Rīga, 13.jūn., NOZARE.LV. Ierosinājums par vispārēju mediju īpašnieku regulāciju ir apsveicama iniciatīva, taču līdz šim šādu precedentu pasaulē nav bijis, šodien Latvijas Žurnālistu asociācijas (LŽA) rīkotajā diskusijā atzina Eiropas Padomes (EP) pārstāvis plašsaziņas līdzekļu brīvības jautājumos, Stokholmas pilsētas deputāts kopš 2006.gada un Latvijas Triju Zvaigžņu ordeņa komandieris Mats Johansons. Viņš norādīja, ka līdzīgas problēmas ar mediju neatkarību, kādas ir Latvijā, pastāv arī citās pasaules valstīs, kurās atsevišķos gadījumos situācija ir pat vēl nopietnāka.

“Sākotnēji jūsu ideja likās dīvaina, bet to sapratu, redzot visu situāciju kontekstā. Taču arī šādā veidā neesmu īsti pārliecināts, vai spēsiet atrisināt šo problēmu, jo pasaulē tādu precedentu līdz šim nav bijis. Savā ziņā jūs varat būt pirmie,” akcentēja eksperts.

Johansons ierosina, ka viena no iespējām, kā izveidot labākus likumiskos nosacījumus, ir izveidot neatkarīgu ekspertu grupu, kas strādātu pie juridiskā regulējuma mediju īpašnieku atklātībai. Taču, izvērtējot likumisko pusi, pastāv drauds, ka politiķi varētu mēģināt ierosināt vēl kādas izmaiņas, kas atkal būtu par labu viņiem. Johansons piebilst, ka mediju īpašnieku atklātību var regulēt arī ar citu likumu palīdzību.

EP pārstāvis arī atzīmē, ka sabiedriskajiem medijiem nevajadzētu sacensties ar komerciālajiem, kuru darbība vērsta pamatā uz izklaidējošu saturu un miljonu pelnīšanu, bet gan domāt par oriģinālu produkciju, kas izglītotu sabiedrību.

Prakse ir pierādījusi – panākumu atslēga, kas nodrošina mediju izdzīvošanas iespējas, ir sabiedrības ticība sniegtās informācijas patiesumam.

LŽA valdes locekle un raidījuma “Nekā personīga” producente Arta Ģiga, apkopojot sabiedrībā pēdējā laikā izskanējušo informāciju par mediju īpašnieku atklātības problēmu, norādīja, ka šāda priekšlikuma priekšnosacījumi bija gan laikrakstu “Diena” un “Telegraf” pārdošanas darījumi, gan praktiski neesošā iespēja slēgt redakcionālās neatkarības līgumus, gan atklātības principa neievērošana un, iespējams, pārmērīga mediju koncentrācija vienam īpašniekam.

LŽA, lai risinātu šo problēmu, iesniegusi priekšlikumus Saeimas komisijās, kurās jautājums vēl joprojām tiek skatīts, pieprasot asociācijai sagatavot likumu grozījumu paketi. Šo jautājumu plānots skatīt šīs trešdienas, 15.jūnija, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā.

Ģiga arī ierosināja, ka viens no iespējamajiem situācijas risinājumiem būtu nosacījums par ieguldīto līdzekļu izcelsmes pierādīšanu pēc medija iegādāšanās.

Žurnāla “Ir” īpašnieka AS “Cits medijs” padomes priekšsēdētājs Pauls Raudseps situāciju salīdzināja ar “citronu tirgus” principu – ja patērētājs nevar pārbaudīt ziņu patiesumu un tādejādi novērtēt to kvalitāti, mediji piedāvās arvien nekvalitatīvāku produktu, kas veicinās uzticamības un tirgus samazināšanos.

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītāja Ingrīda Circene (V) piebilda, ka svarīgākais ir atrast robežu starp mediju brīvību un īpašnieku regulāciju. Viņa uzskata, ka patlaban pastāv daudzi juridiskie aspekti, kas ir jāizdiskutē, bet mediju neatkarību varētu veicināt arī ar mediju statūtiem un ētikas kodeksiem.

Savukārt Latvijas Preses izdevēju asociācijas priekšsēdētājs un SIA “Izdevniecība “Žurnāls Santa”” valdes priekšsēdētājs Ivars Zariņš norādīja, ka preses izdevēju viedoklis vienmēr bijis – “jo caurspīdīgāk, jo labāk”. Iecerētie grozījumi mediju likumdošanā pēc būtības neko nedošot, savukārt, piemēram, sākuma deklarācijas likums varētu daļēji sakārtot šo uzņēmējdarbības nozari.

Kā ziņots, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas 25.maija sēdē atšķīrās LŽA un Saeimas Juridiskā biroja viedokļi par iespējām nodrošināt mediju īpašnieku atklāšanu.

Žurnālistu asociācija rosina likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” noteikt: ja masu informācijas līdzekļa dibinātāju vai īpašnieku sastāvā ir juridiska persona, tad desmit dienu laikā pēc masu informācijas līdzekļa vai tā daļas iegūšanas īpašniekam ir pienākums sabiedrību informēt par tā īpašniekiem līdz pat fiziskai personai. Minētais noteikums tiek attiecināts arī uz visiem tiem gadījumiem, kad daļu vai visu masu informācijas līdzekli iegūst cita juridiska persona.

Pēc LŽA domām, šādi Latvijas mediju vide tiks padarīta caurskatāmāka un mazāk ietekmējama. Tas tiešā veidā skarot Latvijas valsts drošību, tostarp mazināšoties ārvalstu oligarhu ietekme uz Latvijas informācijas vidi.

Saeimas Juridiskā biroja pārstāvis Edgars Pastars pauda viedokli, ka likumprojekts ir būtiski pilnveidojams un konkretizējams. Piemēram, nepieciešams izvērtēt likumprojekta ietekmi attiecībā uz akciju sabiedrībām, kuru akcijas atrodas publiskā apgrozībā. Šādā gadījumā piemērošana var būt sarežģīta un pat neiespējama, jo, piemēram, akciju turētāju noskaidrošanai būs jāiesaldē akciju tirdzniecība, bet akciju turētājs var būt, piemēram, pensiju fonds vai cita akciju sabiedrība.

Pastars arī jautāja, vai likumprojekta izpratnē “labuma gūšana” ir tikai mantiski novērtējama un tiek pilnībā izslēgta “citāda labuma”, piemēram, politiska vai personiska labuma, gūšana, ietekmējot redakcijas politiku.

Nav skaidrs arī, kas, vai un kādā veidā veiks fiziskās personas, kas ir patiesā labuma guvējs, izpēti un varēs pārbaudīt sniegtās informācijas patiesumu.

Pēc Saeimas Juridiskā biroja atzinuma, no likumprojekta nevar gūt pārliecību, ka tas spēs pilnībā sasniegt izvirzīto mērķi. Juridiskais birojs arī šaubās, vai likumprojekts sasniegs savu mērķi, ja attiecas uz novada vietējo laikrakstu, bet neattiecas uz valsts mēroga interneta portālu.

Diskusijas gaitā izskanēja arī ideja, ka ārzonas kompānijām būtu jāaizliedz iegādāties Latvijas masu informācijas līdzekļus.

Komisija vienojās turpināt diskusiju, kad būs noskaidrots, vai citās Eiropas Savienības valstīs ir jāatklāj masu informācijas līdzekļu īpašnieki. Pēc tam tiks diskutēts, vai tas jādara reizi pusgadā vai reizi trijos mēnešos un kādam jābūt akciju īpatsvaram, lai stātos spēkā prasība atklāt īpašnieka vārdu.

Kā ziņots, par izmaiņām likumos, lai atklātu patiesos mediju īpašnieku, iestājās LŽA, kas saņēmusi arī vairāku 10.Seimas frakciju atbalstu šai iniciatīvai.

Martā rīkotajā LŽA un Rīgas Preses kluba ekspertu diskusijā izskanēja viedoklis, ka Latvijas mediju patiesie īpašnieki un labuma guvēji ir jāzina, lai sabiedrībai nodrošinātu plašu informētību un viedokļu dažādību, tādēļ atbalstāmi likumu grozījumi, kas nodrošinās pilnīgu pārskatāmību plašsaziņas līdzekļu īpašnieku jautājumos.

17.martā Saeima pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”, tādējādi atbalstot ideju noteikt prasību masu medijiem atklāt to īpašniekus un patiesā labuma guvējus.

Edīte Arāja Nozare.lv

13.06.2011