LŽA valdes priekšsēdētājas Andas Rožukalnes atbilde uz I.Āboliņa sūdzību

Iepazīstoties ar I.Āboliņa sūdzību, es uzskatu, ka tajā izteiktie pārmetumi par LŽA ētikas kodeksa pārkāpumiem ir nepamatoti un nav attiecināmi uz konkrēto publikāciju sekojošu iemeslu dēļ:

1.      Par objektivitāti, maldināšanu, viedokļu daudzveidību. Man nav saprotama I.Āboliņa objektivitātes izpratne un tas, kā tā attiecināma uz konkrēto publikāciju. Objektivitāte viņa versijā, kā tas saprotams pēc sūdzības teksta,  vairāk atteicas uz sniegtās informācijas pietiekamību. Savukārt pat “pietiekamas objektivitātes” jēdziens ietver formātu un apjomu. Tā kā “Mediju efekts” ir mana personīgā viedokļa sleja portālā politika.lv, šaubos, vai uz to attiecināmi principi, kas pirmkārt, saistīti ar ziņām, otrkārt, ko var izmērīt, analizējot visu medija saturu ilgākā laikā. Līdz ar to šī sleja gan pēc formas, gan satura ir subjektīva, balstīta uz individuāliem uzskatiem un redzējumu, tātad to nav iespējams vērtēt pēc anglo-sakšu skolas ziņu žurnālistikas objektivitātes principiem, kas minēti LŽA ētikas kodeksā.

Tekstā nekur nav teikts, ka tajā minēti tikai tie un pilnīgi visi tie mediji, kas atbilst neatkarības un kvalitatīvas darbības kritērijiem. Pieļauju, ka sūdzības iesniedzēja secinājumus radījis atšķirīgs fakta dimensijas vērtējums tekstā: sūdzības iesniedzējs par faktu  (turklāt pilnu faktu komplektu) uzskata mana viedokļa saturu, bet patiesībā fakts šajā gadījumā it tikai tas, ka esmu izteikusi šo viedokli un tas ir publicēts.

Man arī nav saprotams, kāpēc gan savā slejā (tās apjoma, un individuālās izvēles rezultātā) es nevarētu minēt tikai dažus piemērus. Tekstā nevienā vārdā nav teikts, ka neminētie piemēri, citi mediji, neatbilst tajā izvirzītajiem kritērijiem. Šāds sadalījums ir sūdzības autora interpretācija, par kuras veidošanās intertekstualitāti man grūti spriest un es par to nevaru uzņemties atbildību.

Slejas mērķis, formāts un apjoms nepieļauj šāda (kā vēlas autors – visu mediju) saraksta izveidošanu. Tomēr pat tādā gadījumā, ja, ievērojot dažādos uzskatus par mediju darbības kvalitāti, es vēlētos veidot noslēgtu sarakstu tieši šajā vienā publikācijā, nav saprotams, kāpēc to nevarētu publicēt un kāpēc tas uzreiz būtu maldinošs, neobjektīvs un neatbilstošs viedokļu daudzveidības principam. Nav taču nekādu šķēršļu veidot citus mediju sarakstus un izmantot atšķirīgus kritērijus, jo mediju produktu un žurnālistikas pieeju klāsts ir ļoti daudzveidīgs. Tādējādi sūdzība kopumā attiecas uz informāciju, ko neesmu sniegusi (bet ko pēc autora domām man bija jāsniedz), līdz ar to visai grūti ir atbildēt par to, kas nav rakstīts.

Šajā sūdzībā minētās prasības, ka katrā slejā jāiekļauj visi iespējamie piemēri, atšķirīgi viedokļi, pētījumi, argumentu veidošanas ceļš un cita informācija, nav iespējams piepildīt viena autoru viedokļa slejās. Šīs prasības nav iespējams attiecināt arī, piemēram, uz prasības iesniedzēja I.Āboliņa 16.aprīļa žurnāla “Sestdiena” rubrikā “Attiecības” publicēto sleju, kurā autors apstrīd S.Veinbergas viedokli par Vairas Vīķes – Freibergas interviju žurnālā “Playboy”. Lai arī kopumā piekrītu I.Āboliņa slejā aizstāvētajām viedoklim, tomēr autors diskusijā ir minējis galvenokārt izdevēja versiju par žurnālu un tā raksturojumu, taču nav minējis konkrētā žurnāla dažādos vērtējumus, tā atšķirīgos formātus dažādās valstīs, tā ideoloģijas ietekmi uz sabiedrības kultūru, kas izvērtēta ļoti daudzos pētījumos. Līdz ar to arī konkrētā sleja, ko rakstījis paša žurnāla pārstāvis, ir subjektīva, tā balstās uz izdevējam izdevīgiem argumentiem un piemēriem, būtībā uzsverot, kā pēc izdevēja uzskatiem šis žurnāls sabiedrībai būtu jāuztver, nevis to, cik dažādi atsevišķās sabiedrības grupās tiek uztverts tā saturs. Tomēr tas nekādā ziņā neliek šo vienpusīgo interešu iespaidā rakstīto sleju uzskatīt par maldinošu, neobjektīvu, saturiski nepilnvērtīgu, paviršu un viedokļu ziņā nesabalansētu.

2.      Par slejas būtību. Sūdzībā minētā sleja ir plašāka projekta daļa. Šajā projektā, vienojoties ar redakciju, esmu plānojusi izvērtēt dažāda tipa medijus, izceļot pozitīvo – kvalitatīvu žurnālistiku, neatkarīgi un profesionāli veidotu saturu, sociālās atbildības kritēriju kā medija mērķi un citus aspektus. Šādu ideju piedāvāju, jo publiskajā telpā novēroju tendenci, ka politiķu vai citu personu kritiski izteikumi par konkrētu mediju rīcību, tiek vispārināti un attiecināti uz visiem medijiem un visiem žurnālistiem. Es uzskatu, ka šādas sabiedriskās domas pastāvēšana, ja tā balstās uz atsevišķām sabiedrības grupām izdevīgu viedokļa plaģiātu, ir patiesībai neatbilstoša un vienpusīga, tāpēc centos skaidrot atšķirības starp medijiem. Visa slejas būtība ir vēlme izglītot sabiedrību un veicināt diskusiju par mediju praksi, arī citās slejās bijusi informācija, kas saistīta ar mediju neatkarību un to satura kvalitātes problēmāmŠī bija pirmā publikācija minētajā sleju sērijā, tās pirmais nosaukums, ar kādu tā tika iesniegta redakcijā, bija “Labo mediju saraksts nr.1” – tam bija jāinformē, ka sekos turpinājums, jo vienā rakstā nav iespējams ne minēt, ne izvērtēt dažādas mediju prakses. Tomēr šī sūdzība un atsevišķu mediju histēriskā reakcija uz vienu no retajām ļoti pozitīvajām, slavējošajām publikācijām par Latvijas medijiem, apdraud šo projektu un tajā izteikto domu neatkarību. Tā kā redakcija izvēlējās citu virsrakstu, tad esmu mainījusi arī tālāko sleju veidošanas principus.

3.      Par kritērijiem. Sūdzības iesniedzējs sūdzībā uzsver, ka slejā minētais teksts ir veidots bez jebkādiem argumentiem un nopietniem pētījumiem. Lai gan šāda tipa slejā nav nepieciešams atspoguļot pilnu secinājumu veikšanas ceļu un pilnu informācijas fonu, man ir pārsteigums, ka profesionālās vides pārstāvis pēc minētajiem piemēriem neatpazina mediju normatīvo teoriju piedāvāto kritēriju sistēmu. Otrkārt, kopš 2003.gada katru gadu esmu veikusi Latvijas mediju satura, redakcionālās prakses un žurnālistikas pieeju pētījumus, kas iespēju robežās publicēti akadēmiskajos izdevumos gan latviešu, gan angļu valodā, kā arī prezentēti vairāk nekā 20 konferencēs. Gan minētās, gan citas teorētiskās pieejas (rāmējuma pieeja, dienas kārtības, mediju lietojuma un apmierinājuma, kultivācijas teorija, uztveres teoriju grupa u.c.)) piedāvā plašu mediju vērtējumu sistēmu, arī savāktie pētījumu dati dod iespēju vērtēt dažādus mediju darbības aspektus – to mērķus, mediju saturu, redakciju darbības praksi, mediju efektus, auditorijas uztveri utt. Ja LŽA valdei pēc sūdzības iesniedzēja ierosinājuma ir vēlme iepazīties ar esošiem vai pašlaik iesāktiem pētījumiem, tad es ar tiem varētu iepazīstināt, tikai es priecātos, ja iepriekš tiktu precizēts, kuru pētījumu dati interesē LŽA valdi.

4.      Par manā tekstā nepieminētajiem medijiem, kas minēti sūdzībā. Tā kā ļoti ilgi esmu strādājusi dažādās mediju organizācijās un arī pašlaik esmu saistīta ar atsevišķiem medijiem, pat visai brīvajā personiskās slejas formātā esmu centusies saglabāt neatkarību un neitralitāti. Tāpēc daži mediji šajā piemēru virknē konkrētajā slejā nav minēti apzināti un man sūdzības iesniedzējam jāatklāj daži individuāli aspekti. Izdevniecība “Dienas Žurnāli” slejā nav minēta, jo pirms neilga laika no šīs izdevniecības un SIA “Dienas Mediji” saņēmu sadarbības piedāvājumu. Man nācās no tā atteikties aizņemtības dēļ, taču sadarbības iespēja ir tikai laikā atlikta. Tekstā izdevniecība nav minēta, lai nerastos iespaids, ka vēlos izpatikt vai ka es būtu iespējamā sadarbības partnera ietekmēta, kā varētu domāt trešās puses pārstāvji. Savukārt tikai pirms gada noslēdzās manas darbības piecu gadu periods izdevniecībā “Rīgas Viļņi”; lai saglabātu distancētu attieksmi, es vēl vairākus gadus neizteikšu nekādu viedokli, ne arī veikšu pētījumus par šo izdevniecību.

5. Par LŽA valdes priekšēdētājas statusu un tā saistību ar sūdzības iesniedzēja prasībām.

Es piekrītu sūdzības iesniedzējam, ka šis amats ir godpilns un atbildīgs, tomēr nekādā ziņā neesmu piekritusi šim sabiedriski veiktajam un brīvprātīgajam amatam, ja tas ierobežo manu uzskatu un darbības brīvību. Organizācija tika veidota ar mērķi, lai tajā var iekļauties dažādu mediju, žurnālistikas stilu, žanru pārstāvji, jo Latvijas mediju vidē pastāv ļoti atšķirīgas žurnālistikas prakses, bet vienlaikus dažādiem mediju profesionāļiem ir kopīgas intereses. Ja šis princips ir mainījies un LŽA biedri uzskata, ka katrs viedoklis  par medijiem man ir jāsaista ar katra viena LŽA biedra uzskatiem, uztveri, pārliecību par to, ko man jāsaka un kādā apjomā, tad es labprāt uzzinātu šīs nostājas pamatojumu.

Ar cieņu

Anda Rožukalne

26.04.2011.