Latvijas Žurnālistu asociācija (LŽA) iebilst pret grozījumiem Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā, ar kuriem debates kā žurnālistikas žanrs un formāts tiktu pielīdzināts politiskajai aģitācijai. 

LŽA ieskatā ierosinātie grozījumi nesasniegs plānoto mērķi un nepamatoti iejauksies mediju redakcionālajā neatkarībā.

Aģitācija ir politisko partiju un politiķu reklāma medijos vai citos formātos, kur partijas netraucēti aicina balsot un var izplatīt nekritiskus paziņojumus, reklamējot savu piedāvājumu. Politiskās debates ir žanrs un formāts žurnālistikā, kura ietvaros politiķi, reaģējot uz jautājumiem, var paust savu viedokli un vēstījumus, taču diskusiju vada žurnālists, uzdod kritiskus jautājumus un liek atbildēt par saviem vārdiem. 

Fundamentālā atšķirība balstās reklāmas un žurnālistikas nodalījumā, kas profesionālā mediju vidē tiek ievērots. Gluži kā Satversmē baznīca un valsts ir atdalītas, medijos, kur tiek ievēroti profesionāli standarti, tiek nošķirta reklāma un redakcionālais saturs. 

Ar minētajiem grozījumiem Latvija nonāktu vienā līmenī ar autoritāru valstu izpratni par mediju regulējumu un uzraudzību, apdraudot ne tikai žurnālistu iespējas izvēlēties atbilstošākos formātus un žanrus, bet arī graujot visas valsts tēlu Rietumu pasaules acīs. 

Vairāki mediji jau pauduši, ka tad, ja šādi likuma grozījumu stātos spēkā, tie lemtu par atteikšanos no politisko debašu rīkošanas. 

Grozījumus izstrādāja Nacionālās apvienības un Apvienotā saraksta frakciju deputāti, atbalstu tiem paudusi arī “Jaunā vienotība”. Grozījumi attiecas uz debatēm latviešu un citās valodās. Tālāk izmaiņas Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā vērtēs Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija.

Nododot izstrādātos grozījumus izskatīšanai atbildīgajai komisijai, deputāti paskaidroja, ka vēlas panākt, lai politiskais process Latvijā notiktu latviešu valodā. LŽA vērš Saeimas deputātu uzmanību, ka šis ir daudz plašāks jautājums nekā tas, ko var risināt ar ierosinātajiem grozījumiem par debašu pielīdzināšanu priekšvēlēšanu aģitācijai.

Lai izvirzīto mērķi sasniegtu sabiedriskajos medijos, ir jāizdara grozījumi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā, definējot mazākumtautību valodas un to statusu.^[1]

Ņemot vērā, ka Latvijas Televīzija ir atteikusies no priekšvēlēšanu debašu rīkošanas krievu valodā un īstermiņa mērķis līdz ar to ir sasniegts, aicinām atsaukt iesniegtos grozījumus Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā un risināt politiskā procesa valodas problēmu bez nevajadzīgas steigas un pārdomāti.

Latvijas Žurnālistu asociācijas valde

^[1] Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likums, 3.7. punkts