Sveicināti!

Atbildot uz Latvijas investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktora Andra Ozola pretenziju par neobjektīvu aģentūras darba atspoguļojumu, vēlos norādīt sekojošo.

Ozols apgalvo:

Sižetā izskan nepatiesi un maldīgi pagalvojumi, piemēram, “pētījumā secināts, ka LIAA nav piesaistījusi investīcijas”, tas pamatots, piesaucot anonīmus avotus Statoil. Žurnālists norāda, ka LIAA darbinieku radītās birokrātiskās problēmas (“no kuriem 20 konsultē, citi rada birokrātiskas problēmas”) likušas franču uzņēmumam atteikties no ražotnes paplašināšanas Daugavpilī.

Izvērtējot LIAA darbu, pamatojos uz auditorkompānijas Ernst & Young Investīciju piesaistes sistēmas neatkarīgu novērtējumu, kuru 2012.gada 23.martā saņēmusi Ekonomikas ministrija.

Pētījumā vairakkārt uzsvērts, ka Ozola vadībā LIAA investīcijas ir piesaistījis reaktīvi, nevis proaktīvi, proti, aģentūra ir konsultējusi ārvalstu kompānijas, kas lēmumu par biznesu Latvijā jau pieņēmušas. Datus par to, ka LIAA būtu mērķtiecīgi uzrunājusi kādu ārvalstu kompāniju un panākusi tās ienākšanu Latvijā, auditorkompānijas ziņojumā neatradu. Ir tikai teikts, ka kopš 2006.gada LIAA sniegusi konsultatīvu atbalstu 45 investīciju projektiem.

 

Vēl vairāk. Auditorkompānija norāda, ka no 2007.gada ārvalstu investīciju apjoms ir būtiski krities. No 2006.gada līdz 2008.gadam LIAA investoru piesaistē līdzdarbojies tikai 5% gadījumu.

Ienākošās investīcijas LIAA nepietiekami koordinē. „Ministrijas atsevišķi veido un tālāk virza investīciju projektus katra savā nozarē. Netiek centralizēti fiksēta informācija par kopējo situāciju saistībā ar šiem investīciju projektiem,” teikts atzinumā.

Ir bijuši gadījumi, kad Latvijas vēstniecībās vai LIAA pārstāvniecībās ienākušie ārvalstu investoru pieprasījumi netiek tālāk apstrādāti.

Secināts arī, ka nav saistības starp naudu, ko valsts piešķir LIAA investīciju piesaistei un piesaistīto investīciju apjomu. „Kopš 2006.gada piesaistīto investīciju projektu skaits nav bijis tieši saistīts ar ārvalstu tiešo investīciju piesaistei atvēlēto finanšu līdzekļu apjomu. Lielāka loma varētu būt tādiem faktoriem, kā investora paša vēlme un gatavība īstenot investīciju projektu Latvijā,” raksta „Ernst & Young” auditori.

Lai pārliecinātos par to, vai auditori LIAA nenomelno, vērsos pie Ozola. LIAA direktors apgalvoja, ka daļu no 45 investīciju projektiem, kas sākuši darbību Latvijā, mērķtiecīgi panācis LIAA. Kā spilgtāko piemēru minēja „Statoil Fuel & Retail” servisa centru Rīgā.

Sazinoties ar SIA „Statoil Latvia” pārstāvi Artūru Eglīti, noskaidroju, ka Statoil māteskompānija bija pieņēmusi lēmumu izveidot servisa centru kādā no Baltijas valstīm. SIA „Statoil Latvia” vērsusies LIAA ar lūgumu sagatavot informāciju par Latviju, ko LIAA arī izdarījis. Eglītis arī piebilda, ka „Statoil Fuel & Retail” centrs vispār nevar tikt uzskatīts par ārvalstu investīciju, jo šajā projektā kompānija praktiski nav ieguldījusi pamatlīdzekļus.

Ar lūgumu noskaidrot, kurus no 45 sešos gados piesaistītajiem investīciju projektiem LIAA ir mērķtiecīgi uzrunājis, vērsos arī pie LIAA preses sekretāres Vinetas Vilisteres-Lāces. No preses sekretāres saņēmu sarakstu ar visiem investīciju projektiem, kas Latvijā realizēti ar LIAA atbalstu. Uz manu atkārtoto līgumu nodalīt projektus, kuru realizētājus LIAA būtu uzrunājis vēl pirms lēmuma investēt Latvijā, Vilistere – Lāce atbildēja sekojoši:

Ansi,

Visi sarakstā minētie investīciju projekti ir ienākuši Latvijā LIAA mērķtiecīgas, proaktīvas darbības rezultātā.

Proaktīva rīcība sevī ietver potenciālo investoru izpēti un monitoringu, kas regulāri tiek veikts nozīmīgajās mērķa valstīs, kam seko potenciālo investoru atlase un uzrunāšana, izmantojot dažādus mārketinga kanālus – tiešo mārketingu, seminārus par biznesa un investīciju iespējām Latvijā, tiešās vizītes pie uzņēmējiem, dalība nozaru forumos, semināros, kontaktbiržās utml. Ir pierādījies, ka  šis ir sekmīgākais proaktīvās investīciju piesaistes veids, jo ļauj tiešā veidā uzrunāt potenciālos investorus, kas jau ir ieinteresēti investīciju veikšanā, un pārliecināt par Latvijas priekšrocībām. Pēc tam vairumos gadījumu seko investoru vizītes uz Latviju, kam seko darbs pie projekta īstenošanas (konsultācijas juridiskajos un citos jautājumos, konkrētu vietu, personāla izvēle u.c.)

Šī atbilde mani nepārliecināja, jo sarunas laikā Ozols bilda, ka attiecībā uz šo sarakstu viņa preses sekretāre ir pārcentusies un salikusi „visu kopā”.

Kas attiecas uz franču kompānijas „Axon Cable” iespējām paplašināt savu ražošanu, auditorkompānija „Ernst&Young” par situāciju LIAA secinājusi sekojošo: „ES fondu programmas „Augstas pievienotās vērtības investīcijas”, kā arī citu ES fondu programmu līdzekļu saņemšana ir ļoti apgrūtināta, jo projekta pieteikuma sagatavošana specifiskā rūpniecības nozarē vien būtu apmēram viens gads un arī projekta apstiprināšana un īstenošana būtu laikietilpīgs, apgrūtinošs process, kā rezultātā varētu pazaudēt tirgus daļu.”

Ozols apgalvo:

Nav ņemti vērā žurnālistam iesniegtie materiāli par LIAA piesaistītajām investīcijām, LIAA skaidrojumi struktūrfondu un birokrātijas sakarā, nav pieminēts, ka pēdējā Pasaules Bankas pētījumā LIAA atzīta par septīto labāko investīciju piesaistes aģentūru pasaulē.

Pasaules banka 2009.gadā publicēja pētījumu „Pasaules investīciju piedāvājuma salīdzinājums 2009”. Tajā galvenokārt novērtētas attīstības aģentūru mājaslapas 2008.gadā. Pasaules banka nav vērtējusi, cik un kādas investīcijas katra aģentūra ir piesaistījusi, ne arī to, kā tās apsaimnieko struktūrfondus.

Līdz ar to Ozola apgalvojums, ka „Pasaules bankas pētījumā LIAA atzīta par septīto labāko investīciju piesaistes aģentūru pasaulē” ir, maigi izsakoties, brīva faktu interpretācija. Tas neveicina uzticību ne iesniegtajiem materiāliem par LIAA piesaistītajām investīcijām, ne arī LIAA skaidrojumiem struktūrfondu un birokrātijas sakarā.

Ozols apgalvo:

Sižets ir veidots vienpusīgi, radot nepārprotamu ziņu skatītājiem, ka LIAA strādā ļoti slikti vai nestrādā nemaz.

Sižeta tēma ir struktūrfondu apsaimniekošana un investīciju piesaiste. Iepriekšminētais apliecina, ka abās jomās LIAA ir būtiskas problēmas un abu funkciju pastāvēšana vienā iestādē nav savienojama. To apliecina ne tikai „Ernst & Young” pētījums, bet Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Pūce, informējot, ka tuvākajā laikā LIAA struktūrfondus vairs neapsaimniekos.

Ozols apgalvo:

Tomēr būtiskākais LŽA kodeksa pārkāpums ir 4.4. punkts, kurā noteikts, ka žurnālistam ir jāatsakās no tāda materiāla veidošanas, kas rada interešu konfliktu attiecībās ar indivīdiem, politiskām, ekonomiskām un citām interešu grupām. Manā rīcībā ir pierādījumi, ka Ansis Pūpols rīkojies premjera padomnieka, sava drauga Ginta Freimaņa uzdevumā, proti, atsaucies viņa lūgumam izveidot LIAA nomelnojošu sižetu. Un runa šeit ir ne tikai par sabiedrisko attiecību atbalstu Ozola nomaiņai, bet iespējams par materiāla labuma izspiešanu no LIAA.

Sižets bija par Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras darbu investīciju piesaistē un struktūrfondu apsaimniekošanā, kura pamatā ir auditorkompānijas „Ernst & Young” pētījums.

LIAA nestrādā neviena persona, ar kuru man būtu interešu konflikts „attiecībā uz indivīdiem, politiskām, ekonomiskām un citām interešu grupām”.

Vienīgais cilvēks, kas man dod darba uzdevumus ir raidījuma „Nekā personīga” producente Arta Ģiga. Tikai viņai man ir pienākums dot atskaites par datu vākšanu un informācijas avotiem. Citām personām izpaust šādas ziņas man nav tiesību.

Kas attiecas uz Ozola apgalvojumiem par izspiešanu, tad tā, manuprāt, būtu policijas, nevis Latvijas Žurnālistu asociācijas kompetence.

Ar cieņu, Ansis Pūpols, TV3 raidījuma Nekā personīga žurnālists