Žurnālisti, kuri ikdienā ziņo par dezinformāciju, sazvērestības teorijām, viltus ziņām bieži kļūst par tiešsaistes uzbrukumu upuriem, ko pastrādā tie, kas pārstāv vai aizstāv žurnālistu atmaskotās pozīcijas, kā arī tie, kas pārstāv galējus politiskos polus. Šādi cilvēki var īstenot koordinētus uzbrukumus, kuru mērķis ir piespiest žurnālistu pamest tiešsaistes vidi un bojāt viņu reputāciju. Mediju darbiniekiem ir iespēja īstenot pasākumus, lai mazinātu intrneta ļaundaru radītos pāridarījumus. Žurnālistu aizsardzības komiteja (The Committee to Protect Journalists) izstrādājusi ieteikumus, kā reaģēt uz mērķtiecīgiem uzbrukumiem tiešsaistē.
Tiešsaistes pēdas pārvaldīšana
Koordinēti tiešsaistes uzbrucēji organizēsies, lai uzbruktu tieši jums. Tas nozīmē, ka liels skaits cilvēku, kuri vienojušies kopīgā mērķi, pārmeklēs interneta vietnes un sociālo mediju profilus, mēģinot atrast personisku informāciju un privātus datus. Viņus interesēs dažādi dati, tostarp atrašanās vieta, lai draudētu ne vien žurnālistam, bet arī viņa ģimenei, draugiem un citiem. Uzbrucējus var interesēt arī privātas fotogrāfijas, kuras sekojoši var tikt manipulētas un izmantotas kaunināšanai, diskreditācijai un aizskaršanai.
– Pārbaudiet, kāda informācija par jums ir pieejama tiešsaistē, un pievērsiet uzmanību vietnēm, kurās šī informācija tiek glabāta.
– Veiciet pasākumus, lai dzēstu publiski pieejamu informāciju jebkādu informāciju, kas jums ir nepatīkama vai kas, jūsuprāt, varētu jūs apdraudēt, piemēram, jūsu adrese vai jūsu bērnu fotogrāfijas.
– Apzinieties, kādi jūsu attēli pieejami tiešsaistē, un padomājiet, kā tos varētu izmantot pret jums.
– Pārbaudiet savu sociālo mediju plaformu kontu konfidencialitātes iestatījumus, lai noskaidrotu, kāda informācija ir pieejama citiem. Noņemiet vai ierobežojiet piekļuvi saturam, kas, jūsuprāt, varētu tikt izmantots, lai jūs diskreditētu, vai kas varētu jūs apdraudēt.
– Izslēdziet atrašanās vietas izsekošanu visos sociālo mediju platformu kontos.
– Apsveriet iespēju dzēst vecus sociālo mediju ierakstus vai izmantot pakalpojumu, kas dzēš iepriekšējos tvītus. Ļaundari bieži vien atjauno jūsu vecos ierakstus, lai jūs diskreditētu.
– Iestatiet Google brīdinājumus par savu vārdu, tostarp ar biežāk sastopamām pareizrakstības kļūdām. Tas jūs brīdinās, ja jūsu vārds tiks minēts tiešsaistē.
– Ieplānojiet kalendāra atgādinājumus, lai atgādinātu, ka regulāri, piemēram, reizi trijos mēnešos, jāpārskata jūsu tiešsaistes profils.
– Apzinieties, ka jebkuras jūsu tiešsaistes informācijas kopija, visticamāk, kaut kādā veidā saglabāsies internetā arī pēc tam, kad to būsiet izdzēsis. Piemēram, interneta arhīvu pakalpojumos.
Profilu aizsardzība
Tiešsaistes uzbrucēji var mēģināt piekļūt jūsu kontiem. Tas tiek darīts, lai iegūtu personisku informāciju, bloķētu jūsu kontus un publicētu saturu no jūsu kontiem, kas varētu diskreditēt jūsu reputāciju. Žurnālisti var veikt vairākus pasākumus, lai nodrošinātu savu kontu drošību. Vislabāk būtu šos pasākumus veikt vēl pirms uzbrukuma.
– Ieslēdziet divu faktoru autentifikāciju (2FA) visiem saviem kontiem, tostarp e-pastam, sociālo mediju kontiem un visiem kontiem, kuros var būt jūsu finanšu dati. Ja iespējams, drošāk ir izmantot lietotni, piemēram, Authy, nevis SMS.
– Visiem tiešsaistes kontiem izveidojiet garas, unikālas paroles, kas sastāv no vairāk nekā 16 rakstzīmēm. Apsveriet iespēju izmantot paroļu pārvaldnieku.
– Uzraugiet savus kontus un pievērsiet uzmanību tiešsaistes pakalpojumu sniedzēju brīdinājumiem par jebkādām neparastām darbībām.
– Nodaliet savu informāciju tiešsaistē. Izmantojiet atsevišķus sociālo mediju kontus gan darbam, gan personīgai lietošanai. Piemēram, izvairieties no tā, ka jūsu Facebook kontā kā draugi ir gan avoti, gan ģimenes locekļi. Tas nozīmē, ka gadījumā, ja uzbrucējs iegūst piekļuvi kontam, viņam būs pieejama informācija tikai par vienu jūsu dzīves daļu, nevis par abām.
– Apsveriet iespēju uzbrukuma laikā dažus vai visus savus sociālo mediju kontus padarīt privātus.
Runā ar citiem
Ja jūsu darbs ir piesaistījis tiešsaistes uzmākšanos vai arī saskatāt risku tam notikt, apsveriet iespēju par to runāt ar citiem. Tas var palīdzēt jums gan sagatavoties uzbrukumam, gan to pārvarēt.
– Padomājiet par atbalsta kolēģu, draugu un ģimenes locekļu tīkla izveidi, kuri varētu pārņemt jūsu kontu uzraudzību un palīdzēt jums pārvarēt izolāciju, ko bieži izraisa uzmākšanās tiešsaistē.
– Apsveriet iespēju pastāstīt savai ģimenei un draugiem par uzmākšanos tiešsaistē. Tiešsaistes uzbrucēji bieži vēršas pret ģimenes locekļiem, tāpēc ir svarīgi, lai viņi uzzinātu, kā samazināt ārējo piekļuvi saviem sociālo mediju kontiem.
– Noskaidrojiet, vai jūsu plašsaziņas līdzeklim ir tiešsaistes uzmākšanās politika. Apsveriet iespēju aprunāties ar redaktoru un savu komandu par atbalsta saņemšanu darbā.
Ko darīt ar uzmācīgajiem?
Reaģēšana uz tiešsaistes uzmākšanos bieži vien var tikai pasliktināt un saasināt situāciju. Mērķtiecīga tiešsaistes uzbrukuma gadījumā liels uzbrucēju skaits nozīmē, ka žurnālisti nespēs tikt galā ar komentāru, tiešo ziņojumu un e-pasta vēstuļu skaitu, un viņi, iespējams, nevarēs izmantot savus sociālo mediju kontus darba vajadzībām. Saskaroties ar lielu tiešsaistes uzbrucēju skaitu, var būt noderīgi šādi soļi:
– Apzinieties, ka tiešsaistes apvainotāji cenšas jūs sadusmot un, iespējams, palielinās tiešsaistes apvainojumu skaitu, ja jūs viņiem atbildēsiet.
Ja esat kļuvis par organizētas nomelnošanas kampaņa upuri, var būt noderīgi uzrakstīt paziņojumu, kurā izklāstīta situācija, un piespraust to pie jūsu sociālo mediju kontu galvenes. Arī plašsaziņas līdzekļi var uzrakstīt atbalsta paziņojumus, lai vērstos pret mērķtiecīgu kampaņu.
– Saprotiet, ka ne visi konti, kas jums uzbrūk, ir īsti cilvēki. Daži no tiem būs automatizēti konti, un daži var būt cilvēki, kuriem citi maksā par uzmākšanos tiešsaistē.
– Izveidojiet sistēmu, lai dokumentētu tiešsaistes uzbrukumus un zākāšanu, visu, kas, jūsuprāt, ir īpaši draudīgs un varētu novest pie fiziska uzbrukuma. Dokumentējiet arī kontus, kas regulāri jūs trollē. Ja jūtat, ka draudi kaitē jūsu labsajūtai, lūdziet palīdzību, lai to izdarītu, citiem.
– Uzņemiet ekrānšāviņus, kuros norādīta aizskarošā ziņa vai attēls, datums, laiks un uzmākšanās veicēja vārds vai lietotājvārds. Sastādiet aizskaršanas laika grafiku, jo tas var būt noderīgs, runājot ar plašsaziņas līdzekli vai iestādēm.
– Apsveriet iespēju bloķēt vai atslēgt kontus, kas jums uzmācas. Ja ziņojat par aizskaršanu sociālā medija uzturētājam, dokumentācijā atzīmējiet sūdzības iesniegšanas datumu un laiku.
– Apsveriet iespēju atspējot atbildes/komentārus ierakstiem sociālajos medijos.
– Kad uzbrukums ir norimis, jūs, iespējams, vēlēsieties noskaidrot, kas aiz tā stāv un kādi ir viņa motīvi vērsties pret jums.