18/07/2024 19:25
Search

Latvijas Žurnālistu asociācijas iesniegums par deputātu A. Kiršteinu

Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei   Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vadītājai Janīnai Kursītei-Pakulei   Saeimas frakcijas “Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”” vadītājam Raivim Dzintaram   iesniegums.   Latvijas Žurnālistu asociācija (LŽA) aicina Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisiju reaģēt uz deputāta Aleksandra Kiršteina (Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”–”Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK) 25. septembra izteikumiem mikroblogošanas vietnē Twitter. Deputāts, komentējot priekšvēlēšanu debates LTV ēterā, raksta: “Politprostitūta Bērtule, vadot Saeimas kandidātu debates LTV1, visu laiku melo, ka politiķi (domāti NA) grib likvidēt Satversmes Tiesu, noklusējot, ka tā ir jāpārceļ uz Augstāko Tiesu kā Igaunijā, Somijā un Zviedrijā! Pirmskara Latvijā Satversmes jautājumus skatīja AT Senāts!”   A. Kiršteins ne tikai rupji un aizvainojoši izsakās par žurnālisti Aneti Bērtuli, bet arī apmelo un diskreditē žurnālistes un mediju darbu, kas nodrošina priekšvēlēšanu laikā atklātas un vienlīdzīgas debates par sabiedrībai svarīgiem jautājumiem.    LŽA uzskata, ka šādi deputāts ir pārkāpis vairākus Saeimas deputātu ētikas kodeksa punktus: –  7. punkts: “Deputāts publiskos izteikumos izvairās no vārdiem, žestiem un citādas rīcības, kas var būt aizskaroša, kā arī nelieto apvainojošus vai ar Saeimas cieņu nesavienojamus izteicienus; deputāts balstās uz faktiem, to godīgu interpretāciju un argumentāciju”; – 16. punkts: “Deputāts ir pieklājīgs pret Saeimas, citu valsts un pašvaldību iestāžu darbiniekiem un ikvienu sabiedrības locekli”. Jānorāda, ka A. Kiršteins arī iepriekš publiski izteicies aizskaroši un aizvainojoši par žurnālistiem, glavenokārt sievietēm, publiski lietojot tādus apzīmējumus kā “muļķe” un “šizofrēniķe”.    LŽA jau iepriekš lūgusi Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisiju izskatīt arī deputāta Gundara Daudzes (Zaļo un zemnieku savienība) komentārus, kas izteikti žurnālistei Jūlijai Bitei, tomēr atbildīgā komisija uz to nereaģē.    LŽA uzskata, ka Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija uzbrukumus žurnālistiem neuztver nopietni un nerīkojas atbilstoši Saeimas deputātu ētikas kodeksa būtībai.    Ar šo iesniegumu lūdzam Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisiju pašai pēc savas iniciatīvas ierosināt lietu par deputāta A. Kiršteina izteikumiem publiskajā telpā (jo nevienam citam, izņemot pašus deputātus vai to grupas, šādu tiesību nav).   Aicinām arī nākamo parlamentu šo kļūdu labot un ierosināt lietas ne tikai pēc deputātu sūdzībām, ja ir acīmredzami kodeksa pārkāpumi.    Lūdzam arī partijas “Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK vadību paust savu nostāju par 13. Saeimas deputāta un 14. Saeimas deputāta kandidāta Aleksandra Kiršteina izteikumiem, norādot, vai partija šos izteikumus atbalsta. Ja nē, lūdzam publiski informēt, kā tā gatavojas rīkoties, lai atvainotos gan žurnālistei, gan novērstu šādu recidīvu atkārtošanos nākotnē. Partijas statuss parlamenta vadībā nepieļauj klusēšanu un acu pievēršanu uz šādiem incidentiem.    LŽA norāda, ka šajā priekšvēlēšanu laikā jau vairākkārt ir notikuši personīgi uzbrukumi žurnālistiem no deputātu un kandidātu puses. Šie uzbrukumi tiešā veidā ir saistīti ar žurnālistu profesionālo darbību, tie ir apmelojoši, pazemojoši, aizvainojoši un citādi vērsti pret viņu darbu un privāto dzīvi, ar mērķi diskreditēt, iebiedēt un pazemot žurnālistus, kas veic savus pienākumus. LŽA ieskatā šāda attieksme nav pieļaujama. Nav arī pieļaujams, ka priekšvēlēšanu laikā žurnālistu darba noniecināšana ir veids, kā veidot savu politisko karjeru. Žurnālistika, informācijas pieejamība un neatkarīgi mediji ir viens no demokrātijas pamatpostulātiem, to noniecināšana un diskreditēšana nav Saeimas deputāta un deputāta kandidāta cienīga un ir pelnījusi vismaz izvērtējumu no atbildīgām institūcijām.      Latvijas Žurnālistu asociācijas  valdes priekšsēdētāja Anna Platpīre   26.09.2022.  

Latvijas Žurnālistu asociācijas paziņojums par premjera Krišjāņa Kariņa nepiedalīšanos priekšvēlēšanu debatēs

Jau vairākus mēnešus virkne mediju aicina Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu piedalīties raidījumos, kuros bija iecerēts iztirzāt premjera atbildību par valdības lēmumiem, kā arī noskaidrot valdības vadītāja viedokli par sabiedrībai būtiskiem notikumiem un pārmaiņām. Tomēr premjerministrs ilgstoši atsaka dalību, lai gan mediji pretimnākoši piedāvājuši viņam izvēlēties sev izdevīgu laiku. Īpaši uzkrītoša izvairīšanās ir kļuvusi priekšvēlēšanu debašu laikā, kur diskusijām regulāri tiek virzīti citi viņa partijas pārstāvji, lai gan jautājumi skar viņa atbildības jomu un ir uzdodami partijas izvirzītajam premjerministra kandidātam. Atteikumus saņēmuši dažādi mediji un raidījumi – Latvijas Televīzijas raidījumi “Kas notiek Latvijā?”, debašu cikls “Izvēlies nākotni” un raidījums “Aizliegtais paņēmiens”, TV3 raidījums “Nekā Personīga”, portāls “Delfi”, portāls “Tvnet”, “Re:TV”, Latvijas Radio u.c. Latvijas Žurnālistu asociācija (LŽA) uzskata, ka premjera selektīvā pieeja, kuros raidījumos un pie kuriem žurnālistiem ierasties, neļauj viņam uzdotu būtiskus jautājumus par valdības darbu, atbildību un lēmumiem un noskaidrot valdības vadītāja viedokli. Tas liek domāt, ka premjers izvairās no pienākuma atbildēt par savu darbu un arī informēt sabiedrību, nodrošinot atklātas sarunas iespēju. Tostarp kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā daudz straujāk nekā iepriekš attīstās dažādi nacionāli, starptautiski, politiski, ekonomiski un citi procesi, kas prasa Ministru prezidentam ne vien uzstāties preses konferencēs vai sanāksmēs, bet sniegt izsmeļošas atbildes dažādiem žurnālistiem, dažādos medijos, dažādās diskusijās un dažādām auditorijām. Tas ir Latvijas sabiedrības, demokrātijas un drošības interesēs. LŽA aicina Ministru prezidentu K.Kariņu cienīt žurnālistu darbu un neizvairīties no demokrātiska procesa, kurā žurnālistiem ir tiesības un pienākums uzdot jautājumus valdības vadītājam, savukārt valdības vadītājam ir pienākums uz šie jautājumiem atbildēt, lai arī cik nepatīkami tie viņam šķistu. Aicinām premjeru pildīt savu pienākumu, lai sniegtu pilnvērtīgu un daudzpusīgu informāciju.   Latvijas Žurnālistu asociācijas vārdā valdes priekšsēdētāja Anna Platpīre

Pasniegtas ikgadējās Latvijas Žurnālistu asociācijas Izcilības balvas

2. septembra vakarā Kalnciema ielas kvartālā pasniegtas ikgadējās Latvijas Žurnālistu asociācijas (LŽA) Izcilības balvas. Kategorijā “Ziņu žurnālistika un reportāža” balvu saņēma Dace Stirāne (Latvijas Televīzija) par darbu “Pie pieminekļa neslēpj atbalstu Krievijas iebrukumam Ukrainā”. Kategorijā “Intervija un apraksts” balvu saņēma Aiva Kanepone (žurnāls “Ieva”) par darbu “Lepna par savām ukraiņu asinīm”. Kategorijā “Pētniecība un analītika” žūrija apbalvoja žurnālistu pētījumu nu jau apsūdzētā ārsta Jevgēnija Ņikiforenko lietā “Vajadzēs izģērbties”. Projektu veidoja Justīne Savitska (Latvijas Radio), Sanita Jemberga (“Re:Baltica”), Anita Brauna, Ivo Tauriņš, Beāte Bērziņa (Latvijas Radio), Olga Dragiļeva, Ainis Kupčs (Latvijas Televīzija), Ģederts Ģelzis, Kristaps Feldmanis, Zane Ārmane (Latvijas Radio). Jembergai par darbu pie projekta “Vajadzēs izģērbties” šogad pasniegta arī gada redaktora balva. Kategorijā “Reģioni un diaspora” balvu saņēma Santa Ādamsone (“ReTV”) par raidījumu ciklu “Dzīve pēc bērnunama”. Šogad žūrija lēma piešķirt balvu arī tām komandām, kas Ukrainas karā bijušas pie frontes līnijas, pašaizliedzīgi informējušas sabiedrību un atspoguļojušas asiņaino karu un traģiskos notikumus.  Balvu kategorijā “Reportāža no Ukrainas kara zonas”, kas veidota, lai novērtētu žurnālistu darbu kara apstākļos, saņēma visi nominanti – Gints Amoliņš, Ingus Graudiņš, Aigars Kovaļevskis (Latvijas Televīzija), Ieva Vārna, Sergejs Medvedevs, Valdis Francis (TV3), Indra Sprance, Filips Lastovskis, Nora Micpapa, Renārs Šteimanis, Beāte Bērziņa (Latvijas Radio) un Jānis Vingris ar komandu (“TVNET grupa”). Intas Brikšes balva par nozīmīgu ieguldījumu žurnālistikā pasniegta Sabīnei Sīlei, kura ilgstoši vadījusi Stokholmas Ekonomikas augstskolas (“SSE Riga”) Mediju centru, iestājoties un atbalstot žurnālistu tālākizglītību, nacionāla un starptautiska līmeņa sadarbības iespējas un vārda brīvības jautājumus. Sīle iestājusies par žurnālistu darba drošību, neatkarību un izglītību, tā veicinot šo vērtību attīstību Latvijas mediju telpā un ārpus tās robežām. “Izcilības balvas 2022” darbus vērtēja LŽA pilnsapulcē ievēlēta komisija, kuras sastāvā ir Ginta Alberte (laikraksts “Dzirkstele), Arnis Krauze (TV3), Anna Peipiņa (žurnāls “Annas psiholoģija”, RSU žurnālistikas studiju programma), Marta Selecka (“VFS Films”) un žūrijas vadītāja Inga Gorbunova (“Imperfect”, retv.lv). Ikgadējās “Izcilības balvas” tika pasniegta par izciliem darbiem un sasniegumiem žurnālistikā no 2021.gada jūlija līdz 2022.jūnijam. Pieteikt darbus un autorus bija iespējams gan asociācijas biedriem, gan arī citiem interesentiem. Konference un balvas pasniegšana 2.septembrī notika sadarbībā ar Nīderlandes vēstniecību Latvijā, Baltijas Mediju izcilības centru un informācijas aģentūru LETA.

Latvijas Žurnālistu asociācijas konference

Tiešraide :    2. septembrī norisināsies Latvijas Žurnālistu asociācijas rīkotā konference, kuras laikā tiks runāts par aktuālām tēmām pasaulē un Latvijā, kas cieši saistītas ar žurnālistiku. Ir izvirzītas četras galvenās diskusiju tēmas – mediju situācija Latgalē, mūsu žurnālistu pieredze aktīvās kara darbības laikā Ukrainā, Krievijas neatkarīgo mediju nonākšana Rīgā un politiķu skatījums uz nozari – politisko partiju un apvienību kultūras ministra amata kandidātu diskusija par mērķiem un nostāju jautājumos, kas skar medijus. Konferencei un diskusijām būs iespējams sekot līdzi  tiešraidē no plkt.13:00 līdz 18:30, šeit, mūsu mājas lapā vai Facebook profilā. Programma 13:00 Cik spēcīga ir Latgales mediju telpa? Dalībnieki: Inna Plavoka (chayka.lv), Viktorija Nečajeva (Vietējā Latgales avīze), Dinija Jemeļjanova (Latvijas Televīzija Latgalē). Vada: Renāte Lazdiņa (Latvijas Radio Latgales studija). 14:15 Latvijas žurnālisti karā: kāda ir pieredze un ko esam mācījušies?Dalībnieki: Gints Amoliņš (Latvijas Televīzija), Indra Sprance (Latvijas Radio), Ieva Vārna (TV3), Jānis Vingris (TVNET). Vada: Sanita Jemberga (Re:Baltica). 15:30 Rīga kā patvērums Krievijas neatkarīgajiem medijiem un žurnālistiem. Kāds no tā ieguvums lokāli?Dalībnieki: Kirill Martynov (Novaya Gazeta Evropa), Denis Kamalyagin (Pskovskaya Guberniya), Anton Lysenkov (Spektr). Vada: Rita Ruduša (mediju eksperte). 17:00 Es gribu būt Latvijas Republikas kultūras ministrs. Bet vai man rūp žurnālisti un mediji? Piedalās kultūras ministra amata kandidāti no politiskajām partijām/apvienībām: Vita Anda Tērauda (Attīstībai/Par), Evika Siliņa (Jaunā Vienotība), Nauris Puntulis (Nacionālā Apvienība), Agnese Logina (Progresīvie), Abiks Elkins (SDP Saskaņa), Daiga Mieriņa (ZZS), Juris Saukāns (Apvienotais saraksts: Latvijas Zaļā partija, Latvijas reģionu Apvienība, Liepājas partija)Vada: Aidis Tomsons (Latvijas Radio) un Vita Dreijere (Delfi.lv)   Konference un balvas pasniegšanas ceremonija par nozīmīgiem sasniegumiem žurnālistikā notiek sadarbībā ar Nīderlandes vēstniecību Latvijā, Baltijas Mediju izcilības centru un ziņu aģentūru LETA.    

Mūžībā devies ilggadējais laikraksta «Kurzemes Vārds» redaktors Andžils Remess

Piektdien, 26. augustā, mūžības ceļos devies ilggadējais laikraksta “Kurzemes Vārds” galvenais, vēlāk Goda redaktors, arī Goda liepājnieks Andžils Remess.  Latvijas Žurnālistu asociācija novērtē viņa sniegumu mediju jomā un atceras viņu kā leģendu nozarē. Vēl pēc 2015. gada, kad Remess aizgāja prom no aktīvā darba redakcijā “Kurzemes Vārds”, viņš joprojām turpināja ar saviem komentāriem, politiskajiem apskatiem un vēstures atskatiem balstīt laikrakstu. Paralēli tapa un dažādās izdevniecībās klajā nāca virkne Remesa sarakstītu grāmatu. Visas – saistītas ar Liepāju un liepājniekiem.  Portāls irliepaja.lv ar Andžilu Remesu pēdējo reizi runāja pēc viņa grāmatas “Bez tiesībām kļūdīties” nākšanas klajā pērnpavasar, un toreiz redaktors un žurnālists apliecināja, ka padomā ir vēl citas ieceres. Bieži vien satikts uz Dzintaru ielas, netālu no savām mājām, Andžils Remess, allaž mundrs un optimistisks, labprāt pārmija kādu vārdu ar bijušajiem padotajiem.  Andžils Remess dzimis 1938. gada 21.augustā Liepājā. Kopš 1960. gada strādāja žurnālistikā, un līdz 1971.gadam bija Liepājas pilsētas laikraksta “Komunists” korespondents, pēc tam – līdz 1995. gadam strādāja par avīzes “Komunists”, pēc tam – “Kurzemes Vārds” atbildīgo sekretāru. No 1995. gada bija laikraksta “Kurzemes Vārds” desmitais redaktors. 1988. gadā piešķirts Latvijas PSR Nopelniem bagātā žurnālista nosaukums, 2019. gadā – Goda liepājnieka tituls.  Remess sarakstījis grāmatas “Liepājas futbola spožums un ēnas”, “Liepājā, Pasta ielas namiņā”, stāstu par diviem rokasbumbas tiesnešiem Jāni Ķuzuli un Andri Vītolu – “Koncerts divām svilpēm ar orķestri. 15 gadi pasaules handbola elitē”, autobiogrāfisko “Kara ēna sekoja man”, Raimonda Paula dzīves un daiļrades apkopojumu “Dzīve kā ziņģe”, kopā ar Dinu Beltu – grāmatu par Liepājas populārās mūzikas vēsturi “Liepājas populārās mūzikas stāsti”, stāstus par Liepājas bohēmu “Reiz Liepājā…”, līdzgaitniekam Ērikam Hānbergam veltīto “Nezināmais Hānbergs”, grāmatu par Liepājas lomu Latvijas likteņgaitās “Liepājas rūdītie”, kopā ar Kristīni Pastori – “100 stāsti par Grobiņas novadu” un citas. Latvijas Žurnālistu asociācija izsaka visdziļāko līdzjūtību Andžila Remesa ģimenei un tuviniekiem.  Atvadīšanās no ilggadējā Liepājas laikraksta redaktora, daudzu grāmatu autora, žurnālista, publicista, Goda liepājnieka Andžila Remesa notiks piektdien, 2. septembrī, pulksten 15 no Liepājas Sv. Annas baznīcas uz Līvas kapiem.   Sarmīte Pujēna

Zināmi Latvijas Žurnālistu asociācijas apbalvojuma “Izcilības balva 2022” nominanti

Latvijas Žurnālistu asociācijas apbalvojuma “Izcilības balva 2022” žūrija ir izvērtējusi 116 iesniegtos darbus un nosaukusi visus nominantus. Žūrija vērtēja darbus kategorijās: “Ziņu žurnālistika un reportāža”, “Intervija un apraksts”, “Pētniecība un analītika”, “Reģioni un diaspora”. Žūrija nolēma šogad izveidot jaunu nomināciju “Reportāža no Ukrainas kara zonas”, kurā atsevišķi  vērtēja karadarbības zonā strādājušo komandu  ziņu žurnālistikas un reportāžas darbus.  “Izcilības balvas 2022” pasniegšanas ceremonijā tiks pasniegta arī gadskārtējā “Intas Brikšes balva” par izcilu ieguldījumu žurnālistikā un balva kategorijā  “Gada redaktors”. Papildinot svinīgo pasākumu, tiek rīkota konference par aktuālām tēmām pasaulē un Latvijā, kas cieši saistītas ar žurnālistiku. Konference būs vērojama tiešsaitē, Latvijas Žurnālistu asociācijas mājas lapā, 2.septembrī no plkst.13.00 līdz 18.30. Ikgadējā “Izcilības balva” tiek pasniegta par izciliem darbiem un sasniegumiem žurnālistikā par periodu no 2021. gada jūlija līdz 2022. jūnijam. Pieteikt darbus un autorus bija iespējams gan asociācijas biedriem gan arī citiem interesentiem.  Balvas pasniegšana notiks 2. septembrī 19:00 Kalnciema ielas kvartāla Vīna zālē.  Izcilības balvas pasniegšana notiek sadarbībā ar Nīderlandes vēstniecību Latvijā, Baltijas Mediju izcilības centru un ziņu aģentūru LETA.   Ziņu žurnālistika un reportāža Dace Stirāne Pie pieminekļa neslēpj atbalstu Krievijas iebrukumam Ukrainā. “Panorāma”, Latvijas Televīzija Lauris Zvejnieks, Uģis Lībietis, Ģirts Auzāns, Aiga Pelane Ukrainas kara sākuma  atspoguļojums programmā ”Labrīt”, plkst 6.00 – 9.00. “Labrīt”, Latvijas Radio Roberts Blass “Izraušu to preteklību!” Ukrainas karogs Daugavpilī daudziem kā bullim sarkana drāna. “Bez tabu”, TV3 Viesturs Radovics  “Vai nu tu potēsies, vai arī nomirsi.” Kā pārliecināt daugavpilieti? Delfi Zane Mače  Vai Rīgā zeļ kapraču bizness uz sērojošu tuvinieku rēķina? “Atvērtie faili”, Latvijas Radio   Intervija un apraksts Aiva Kanepone Lepna par savām ukraiņu asinīm. Intervija žurnālā “Ieva”, Izdevniecība “Santa” Ieva Alberte Brīnišķīgais prāts. Robis un viņa neuzvarētā cīņa.  Apraksts, speciāli “Delfi” Luīze Lote Āboltiņa Upura cīņa. Rakstu un video interviju sērija “Upura cīņa”, TVNET Grupa Laura Dumbere Pilnpiedziņas palīdzība. Apraksts, Žurnāls „IR” Romāns Šmeļovs Krievijas skolotāji stāsta, kā mainījusies izglītība skolā, karam sākoties. “Портрет времени”, Latvijas Radio 4   Pētniecība un analītika „Aizliegtais paņēmiens” autoru komanda Operācija Naukšēnu elle jeb neērtie pusaudži un  Kā top viltus vakcinācijas sertifikāti. „Aizliegtais paņēmiens”, Latvijas Televīzija Baiba Runce  Puika kriminālstāstā. Kurš traumēja bērnu – pedofīlu tīkls, vai viņu adoptējusī mamma? „Atvērtie faili”, Latvijas Radio Guna Gleizda Valdības krīzes sēde. „Nekā personīga”, TV3 Ģederts Ģelzis Dezinformācijas vīruss. Ģimenes ārste atziņas par Covid-19 potēm smeļas vakcīnskeptiķu grupās un Ko sargā Veselības inspekcija?  “Atvērtie faili”, Latvijas Radio Justīne Savitska (Latvijas Radio), Sanita Jemberga (Re:Baltica), Anita Brauna, Ivo Tauriņš, Beāte Bērziņa (Latvijas Radio), Olga Dragiļeva, Ainis Kupčs (Latvijas Televīzija), Ģederts Ģelzis, Kristaps Feldmanis, Zane Ārmane (Latvijas Radio) Vajadzēs izģērbties. Žurnālistu pētījums ārsta Ņikiforenko lietā. Dažādi mediji.   Reģioni un diaspora Anatolijs Krilovs  Kā agronoms kļuva par rakstnieku un Par bargās Sibīrijas cilvēkiem – ar sirsnību. Latgales laiks Oksana Puhačova, Ivonna Plaude Ir kauns, ka ne pārāk labi domāju par savu valsti.  Rubrika “Karš Ukrainā”, Neatkarīgās Tukuma Ziņas Sandra Apine Krievijas pierobežā Pededzē grūti saklausīt atbalstu kara plosītajai Ukrainai. Alūksniešiem.lv Santa Ādamsone Dzīve pēc bērnunama. Raidījumu cikls „Dzīve pēc bērnu nama”, ReTV, Vidzemes TV   Reportāža no Ukrainas kara zonas Gints Amoliņš, Ingus Graudiņš, Aigars Kovaļevskis Ginta Amoliņa reportāžas no kara zonas Ukrainā. Latvijas Televīzija Ieva Vārna, Sergejs Medvedevs, Valdis Francis dokumentālās filmas par karu Ukrainā, TV3 Indra Sprance, Filips Lastovskis, Nora Micpapa, Renārs Šteimanis, Beāte Bērziņa – Karš Ukrainā, stāsti no karadarbības zonas. Latvijas Radio Jānis Vingris ar komandu Reportāžu sērija no Ukrainas. TVNET Grupa