Valsts Kancelejas direktoram Mārtiņam Krieviņam

Valsts Kancelejas Komunikācijas departamentam

Saeimas kancelejai

Valsts prezidenta kancelejai

Ārlietu ministrijai

Drošības policijai

Rīgā, 2015.gada 1.decembrī

Latvijas Žurnālistu asociācijas viedoklis par “Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 24.oktobra noteikumos Nr.870 “Kārtība, kādā tiek akreditēti masu informācijas līdzekļus žurnālistu un citu pārstāvji akreditētājinstitūcijā”

Rūpīgi izsverot Valsts kancelejas (VK) sagatavotos grozījumus Ministru Kabineta (MK) noteikumos Nr. 870, kas regulē žurnālistu akreditāciju, un uzklausot organizācijas biedru viedokļus, Latvijas Žurnālistu asociācija (LŽA) tos nevar atbalstīt.

Respektējot atbildīgo iestāžu tiesības noteikt drošības režīmu atbilstoši draudu pakāpei, asociācijas biedru ieskatā saņemtajos dokumentos izmaiņu nepieciešamība nav pārliecinoši pamatota. “Ņemot vērā pēdējā laika aktuālās tendences sabiedrībā, kas nepārprotami norāda uz iespējamām dažādu personu provokācijām, kas savukārt rada pamatotus apstākļus drošības prasību stiprināšanai”, mūsuprāt, drošības iestādēm ir jārisina ar citādiem līdzekļiem, nevis ar mediju darba iespēju ierobežošanu.

Asociācijas biedriem nav pieņemami šādi grozījumu punkti:

61. Akreditētājinstitūcija izsniedz akreditāciju, ja vien:

61.2. no kompetentajām institūcijām nav saņemta informācija, ka:

61.2.3. masu informācijas līdzekļa vai tā pārstāvja darbība satur aicinājumu uz vardarbību, aicinājumu nepakļauties Latvijas Republikas likumiem, darbība ir saistīta ar valsts noslēpuma izpaušanu, kara propagandu, rasu un nacionālās vienlīdzības pārkāpumu;

61.2.4. masu informācijas līdzekļa pārstāvja akreditācija var radīt apdraudējumu valsts drošībai, sabiedriskai kārtībai un drošībai.”

181.Akreditētājinstitūcija var apturēt vai anulēt akreditāciju, ja no kompetentajām institūcijām ir saņemta informācija, ka:

181.3. masu informācijas līdzekļa vai tā pārstāvja darbība satur aicinājumu uz vardarbību, aicinājumu nepakļauties Latvijas Republikas likumiem, darbība ir saistīta ar valsts noslēpuma izpaušanu, kara propagandu, rasu un nacionālās vienlīdzības pārkāpumu;

181.4. masu informācijas līdzekļa pārstāvja akreditācija var radīt apdraudējumu valsts drošībai, sabiedriskai kārtībai un drošībai.

Šie punkti ir arbitrāri. To iekļaušana, pamatojot ar vārdā nenosauktu “kompetentu iestāžu” informāciju, ka žurnālista akreditācija “var radīt apdraudējumu” rada iespēju nākotnē vērsties pret masu medijiem, kuru darbība kādam vienkārši šķiet nepatīkama vai pārāk kritiska. Savukārt, ja žurnālists vai masu saziņas līdzeklis ir izdarījis kādu no 6.1.2.3 un 18.1.3 minētajiem pārkāpumiem, par to jābūt vismaz apsūdzībai vai tiesas spriedumam.

LŽA biedru ieskatā jau spēkā esošie noteikumi ļauj gan atteikt akreditāciju, gan to anulēt, turklāt ar visai brīvu pamatojumu (7., 17., 18.punkti). 17.punktu tiek piedāvāts svītrot, lai gan tas pieļauj akreditācijas apturēšanu un sasniedz mērķus, ar kuriem tiek pamatota noteikumu maiņa.

Asociācija uzskata, ka nav iespējama šādu punktu iekļaušana, ja tie ir arbitrāri un vienlaikus nav izveidots mehānisms, kā žurnālistiem aizstāvēt savas tiesības vēl pirms vēršanās Administratīvajā tiesā. Valsts Kancelejai jāizveido institūcija (akreditācijas padome), kurā ietilpst arī žurnālistu pārstāvji, kas izskata ar akreditāciju saistītos strīdīgos gadījumus. LŽA pārstāvjiem, lemjot par saviem biedriem, jābūt tādām pat balss tiesībām, kā drošības iestāžu un VK pārstāvjiem.

Latvijas Žurnālistu asociācija vēlas norādīt uz pēdējā gadā jau ieviestiem stingrākiem drošības noteikumiem Valsts kancelejā, kuri tika pamatoti ar ES prezidentūras drošības vajadzībām, bet realitātē ierobežoja mediju saziņas iespējas ar amatpersonām.

Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, LŽA aicina Valsts Kanceleju grozījumus tālāk nevirzīt un atgriezties pie plašāko izmaiņu apspriešanas, kuras tika izstrādātas pirms vairākiem gadiem un netika pieņemtas.

LŽA valdes vārdā,

Priekšsēdētāja Sanita Jemberga