03/10/2023 00:30

Nebaidīties un būt iedzīvotāju pusē


Līga Vīksna

Ginta Alberte, Gulbenes novada laikraksta “Dzirkstele” galvenā redaktore:

“Mums kā reģionālajai avīzei viss darbs ir virzīts uz to, lai aizstāvētu kopienas intereses. “Dzirkstele” kā savas lokālās kopienas avīze izjūt vietējās sabiedrības uzticēšanos gan ikdienišķos sadzīves jautājumos, gan lielās lietās, jo pie mums iedzīvotāji vēršas un meklē palīdzību, raugās ar cerībām. Pēdējais nozīmīgākais notikums bija Gulbenes novada domes lēmums par pašvaldības nekustamā īpašuma “Sils” pārdošanu, kas sastāv no 142 hektāriem meža Jaungulbenes pagastā. Cik bija mūsu spēkos, centāmies skaidrot situāciju un iztirzāt publiski, aizstāvot iedzīvotāju intereses, jo viņiem “Sils” ir nozīmīga vieta atpūtai. Pašvaldība izsoli gatavoja un rīkoja klusām, bet iedzīvotājiem ir tiesības zināt – cilvēki to, ka īpašums tiks pārdots, saprata tikai tad, kad izsole jau bija notikusi. Mums, redakcijas kolektīvam, bija pārsteigums, gatavojot šo rakstu sēriju, ka cilvēkiem “Sils” patiesībā nozīmē tik daudz. Iedzīvotāji vāca arī parakstus, apmeklēja domes un komiteju sēdes, mēs veidojām rakstu sēriju, rosinot deputātus pārdomāt un nepārdot, tomēr varas partijas nobalsoja “par” pārdošanu, jo pašvaldībai naudu vajadzēja infrastruktūras projektu īstenošanai, un sabiedrībā neieklausījās. “Dzirkstele” rosināja aizdomāties, bet rezultāta, diemžēl, šoreiz nebija, toties kā laikraksts izdarījām tik, cik varējām, neklusējām un darījām savu darbu.”

Tā arī reģionālā avīze var gūt sabiedrības uzticēšanos – neklusējot, reaģējot uz visiem informācijas signāliem, izzināt, pašiem pētīt un nebaidīties ne no kā! Nostāties iedzīvotāju un viņu interešu pusē – tikai tā tu vari uzticēšanos veidot

“Nenoliegšu, ka ikdienas darbā saņemam arī daudz kritikas. Nedomāju, ka strādājam bez kļūdām – tā nav, jo reģionālās avīzes pašlaik ir ļoti novājinātas pašvaldību izdoto laikrakstu dēļ un tā rezultātā radītās izkropļotās tirgus situācijas pēc. Tā ir problēma, tomēr “Dzirkstele” ir spēcīgs un uzticams zīmols, tam ir nozīme un ar to ir jārēķinās. Protams, skaidrojot patiesību, arī mums gadās kļūdīties, tādēļ atgriežamies un atgriežamies pie tematiem.”

” Uzskatu, ka reģionālie laikraksti bauda daudz lielāku sabiedrības uzticēšanos nekā nacionālie laikraksti. Arī dažādu pētījumu dati rāda, ka cilvēki uzticas atsevišķiem TV raidījumiem, inteliģentā sabiedrības daļa – žurnālam “Ir”, sabiedriskajiem medijiem un atsevišķiem interneta portāliem. Protams, arī sociālajiem medijiem. Visas lielākās nacionālās avīzes pašlaik ir ļoti bēdīgā situācijā, jo strādā kādu politiķu interesēs – kāds no viņiem to atklāti pasaka, kāds nesaka.  ”

Spēcīgi un neatkarīgi mediji ir demokrātiskas sabiedrības balsts. Diemžēl mūsu valstī  tā nav, jo mediji tiek “spiesti” no visām pusēm. Piemērs tam ir sabiedriskajos medijos notiekošais, un spiediens, ko izjūt žurnālisti. To mēs redzam arī uz vietas novados, jo valdošās partijas uzskata: jāraksta labu vai neko! Tikai brīžos, kad viņi nonāk opozīcijā, atceras par neatkarīgiem medijiem.

“Diemžēl daļa sabiedrības par lokālo laikrakstu uzskata pašvaldību izdotos laikrakstus, un tā ir visā Latvijā. Tā ir ļoti bīstama tendence. Jau viena paaudze pēdējo 20 gadu laikā uzaugusi, lasot tikai pašvaldību avīzes! Jauniešu auditorija, manuprāt, uzticas tikai sociālo tīklu dažādām vietnēm. Medijpratības ieviešana skolu mācību programmās viennozīmīgi varētu veicināt jaunās paaudzes izpratni par mediju lomu un uzticēšanos tiem. Bet, ja šodien pašvaldības vadītājs uz jautājumu, kādus medijus jūs patērējat, var atbildēt: “Facebook.com”, tad trūkst komentāru…

Nedomāju, ka nākotnē atgriezīsimies sākumpunktā, kā bija agrāk. Diemžēl pašlaik Latvijas valdība nav ieinteresēta, lai valstī pastāvētu spēcīgi un neatkarīgi mediji. Nenoliedzami, nākotnē visi mediji strādās arī sociālo tīklu profilos un gādās, lai viņu sagatavotie materiāli sasniedz pēc iespējas lielāku auditoriju.”

Pašlaik uzticību medijiem grauj gan pašvaldību izdotie laikraksti, gan politiķi, kuri kultivē sabiedrībā viedokli par to, ka reģionālā avīze neraksta patiesību. Diemžēl viņi uzskata, ka ir tikai viena patiesība un tā ir viņu patiesība. Populisms pašlaik sit augstu vilni, un politiķi ļoti izmanto savu varu, tostarp mediju noniecināšanai.