jebkura vārda brīvības un informācijas brīvības ierobežošana demokrātiskā sabiedrībā ir nopietni apspriežama. Ja valsts izšķiras par informācijas brīvības ierobežojumiem, ir jāizstrādā kompensējošie mehanismi.  Turklāt LŽA rīcībā ir informācija, ka arī Tieslietu ministrijai un Saeimas Juridiskajam birojam ir bijušas bažas gan par likumu paketes pieņemšanas procedūru, gan neskaidrības par tās saturu, piemēram, par jauno “informācijas dienesta vajadzībām” definīciju.   LŽA vārdā, Zane Mače Latvijas Žurnālistu asociācijas valdes priekšsēdētāja 04.04.2023.