Starpinstitūciju sanāksmē 16. novembrī un sekojošā sarakstē Valsts ieņēmumu dienests (VID) ierosinājis noteikt termiņu valsts amatpersonu deklarāciju publiskai pieejai, pašreizējo beztermiņa publikāciju aizstājot ar dažu gadu piekļuvi kopš deklarācijas iesniegšanas brīža, kā arī lūdz sniegt informāciju. Informējam, ka Latvijas Žurnālistu asociācija (LŽA) ierosinātajām izmaiņām kategoriski nepiekrīt sekojošu apsvērumu dēļ:

1. Arguments par to, ka ES Datu regula nosaka pienākumu ierobežot amatpersonu deklarācijas publiskas pieejamības termiņu nav patiess, tā ir interpretācija un neprofesionālu ierēdņu vēlmju domāšanas auglis. Gluži pretēji, Datu regula nosaka pienākumu nodrošināt līdzsvaru starp tiesībām uz personas datu aizsardzību un tiesībām uz vārda un informācijas brīvību, tostarp apstrādi žurnālistikas vajadzībām.
2. LŽA veiktā Eiropas valstu žurnālistu organizāciju aptauja apliecina, ka nav vienotas prakses vai ES regulās noteiktu termiņu/ierobežojumu amatpersonu deklarāciju publiskošanai. Katra valsts rīkojas atkarībā no tā, kādu atklātības līmeni savā valsts pārvaldē vēlas nodrošināt. LŽA ieskatā Latvija nav sasniegusi tādu valsts pārvaldes tīrības un korupcijas neesamības līmeni, lai varētu no esošās kārtības atteikties, un nav dzirdējusi pamatotu nepieciešamību, kādēļ izmaiņas būtu nepieciešamas.
   

   Francija	Visu līmeņu amatpersonas deklarācijas kopš 2016.gada iesniedz elektroniski, piekļuves laiks neierobežots
   Lielbritānija	Deklarācijas pieejamas elektroniski kopš 1997.gada, piekļuves laiks neierobežots. Deklarācijas, kas iesniegtas papīra formā vēl pirms e-deklarācijām, ir digitalizētas.
   Melnkalne	Deklarācijas drīkst dzēst no publiskām datu bāzēm pēc 10 gadiem, bet tas netiek darīts.
   Čehija	Publiska piekļuve bez laika ierobežojuma.
   Horvātija	Amatā esošu amatpersonu deklarācijas pieejamas bez laika ierobežojuma. Valsts dienestu pametusi persona iesniedz pēdējo deklarāciju, kas ir pieejama vēl gadu pēc viņa aiziešanas, un vēl vienu deklarāciju 90 dienas pēc amata pamešanas.
   Bulgārija	Deklarācijas publiski pieejamas 10 gadus.
   Lietuva	Kopš 2013.gada deklarācijas publiski pieejamas bez laika ierobežojuma.
   Igaunija, Rumānija	Pieejamas trīs gadus pēc iesniegšanas. Ja persona pamet valsts dienestu, piekļuve deklarācijām tiek liegta.

   Tabulā apkopotā informācija skaidri parāda, ka valstis izvēlas dažādus ceļus, kam nav nekādas saistības ar ES regulām, tostarp Datu regulu. Tāpēc LŽA uzskata, ka, ja likums paredz pienākumu VID glabāt deklarācijas 30 gadu, tad tikpat ilgi tām arī jābūt pieejamām, tostarp attiecībā uz bijušajām amatpersonām. Ja ir runa tikai par to, ka no publiskās datu bāzes tiek izņemtas mirušas amatpersonas, tad ir jābūt speciālai kārtībai, kā tām piekļūs žurnālisti. Pēc 30 gadiem deklarācijas ir jānodod arhīvā, un tad piekļuvi jau regulē arhīva noteikumi. Jāatzīmē arī, ka deklarāciju publiskošanas kārtībā jau ir iestrādātas datu aizsardzībai nepieciešamās izmaiņas, piemēram, netiek norādītas īpašumu adreses (kas bija ar roku aizpildītajās deklarācijās) un nepilngadīgie bērni.

3. Sagatavot informāciju VID lūgtajā formā nav iespējams. LŽA ir vairāk nekā 100 biedru, kas darbojas individuāli un šādu uzskaiti neviens neveic. Varam minēt dažus piemērus izpratnei, kā deklarācijas tiek izmantotas. Šeit minētais piemēru kopums nav visaptverošs, bet domāts ieskatam, cik dažāds ir deklarāciju pielietojums žurnālistikas darbā:

1.  neskaidru ienākumu un potenciālas korupcijas izmeklēšanās. Piemēram, ja Daugavpils mēra Andreja Elksniņa deklarācijas būtu pieejamas tikai par pēdējiem pieciem gadiem, žurnālistiem nebūtu iespēju apšaubīt, ka viņš naudu nav nopelnījis advokatūras laikā. Šobrīd ir skaidri redzams, ka nē. Ja žurnālistiem nebūtu pieejas toreizējās VID ģenerāldirektora amata kandidātes Ingas Koļegovas deklarācijām vairāku gadu griezumā un pieeju liegtu pēc viņas aiziešanas no valsts dienesta, nebūtu iespējams faktoloģiski korekti ziņot par kriminālprocesu, kas ierosināts par nepatiesu ziņu norādīšanu un noslēdzās tikai 2021.gadā, bet runa bija par nepatiesām ziņām 2013. – 2015.gada deklarācijās;
2. pētījumos par valsts amatpersonu algu pieaugumu, kas ir vitāli svarīgi sociālajam taisnīgumam. Ir svarīgi parādīt algu kāpumu laika nogrieznī;
3. personu meklēšanai, kuras pēkšņi parādās stratēģiski svarīgās biznesa nozarēs (un mēdz būt bijušas valsts dienestā, bet pirms ilgāka laika nekā pieciem gadiem – piemērs ir oligarhu lieta un toreizējie pārstāvji ostas uzņēmumos);
4. personu meklēšanai, kuras parādās svarīgos kriminālprocesos (piemērs – Re:Baltica pētījums par Daugavpils pedofilu, kur policistu rangus un darbavietas, kuri nekvalitatīvi veica pirmo izmeklēšanu, varēja atrast tikai amatpersonu deklarāciju datu bāzē un notikumi bija risinājušies pirms vairāk nekā 5 gadiem);
5. pētot valsts augstāko amatpersonu vēsturi (piemērs – Uldis Pīlēns, kas bija amatpersona 2005.-2009.gadā, bet prezidenta amatam kandidēja 2023.gadā, vai šķirkļi Nacionālajā enciklopēdijā). Bez iesniegtajām deklarācijām iegūt ticamu un, kas svarīgākais, pilnīgu informāciju par prezidentu un šī amata kandidātu darbību pirms un pēc stāšanās amatā būtu grūti vai pat neiespējami. Bez šādas informācijas nevar pilnvērtīgi analizēt konkrētu cilvēku lomu vēsturiskos un šodienas notikumos. Savukārt, ja nav iespējams saprast valsts vēsturi, tiek būtiski ierobežotas pilsoņu tiesības piedalīties valsts politiskajā dzīvē, jo viņiem nav iespēju to darīt uz uzticamas informācijas pamata;

4. Savulaik amatpersonu deklarācijas tika publicētas “Latvijas Vēstnesī” un elektroniskajā versijā tās joprojām ir pieejamas. Līdz ar to deklarāciju izzušana no VID publiskās datu bāzes nozīmētu, ka vecas deklarācijas joprojām būs pieejamas bibliotēkās drukātā versijā un  LV mājas lapā, kamēr jaunāku laiku deklarācijas ir sabiedrībai un žurnālistiem nepieejamas. Tā būtu acīmredzama nekonsekvence.

Ņemot vērā iepriekš minētos argumentus, LŽA aicina esošjā deklarāciju publicēšanas un piekļuves kārtībā neko nemainīt, nosakot deklarācijas publiskošanas termiņu ekvivalentu to glabāšanas termiņam, kas patlaban ir 30 gadi. 

LŽA valde

LŽA valdes priekšsēdētāja

Zane Mače