LŽA biedra Paula Raudsepa skaidrojums:
Atbildot uz LŽA valdes lūgumu LŽA ētikas komisijai izvērtēt iespējamos LŽA ētikas kodeksa pārkāpumus sakarā ar manu publikāciju “Nemainīgs kā lata kurss” (http://www.ir.lv/2013/10/30/nemainigs-ka-lata-kurss) 2013.gada 31.oktobra žurnālā Ir , vēlos norādīt sekojošo:
Lūgumā norādīts uz pārmetumiem, ka tikuši pārkāpti ētikas kodeksa 4.3. un 4.4. panti, jo raksts apskata gaidāmo Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča pārvēlēšanu, bet iepriekšējo gadu laikā esmu veicis vairākus darbus Latvijas Bankai – vadījis paneļdiskusijas, uzrakstījis rakstu Frankfurter Allgemeine Zeitung speciālizdevumam par Latvijas dienām Frankfurtē, kuru organizēšanā līdz ar Eiropas Centrālo Banku piedalījās arī Latvijas Banka (raksta angliskā versija lasāma šeit http://www.latvia.eu/blog/escape-artist), kā arī uzrakstījis ievadu grāmatai Latvijas Bankai XC.
Kā lasāms LŽA valdes iesniegumā, starp pārmetumiem ir arī apgalvojums, ka minētais raksts ir “atklāti nekritiska publikācija”. Tā kā apvainojumi LŽA ētikas kodeksa pārkāpumos lielā mērā izriet no šī raksturojuma, sākšu ar šo, manuprāt, nepamatoto viedokli.
Minētais raksts nav komentārs, bet ziņa, kuras galvenais uzdevums ir sniegt lasītājam informāciju par svarīgiem notikumiem, turklāt gādājot par viedokļu daudzveidību un iepazīstinot ar kritiskiem viedokļiem par notikumiem un procesiem (sal. LŽA ētikas kodeksa 1.3. punktu).
Jau pašā raksta sākumā es pievēršu uzmanību faktam, ka par I.Rimšēviča kandidatūru uz Latvijas Bankas prezidenta amatu praktiski nav notikusi sabiedriska vai politiska diskusija, un tālāk rakstā izvērsti atspoguļoju gan respektētā neatkarīgo ekonomisko pētījumu centra BICEPS vadītāja Alfa Vanaga, gan Rīgas Ekonomikas augstskolas Ekonomikas fakultātes vadītāja Mortena Hansena, gan politiskā pretinieka — Saskaņas centra deputāta Igora Pimenova kritiskos vērtējumus par I.Rimšēviča darbu.
Jāpiebilst, ka, spriežot pēc LETA arhīvā atrodamās informācijas, šis bija vienīgais raksts Latvijas presē pēc I.Rimšēviča nominēšanas, kurā minētā kritika tika atspoguļota, un neviens cits preses izdevums nebija pajautājis I.Pimenovam, kāpēc viņš vienīgais balsoja pret I.Rimšēviča kandidatūru Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē. Turklāt rakstā pirmo reizi publiski parādās informācija, ka pēc komentāra publicēšanas par lata devalvācijas iespējamību 2007.gadā pie M.Hansena ieradās Drošības policija. Publikācija ir analīze — ziņu žanra raksts, tāpēc tajā, protams, dota iespēja arī pašam I.Rimšēvičam atbildēt uz pārmetumiem, taču tā ir elementāru žurnālistikas standartu ievērošana, kuru prasa arī LŽA ētikas kodeksa 2.3. pants.
Ņemot vērā, ka rakstā “Nemainīgs kā lata kurss” plaši atspoguļoti kritiski viedokļi par I.Rimšēviča darbību un ievēroti ziņu raksta profesionālie standarti, nesaskatu nekādu pamatu to nosaukt par “atklāti nekritisku publikāciju”.
Arī pārmetumus konkrētos LŽA ētikas kodeksa punktu pārkāpumos uzskatu par nepamatotiem.
LŽA ētikas kodeksa 4.3. pantā teikts, ka “žurnālisti nepieņem dāvanas, pakalpojumus vai citus labumus atlīdzībā par profesionālo darbību no personām, kas nav viņu darba devējs.”
Šis pants nav pārkāpts, jo par savu žurnālistisko darbību neesmu saņēmis nekādu atlīdzību ne no viena cita, kā tikai no sava darba devēja. Pievēršu uzmanību arī faktam, ka šis ētikas kodeksa pants neaizliedz žurnālistiem veikt cita veida darbus, kas nav tieši saistīti ar žurnālistiku, un pasvītroju, ka no Latvijas Bankas par šiem darbiem saņemtā samaksa nekad nav tikusi ne tieši, ne netieši saistīti ar manu žurnālistisko darbību.
4.4. pantā teikts, ka “žurnālistam ir jāatsakās no tāda materiāla veidošanas, kas rada interešu konfliktu attiecībās ar indivīdiem, politiskām, ekonomiskām un citām interešu grupām.”
Vistiešākā veidā interešu konflikts šajā gadījumā veidotos, ja man vai kādam manam radiniekam būtu materiāla ieinteresētībā jautājumā, vai I.Rimšēvičs tiks ievēlēts par Latvijas Bankas prezidentu. Tādas ieinteresētības nav. Tomēr šķiet, ka šī panta piesaukšanas iemesls ir drīzāk vēlme radīt iespaidu, ka atsevišķu darbu veikšana Latvijas Bankai varētu netieši veidot labvēlīgu noskaņojumu pret šīs iestādes vadītāju. Tas nebūtu interešu konflikts šī termina tiešā nozīmē, tomēr varētu radīt šaubas par raksta atbilstību labākajiem žurnālistikas standartiem. Taču, kā jau agrāk parādīts, 31.oktobra raksts šiem standartiem atbilst un līdz ar to arī šis pārmetums uzskatāms par nepamatotu.
Noslēgumā gribu piebilst, ka darbi, kurus esmu darījis Latvijas Bankai, ir tādi, par kuriem žurnālisti gan Latvijā, gan citur saņem materiālu kompensāciju, un gan es, gan citi žurnālisti tos veic visdažādāko organizāciju rīkotos pasākumos. Darot šādus darbus, žurnālists nekļūst par šo pasākumu organizētāju pārstāvjiem, un šādi darbi būtu saistāmi ar viņa žurnālistisko darbību tikai gadījumā, ja ir iespējams pamatoti parādīt, ka viņa veidotie materiāli neatbilst žurnālistu profesionālajiem standartiem.