Alda Gobzema iesniegums

Sveicināti!

Ar šo papildinu manis sākotnējo iesniegumu par Baibas Strautmanes rīcību un neatbilstību Ētikas komisijas locekļa amatam. Kā tas izriet no šodien publiski lasāmās informācijas, Baiba Strautmane noliedz faktu, ka attiecīgo aizvainojošo apgalvojumu būtu izteikusi par mani. Pirmkārt, man ir jāsaka, ka neatkarīgi no tā, par kuru personu Baiba Strautmane minēto apgalvojumu būtu izteikusi, tas tik un tā uzskatāms par acīmredzamu personas homofobiskas ievirzes nicīgu aizvainošanu. Otrkārt, noliedzot, ka minētais ieraksts ir bijis par mani, Baiba Strautmane ir rīkojusies atklāti divkosīgi, tātad ētikai neatbilstoši. Paskaidrošu, kā jau minēju – šī gada 22. jūnijā Latvijas Žurnālistu ascociācijas Ētikas komisijas locekle Baiba Strautmane sociālajā vietnē Twitter ierakstīja (teksts saglabāts ar visām gramatikas kļūdām): “Koroče, mani šķebina, kad PDz skatos bildes, kā vispārzināms hejs precas ar meiteini, lai būtu “tikumīgs” Latvijā…” Minētā teksta saturs pats par sevi ir apšaubāmas inteliģences paraugs, kas neatbilst nekādām pieklājības normām. Taču būtiski uzsvērt, ka, lai kā arī Baiba Strautmane to noliegtu, minētā frāze nepārprotami attiecināma uz mani un manu ģimeni. To apliecina fakts, ka turpmāk kā paskaidrojumu iepriekšējam ierakstam Baiba Strautmane norādījusi: “Bet visvairāk žēl man to cilvēku, kas noticeja viņam kā Maksimas upuru aizstāvim…”. Konkrētajā laika posmā vienīgā persona, kas aizstāv Zolitūdes traģēdijā cietušos un kam bijušas kāzas, par kurām rakstījusi prese, īpaši Baibas Strautmanes norādītā Privātā dzīve, esmu es.

Treškārt, vienlaikus lūdzu izvērtēt arī Baibas Strautmanes aizvainojošos un homofobiskos izteicienus, kas vērsti Saeimas deputāta Artusa Kaimiņa virzienā, nosaucot viņu par dauni. Vēlāk to vairākkārt atkārtojot un lietojot tādus izteicienus, kā, piemēram, kuņa. Šādā veidā aizskarot Saeimas deputātu godu un cieņu cita starp tiek grauts arī valsts prestižs un valsts varas autoritāte, jo, lai arī kādas nebūtu Baibas Strautmanes antipātijas pret konkrēto valsts varas pārstāvi, tas Baibai Strautmanei nedod nekādas morāli ētiskas tiesības paust minētos homofobiskās ievirzes apvainojumus.

Papildus vēlos norādīt uz Latvijas viena no slavenākajiem tiesību zinātniekiem, profesoru Vasiliju Sinaiski. Viņš ir teicis: “[K]as izlieto savas [..] tiesības, tas tajā pašā laikā izlieto sabiedrības locekļa stāvokli, t. i., tiesības un pienākumus, kas nav viens no otra atdalāmi. Tiesības, ir piešķirtas pienākuma labākai izpildīšanai” (Prof. Dr. jur. V. Sinaiskis. Personība un personiskās tiesības jaunajā Civīllikumā. Tieslietu Ministrijas Vēstnesis. Nr. 2, (01.04.1938.)). Tas nozīmē, ka “[k]atram savas subjektīvās tiesības jāīsteno un subjektīvie pienākumi jāizpilda, ievērojot citu personu pamatotās intereses” (Brox, H. Allgemeiner Teil des BGB, nr. 640; Hartkamp, A., Hesselink, M. Hondius, E., Joustra, C., du Perron, E. (Editors). Towards a European Civil Code. 2nd edition. Nijmegen: Ars Aequi Libri, The Hague, London, Boston: Kluwer Law International, 1998, p. 288.). Minētie citāti ir pievienoti sakarā ar Latvijas Žurnālistu Asociācijas vadītājas Sanitas Jembergas šodien pausto par žurnālistu vārda brīvību. Tāpēc, izvērtējot Baibas Strautmanes atbilstību ieņemajamam amatam, aicinu ņemt vērā arī to, ka vārda brīvība nav visatļautība un jo īpaši šī tēze ir attiecināma uz tādām personām, kas sevi identificē kā ētikas un tikumības sargus.

Aldis Gobzems.

Baibas Strautmanes Paskaidrojums.

Par sociālo tīklu Twitter.

Kopš 2010.gada nogalē izveidoju savu profilu šajā sociālajā tīklā, esmu to izmantojusi kā iespēju izteikt savas personīgās domas, viedokli, vērtējumu par dažādiem procesiem un personām. Vienmēr, ciešā saistībā ar to, par kādu procesu, notikumu, personu ir runa vai saruna, esmu izmantojusi gan dažādas valodas gan dažādus latviešu valodas slāņus. Tāpat vienmēr kā neizbēgamu sociālo tīklu realitātes sastāvdaļu esmu pieņēmusi to, ka citi profilu īpašnieki (gan atklāti, gan anonīmi) izmanto tās pašas iespējas, tostarp nepiekrist un oponēt man, izmantojot ļoti dažādus izteiksmes līdzekļus un argumentus – sākot ar visnotaļ racionāliem un pamatotiem un beidzot ar tādiem, kuru motivācija tiek meklēta manā privātajā dzīvē. Un, lai cik nepatīkami, melīgi un aizvainojoši tie dažkārt mēdz būt, līdz šim man nebija nācis prātā meklēt ‘’taisnību’’ ārpus Twitter (TW) sienām. Vēl jāpiebilst, ka savā tviterprofilā nekad neesmu norādījusi ne savu profesiju, ne nodarbošanos, ne amatus.

Par Artusu Kaimiņu.
Lai pamatotu savu leksikas izvēli 17. un 18. jūnija mijā, citēšu plašāku tvitersarunas fragmentu, jo, atšķirībā no sūdzības iesniedzēja, uzskatu to par svarīgu.

Saruna (ar citiem cilvēkiem) bija par procesiem, kas notiek Saeimā saistībā ar mediju kontroli un konkrēti par dažu deputātu vēlmi kaut kā ietekmēt LR5.

Jānis Erts @JanisErts Šobrīd Saeima jauniešiem neko no demokrātijas nav parādījusi. Tikai principu ‘’skaldi un valdi’’.

Baiba Strautmane @BaibaStrautmane @JanisErts @bivina @PieciLV tā ir. Ir traki, pat jauno un dumpīgo apoloģēts @artuss pārvērties par senilu konservatīvu piepi… atsit Dobeli
artuss kaimins @artuss @Baiba Strautmane Baibu, sveiciens vīram. Paldies par viedokli.
Baiba Strautmane @Baiba Strautmane @artuss ja tiešām vēlies, lai pasveicinu, pasaki, ko pateikt.
artuss kaimins @artuss @Baiba Strautmane vnk pasveicini…sarežghīti? Paldies.
Baiba Strautmane @Baiba Strautmane @artuss labi, pateikšu, ka Saeimas daunis sūta sveicienus, nekā cita sakāma nav…

Manuprāt, no šīs sarunas secināms sekojošais:

– A.Kaimiņš uzskata, ka apzīmējums ‘’senila konservatīva piepe’’ ir uzskatāms par akceptējamu viedokli un nav uzskatāms par tādu, kas ‘’neētiski un neprofesionāli apmelo un aizskar Saeimas deputātu” (A.Kaimiņa iesniegums);

– A.Kaimiņm šis viedoklis nepatīk, tomēr kaut kādu iemeslu dēļ viņš nevis aizstāv savu visnotaļ profesionālo darbošanos parlamentā, bet ķeras pie manas privātās dzīves;

– Esot labticīga persona, pēc pirmā aicinājuma pasveicināt vīru, cenšos noskaidrot, ko tieši A.Kaimiņš vēlas teikt. Pēc otrā man nākas secināt, ka Saeimas deputāts nepārprotami vēlas aizskart manu privāto dzīvi.

Kā jau minēju, man ir nereti nācies konstatēt, ka oponenti, nevēloties apspriest kādu viedokli, cenšas šī viedokļa izcelsmi vai tā paudēju marginalizēt, argumentējot ar privātās dzīves aspektiem . Tomēr līdz šim to nekad nebija darījis ‘’Saeimas deputāts un valsts varas pārstāvis’’ (A.Kaimiņa iesniegums).
Un jāatzīst, ka ‘’Seimas deputāta un valsts varas pārstāvja” izturēšanās mani tiešām aizskāra. Ar to arī skaidrojama mana izvēle lietot vārdu salikumu “Saeimas daunis’’. Tomēr gribu paskaidrot, ka skolēnu vidū visnotaļ izplatīto vārdu ‘’daunis’’ lietoju tajā nozīmē, kas atrodama “Latviešu valodas slenga vārdnīcā’’ – proti, muļķis, stulbenis, nevis tā, kā to traktē sūdzības iesniedzējs.
Un tā kā jau tovakar saņēmu no cita TW lietotāja norādi, ka tagad visi Dauna sidroma slimnieki apvainojās un @artuss nestāv līdzi somu grupai, kas piedalījās Eirovīzijā, uzreiz arī atvainojos visiem, kas ir tiešām neveseli. Vienlaikus lūdzu ieteikt citus apzīmējumus. Un saņēmu norādi uz LR Tieslietu ministra Dz.Rasnača mājaslapā ievietoto materiālu “Kad senie latvieši šķendējās, viņi lietoja šādus vārdus” (šeit), kura ievadā citstarp teikts šādi: “Lamāšanās nav nekas uzteicams, tāpēc mums visiem vajadzētu censties no tās izvairīties, taču dzīvē gadās dažādas situācijas. Nonākot situācijās, kad bez lamuvārda neiztikt, dažādu no krievu un angļu valodas aizgūto vārdu vietā labāk izmantot vārdus, ko šķendēšanās reizēs lietoja mūsu senči.” No šī visnotaļ apjomīgā materiāla izvēlējos vārdu salikumu ‘’riekla kuņa’’ ar nozīmi – kašķīgs, strīdīgs.

Raugoties uz visu šo situāciju pēdējo notikumu gaismā, esmu domājusi, vai pareizāk nebūtu bijis tovakar Saeimas deputātam un valsts varas pārstāvim A.Kaimiņam neko neatbildēt, bet tā vietā rakstīt kārtējo sūdzību par deputātu A.Kaimiņu Saeimas Ētikas komisijai, šoreiz – par deputāta necienīgu izturēšanos pret vecāku sievieti sociālajā tīklā. Vai tā nebūtu jārīkojas arī, piemēram, Latvijas Radio ikreiz, kad kāds deputāts TW norāda, ko LR vajag, ko nevajag stāstīt, tādējādi formāli it kā izdarot spiedienu uz sabiedriskā medija satura veidošanu, vai, kad cits deputāts necienīgi izsakās par konkrētiem juristiem utt…

Tādēļ domāju, ka LŽA Ētikas komisijas vērtējums, ciktāl personu privāta komunikācija sociālajos tīklos ir saistāma ar katras personas profesijas un ieņemamā amata noteiktajiem ierobežojumiem, ir visnotaļ aktuāls.

Konkrēti par mani runājot, šis jautājums, protams, ir – Vai LŽA Ētikas komisijas loceklis drīkst savā privātajā tviterkontā lietot tādus valodas slāņus, kādus uzskata par piemērotiem situācijai un sarunas biedriem. Tomēr, manuprāt, ja revidējam kādu izteikumu, tad tikai kontekstā ar visu sarunu. Pretējā gadījumā ātri varam nonākt pie faktiskas cenzūras.

Un, protams, vai ‘’Saeimas deputāts un valsts varas pārstāvis’’ pelna kādu īpašu statusu un attieksmi, ja ne tikai to, ka Saeimas deputātam būtu jābūt apveltītam ar krietni lielāku kritikas tolerances līmeni.

Par Gobzemu

A.Gobzema no trim daļām sastāvošā sūdzība, šķiet, ir nebijis gadījums LŽA ĒK vēsturē, jo līdz šim neesam saskārušies ar gadījumiem, kad sūdzētājs papildina sūdzību, atkarībā no tā, kā jauni apstākļi maina viņa sākotnējo argumentu jēgu un pielietojamību.

Vērtējot visu attīstībā, vēlos teikt sekojošo:

– Tā kā A.Gobzems ir vērsies pret mani tiesā ar prasību par goda un cieņas aizskārumu un lūdz LŽA vērtēt tos pašus argumentus, ko minējis pieteikumā tiesai, manuprāt, ĒK būtu jāatturas no šo argumentu vērtēšanas līdz LR tiesas spriedumam. Šāda prakse tiek īstenota citās profesionālajās asociācijās, piemēram, Latvijas Zvērinātu Advokātu padomē. Tam par pamatu kalpo Satversmes tiesas 2005.gada 14.decembra spriedums lietā Nr.2005-10-03. Citēju: ‘’.. no vispārējiem tiesību principiem, tostarp varas dalīšanas principa, izriet secinājums, ka iejaukšanās tiesas darbībā nav pieļaujama. Likuma “Par tiesu varu” 11.pantā nostiprinātais aizliegums iejaukties tiesas darbībā ietver citu publiskās varas institūciju pienākumu atturēties pieņemt lēmumus jautājumos, sakarā ar kuriem tiesā jau tiek izskatīta lieta. Ja tiesā tiek izskatīts kāds strīds, tad citas institūcijas lēmumus par strīda priekšmetu var pieņemt tikai pēc sprieduma stāšanās spēkā.”

– Pieļauju, ka šis princips zvērinātam advokātam A.Gobzemam varētu būt zināms. Tas gan nekavē viņu mudināt LŽA Ētikas komisiju paralēli tiesas procesam vērtēt tos pašus argumentus un pieņemt lēmumu.

– Tomēr A.Gobzema sūdzības pēdējā papildinājumā A.Gobzems lūdz sniegt atbildes arī uz jautājumiem, kas vismaz nosacīti ir ārpus tiesā iesniegtajā prasībā norādītajiem konkrētajiem A.Gobzema goda un cieņas iespējamā aizskāruma argumentiem. Par tiem varu sniegt skaidrojumu.

– Jautājums: “Līdz ar to man rodas jautājums, kurš būtu noskaidrojams LŽA ĒK sēdē – par kuru personu tādā gadījumā attiecīgie ieraksti bija..’’

Atbildu – tāpat kā savā saziņā sociālajā tīklā Twitter neesmu minējusi nevienu konkrētu personu, neuzskatu to par iespējamu darīt arī tagad. A.Gobzema aicinājumu LŽA ĒK to noskaidrot, uzskatu par neētisku; tādu, kurā A.Gobzems aicina Komisijas locekļus un mani darīt to, ko pats dēvē par iejaukšanos personu privātajā dzīvē.

– Jautājums: ‘’..un, vai fakts, ka šie ieraksti, Baibas Strautmanes vārdiem runājot, nebija par mani, maina attiecīgo ierakstu homofobisko naida runas saturu?’’

Atbildu – Runa ir par tviterierakstu: “Koroče, mani šķebina, kad PDz skatos bildes kā vispārzināms gejs precas ar meiteni, lai būtu ‘’tikumīgs’’ Latvijā.’’ Svarīgi atgādināt, ka šī tvitersaruna sākās jau 20.jūnijā pēc LTV “Panorāma’’, kas dienā, kad Rīgā notika Eiropraids, 4 minūšu sižetu atvēlēja stāstam par mācītāju, kurš pie draudzes nama šajā sakarā piekāris sēru karogu un intervijā salīdzināja viendzimuma attiecību atzīšanu ar komunisma un nacisma ideoloģiju. Šajā sakarā es rakstīju sekojošu tvterrepliku: “Piedošanu, bet @LTVPanorama izvēle savai lielajai intervijai man šķiet dīvaina.’’ Un vēlāk: ‘’Visu šo svētulīgo murdulēšanu ar mērķi pakļaut medijus, varētu kārtīgi patraucēt visu ziņu cilvēki, saņemoties iznākt no skapja.” Šie ir piemēri, kas liecina, ka visas manas tviterreplikas bija vērstas pret homofobiju, ņemot vērā sabiedriskās TV šim tematam veltīto uzmanību. Domāju, katrs, kurš mani pazīst, zina, ka pārmest man homofobiju vai naida kurināšanu pret atšķirīgas seksuālas orientācijas cilvēkiem, nav pamata. Šādu naidu neapliecina arī A.Gobzema minētais ieraksts. Saruna nevienā brīdī nebija par to, ka būt citādi seksuāli orientētam ir slikti un pazemojoši. Tikai paša A.Gobzema iesniegums rada priekšstatu, ka viņa ieskatā jebkādas personas asociēšana ar citādu seksuālo orientāciju ir uzskatāma par aizvainojošu. Tāpēc par vēlmi manā tekstā saskatīt homofobiju un naida kurināšanu, esmu tiešām izbrīnīta.

– Jautājums: “Vai Baibas Strautmanes attiecīgie ieraksti, kuru sakarā esmu vērsies pie Jums, ir uzskatāmi par pieņemamiem vispārpieņemtajām pieklājības, ētikas un morāles normām atbilstošiem un vai tie ir/nav atzīstami par homofobisku – uz personas seksuālo orientāciju pamatotu – naida runu.”

Atbildu – manuprāt, šie jautājumi būtībā atkārto divus iepriekšējos, uz kuriem esmu atbildējusi.

Cieņā – Baiba Strautmane

2015.gada 7.jūlijā

Rīgā, 2015.gada 27. jūlijā

LŽA Ētikas komisijas atzinums par Alda Gobzema sūdzību

Latvijas Žurnālistu asociācijas Ētikas komisija, iepazīstoties ar Alda Gobzema sūdzību un tās papildinājumiem par asociācijas biedres Baibas Strautmanes ierakstiem savā profilā sociālajā tīklā Twitter, kā arī iepazīstoties ar 2015.gada 7.jūlija Baibas Strautmanes paskaidrojumu par sūdzību, ir lēmusi Alda Gobzema sūdzību neizskatīt.

Komisija nepiekrīt Baibas Strautmanes skaidrojumā paustajam viedoklim, ka tai būtu jāatturas no Alda Gobzema iesnieguma izskatīšanas, jo iesniedzējs ar līdzīgu prasību vērsies Tiesā. Atšķirībā no publisku varas institūciju izdotajām normām, LŽA Ētikas kodekss ‘’[..] nav juridiski saistošs, tas ir pašu profesionāļu brīvprātīgi pieņemts ētiskās uzvedības normu apkopojums.’’ Tādēļ LŽA Ētikas kodeksa ievērošana balstās uz brīvprātības principu, kuru ir apņēmušies ievērot LŽA biedri, iestājoties asociācijā.

Taču Alda Gobzema iesniegums nav pakļaujams Ētikas komisijas izvērtējumam, jo, iepazīstoties ar ierakstiem Baibas Strautmanes profilā sociālajā tīklā Twitter un Baibas Strautmanes paskaidrojumu par šī profila izmantošanu personīgā viedokļa paušanai, Komisija secina, ka tajā minētie izteikumi nav saistāmi ar žurnālista profesionālo pienākumu pildīšanu (dažādas informācijas vākšanas, apstrādes un izplatīšanas aktivitātes, kuru rezultāts ir dažādu žanru un platformu žurnālistisks saturs). Tādēļ Komisija nevērtē informācijas patiesumu un attiecināmību uz sūdzības iesniedzēju.

Saskaņā ar LŽA Ētikas komisijas nolikumu, komisijas kompetencē ir vērtēt tādu asociācijas biedru izteikumus vai uzvedību, kas skar viņu profesionālo darbību. LŽA Ētikas komisija ir lēmusi jau iepriekš izskatītajās lietās (piemēram 2015.gada 27. aprīļa lēmums saistībā ar Iecavas novada domes sūdzību), ka komisijai nav pilnvaru vērtēt asociācijas biedru izteikumus vai uzvedību, kas ir ārpus viņu profesionālās darbības. LŽA Ētikas kodekss, ko apņēmušies ievērot asociācijas biedri, regulē žurnālistu profesionālās darbības jautājumus, un nav izmantojams, lai vērtētu tādu asociācijas biedru uzvedību, kas ir ārpus viņu profesionālajiem pienākumiem.

Vienlaikus Komisija aicina LŽA biedrus būt atbildīgiem arī savās darbībās publiskajā komunikācijā, tostarp viņu saziņā ar sociālo tīklu lietotājiem, un atturēties no gadījumiem, kad tiek izplatīta nepatiesa informācija par kāda indivīda privāto dzīvi.
Sūdzības iesniedzējs, Aldis Gobzems sūdzības papildinājumā arī norāda, ka ‘’[..] neatkarīgi no tā, par kuru personu Baiba Strautmane minēto apgalvojumu būtu izteikusi, tas tik un tā uzskatāms par acīmredzamu personas homofobiskas ievirzes nicīgu aizvainošanu.’’

Komisijas ieskatā Baibas Strautmanes tviterieraksts: “Koroče, mani šķebina, kad PDz skatos bildes kā vispārzināms gejs precas ar meiteni, lai būtu ‘’tikumīgs’’ Latvijā’’ nevis atrauti, bet jāvērtē plašākas diskusijas kontekstā, kuras ietvaros tas pausts.

Vērtējot šos izteikumus kontekstā, tajos pausta kritiska attieksme pret to, ka personas baidās atklāt un slēpj savu identitāti, lai sargātu sevi no sabiedrības aizspriedumiem. Apstrīdētie izteikumi, Komisijas ieskatā, nav vērtējami kā tādi, kas veicinātu neiecietību pret homoseksuālām personām.

LŽA Ētikas komisijas locekļi: A. Kučs, S. Lasmane, A. Tomsons, J. Juzefovičs, S. Kirilka, A.Krauze