Rīgā, 2022.gada 29.novembrī

Tieslietu ministrijas vadībai

Finanšu ministrijas vadībai

Uzņēmumu reģistra vadībai

Saeimas Juridiskās komisijas vadībai

Ņemot vērā Tieslietu ministrijas nodomu izvērtēt Latvijas normatīvo aktu atbilstību ES tiesas spriedumam, kura mērķis ir ierobežot brīvu informācijas pieejamību par uzņēmumu PLG, LŽA aicina atbildīgās iestādes neizdarīt nekādas izmaiņas esošajā regulējumā, nodrošinot katram sabiedrības loceklim brīvu pieeju šiem datiem.

LŽA nostāja ir balstīta šādos apsvērumos:

• LŽA piekrīt Transparency International un citu šajā jomā strādājošu, pieredzējušu nevalstisko organizāciju viedoklim, ka ES tiesas lēmums kaitē cīņai pret korupciju un netīrās naudas apriti, un iznīcina šajā jomā sasniegto atklātību. Tas atkal atver vārtus Krievijas un citu kleptokrātisku režīmu, narkotiku tirgoņu un naudas atmazgātāju naudas plūsmām uz ES valstīm it kā privātuma apsvērumu aizsegā.
• Latvija jau ir samaksājusi augstu cenu par PLG maskēšanu ar it kā likumīgu līdzekļu palīdzību, sākot no vietējiem korupcijas skandāliem, kuros amatpersonas un PLG regulāri slēpušies aiz slepenībai draudzīgās jurisdikcijās reģistrētām uzņēmumu ķēdēm, beidzot ar valsts reputācijas un finanšu sistēmas apdraudējumu apjomīgu naudas atmazgāšanas shēmu dēļ, kā dēļ Latvija gandrīz nonāca “pelēkajā sarakstā”.
• Atklātība par uzņēmumu PLG nodrošina efektīvāku kontroli un skaidrību gan par Krievijas finanšu – un tātad ietekmes – iepludināšanu Latvijas biznesa vidē, gan par potenciālajiem sankciju apiešanas mēģinājumiem. Tas attiecas gan uz Krievijas, gan Baltkrievijas sankcionētajām personām un uzņēmumiem. Jo vairāk acu – ne tikai valsts iestāžu, bet arī mediju un korupcijas pētnieku – jo lielāka iespēja savilkt slēptās īpašumtiesību ķēdes, ņemot vērā, ka sankcijām regulāri seko mēģinājumi īpašumtiesības slēpt aiz radiniekiem vai personām, kas kalpo kā PLG izkārtnes. Mediji šajā darbā nereti ir ātrāki un efektīvāki par valsts iestādēm, un informācijas ierobežošana par PLG to apgrūtinās.
• ES tiesa atzinusi, ka mediju un NVO pieeja šai informācijai ir vērtīga. Taču, LŽA ieskatā, tai ir jābūt vienkāršai, bez liekiem birokrātiskiem ierobežojumiem un iespējas pētāmajai personai uzzināt, ka par to pieprasītas izziņas.
• LŽA par ļoti svarīgu uzskata apstākli, ka Latvija normatīvo regulējumu par PLG atklāšanu balstīja citos dokumentos un apsvērumos nekā apstrīdētā ES 5.direktīva. Līdz ar to tai nav pienākuma vai nepieciešamības mainīt esošo sistēmu, kas, lai gan nav ideāla, darbojas un ir gan Latvijas, gan starptautiskās sabiedrības interesēs.

Anna Platpīre

Latvijas Žurnālistu asociācija

Valdes priekšsēdētāja