Latvijas Satversme nosaka, ka ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, kā arī paust savus uzskatus. Cenzūra ir aizliegta.

Latvijas Televīzijas (LTV) valdes priekšsēdētāja amatam izraudzītā Eināra Giela šodien intervijā Latvijas Radio paustais viedoklis, ka LTV raidījuma vadītājs Gundars Rēders ir pārkāpis žurnālista ētiku, jo TV tiešraidē izteicis viedokli par Giela nepiemērotību augstajam amatam, rāda, ka līdztekus vadītāja un mediju jomas pieredzes trūkumam, Gielam nav izpratnes par vārda brīvību un tās robežām.

Likums par Presi prasa atdalīt viedokli no ziņām. Raidījumā “1:1” tas tika izdarīts. Pārmetumi par ētikas neievērošanu arī ir nevietā, jo kolēģa Gundara Rēdera pazinojums nav par iekšējām vai personīgām lietām, tas ir atbildīga žurnālista paziņojums par sabiedriskā medija vājināšanu. Tas ir svarīgi visai sabiedrībai. Iespēja izmantot sabiedriskā medija ēteru ir ne tikai liela privilēģija, bet arī atbildība. Tā ietver pienākumu neklusēt par klaju sabiedrības interešu neievērošanu.

Gundars Rēders ir mediju jomas profesionālis, daudzus gadus ir vadījis sabiedriskās televīzijas ziņu dienestu un arī pašu televīziju krīzes periodā 2002.gadā. Viņš zina gan ētikas normas, gan prasības darbam sabiedriskajā medijā. Gundara tiešraidē paustais ir pamatots ar faktiem, kas redzami paša kandidāta CV. LTV Ziņu dienesta kolēģi atbalsta Rēdera teikto un sagaida profesionāla vadītāja iecelšanu LTV valdē.

LŽA vēlreiz aicina Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi (NEPLP) atcelt konkursa rezultātus. Izpratne par vārda brīvību ir tikai viens no mūsu raižu iemesliem. Eināra Giela intervijas plašsaziņas līdzekļos nerāda izpratni par sabiedriskā medija vadību, bet NEPLP priekšsēdētājas Daces Ķezberes izteikumi Saeimā 3.aprīlī par iemesliem Evas Juhņēvičas neiecelšanai par valdes priekšsēdētāju, rada nopietnu pamatu uzskatīt, ka parkāpts Darba likumā noteiktais dzimumu diskriminācijas aizliegums.

LŽA aicina Eināru Gielu uz tikšanos, jo konkursa laikā publiskas uzklausīšanas nav bijis un jautājums par LTV vadīt griboša cilvēka izpratni un uzskatiem par sabiedriskā medija neatkarību un pienākumiem skar plašāku sabiedrību nekā tikai LTV darbiniekus.

LŽA aicina šim paziņojumam pievienoties arī citas organizācijas, kuras uztrauc vārda brīvība un mediju nākotne.