Izskatot 2012. gada 18. aprīlī saņemto Andra Ozola sūdzību, kurā norādīts uz iespējamu Latvijas Žurnālistu asociācijas (LŽA) Ētikas kodeksa punktu 2.1., 2.2., 2.3. un 4.4. pārkāpumu LŽA biedra Anša Pūpola viedotajā sižetā 2012. gada 15. aprīļa Nekā personīga raidījumā (skatāms šeit – http://www.tv3play.lv/play/270707/), un iepazīstoties ar A.Pūpola atbildi kā arī ar A.Ozola iesniegto papildinformāciju, LŽA Ētikas komisija vienbalsīgi ir atzinusi:

1) Par LŽA Ētikas kodeksa punktiem 2.1., 2.2. un 2.3.:

Kodeksa punktos 2.1. un 2.2. teikts: “Žurnālista galvenais uzdevums ir sniegt sabiedrībai patiesu un pārbaudītu informāciju.

Faktu izklāstam žurnālista veidotajā saturā jābūt objektīvam, skaidram, bez falsifikācijas vai maldināšanas.”

Savā iesniegumā A.Ozols norāda uz diviem, viņaprāt, nepatiesiem vai maldīgiem apgalvojumiem: par Statoil investīciju piesaisti un par franču uzņēmuma lēmuma atteikties no savas ražotnes paplašināšanas Latvijas investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) radīto birokrātisko problēmu dēļ.

Kā redzams A.Pūpola atbildē, viņa teiktais par šiem jautājumiem pirmajā gadījumā balstījies uz interviju ar Statoil pārstāvi, bet otrajā uz Ernst&Young LIAA darba novērtējumā teiktā.

A.Ozols arī norāda uz Pasaules Bankas vērtējumu par LIAA, taču, kā redzams A.Pūpola atbildē, viņš šo informāciju ir izvērtējies un secinājis, ka tā nav pietiekami nozīmīga, lai tiktu iekļauta sižetā.

Tāpēc nav pamata teikt, ka A.Pūpola sižetā sniegtā informācija par šiem jautājumiem būtu nepārbaudīta vai apzināti maldinoša.

Kodeksa punktā 2.3. teikts: “Žurnālists gādā par viedokļu daudzveidību, pat ja šie viedokļi šķiet pašam nepieņemami.”

Savā iesniegumā A.Ozols saka, ka A.Pūpola “sižets veidots vienpusīgi”.

A.Ozols paša teiktais parādās sižētā divas reizes, tajā parādīts gan viņa viedoklis par Ernst&Young ieteikumiem LIAA, gan par aģentūras darbu investīciju piesaistē. Turklāt A.Pūpols sižeta gaitā pats vairākkārt pasaka, ka A.Ozols nepiekrīt Ernst&Young pētijuma secinājumiem.

No A.Ozola sākotnējā iesnieguma nebija iespējams spriest par informācijas nozīmību, kuru aģentūra piegādājusi A.Pūpolam un kuru viņš neesot iekļāvis savā sižetā. Komisija lūdza A.Ozolu iesniegt šo papildus informāciju. To saņēmām 22.maijā un pievienojām pie viņa sākotnējā iesnieguma. Taču arī no šīs informācijas nav iespējams secināt, ka A.Pūpols nebūtu gādājis par viedokļu daudzveidību. Informācija papildina A.Ozola sižetā sacīto par investīcijām Latvijā, bet nesniedz papildus informāciju par LIAA konkrētām darbībām investoru piesaistē.

Izvērtējot gan A.Ozola iesniegumu un tā papildinājumu, gan A.Pūpola atbildi, LŽA Ētikas komisija atzīst, ka A.Pūpols nav pārkāpis LŽA Ētikas kodeksa punktus 2.1., 2.2. vai 2.3.

2) Par LŽA Ētikas kodeksa punktu 4.4., kurā teikts, ka “Žurnālistam ir jāatsakās no tāda materiāla veidošanas, kas rada interešu konfliktu attiecībās ar indivīdiem, politiskām, ekonomiskām un citām interešu grupām.”

Analizējot šo jautājumu, jāsāk ar terminu definīciju: cilvēks nonāk interešu konfliktā, ja viņam savā profesionālajā darbībā ir jālemj par lietu, kuras iznākumā viņš pats vai viņa ģimenes loceklis ir materiāli ieinteresēts. Ja A.Pūpolam nav šādu saišu ar LIAA, tad viņš šajā gadījumā nevarētu atrasties interešu konfliktā un nav pamata runāt par ētikas kodeksa 4.4 panta pārkāpumu.

A.Ozols gan liek noprast, ka faktiski ir runa par ko citu. Nevis par interešu konfliktu, bet par iesaistīšanos slēptā sabiedrisko attiecību kampaņā vai pat izspiešanā.

Tas ir ļoti nopietns apvainojums, taču tā pierādīšanai vai atspēkošanai ir nepieciešami pavisam citi instrumenti un pilnvaras nekā tie, kas ir LŽA Ētikas komisijas rīcībā.

LŽA Ētikas komisija nav izmeklēšanas iestāde vai tiesa, kuras rīcībā ir resursi un likumos nodrošinātas iespējas, lai pārbaudītu apgalvojumus par slēptu, iespējams, kriminālu rīcību. Ētikas komisija vērtē žurnālistu veidoto rakstu, raidījumu vai attēlu atbilstību LŽA ētikas kodeksam. Šajā darbā komisija var balstīties tikai uz publiski pieejamiem faktiem, kuru patiesums nav sevišķi jāpierāda ar izmeklēšanas metodēm.

Ja A.Ozols uzskata, ka pret viņu ir vērstas nelikumīgas darbības, tad viņam būtu par to jāinformē tiesībsargājošās organizācijas. Publiskajā telpā izskanējusi informācija, ka viņš jau ir vērsies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā ar iesniegumu par valsts amatpersonu darbībām, kuras saistītas ar to pašu Ernst & Young ziņojumu, kurš figurē A.Pūpola sižetā. Ja šī iesnieguma rezultātā tiks publiskoti kādi juridiski nostiprināti fakti, kuri būtiski papildina un atbalsta A.Ozola apgalvoto, komisija būtu gatava vērtēt, vai tie liecina par LŽA ētikas kodeksa pārkāpumu.