Dārgā draudze, ir situsi tā diena, kad pēc 16 gadu darbošanās Latvijas žurnālistikā ir jāsaka: “stop”. Daži iemesli ir privāti, daži apspriežami. No pēdējiem svarīgs ir tas, ka maniem stāstiem sāk iezīmēties loģisks vai mazāk loģisks nobeigums. Pēdējie gadi ir bijuši smagi labi zināmo notikumu dēļ mediju vidē, bet pavadīt nākamos 3 – 7 gadus, iepazīstoties ar jauniem neliešiem, man trūkst motivācijas. Iekšējā sajūta saka, ka esmu sasniegusi personiskos spēju griestus šajā profesijā, tāpēc ir laiks iet tālāk un atbrīvot vietu citiem. Viņiem varbūt nav zināšanu par neseno vēsturi, bet ir degsme un vēlme urķēt. To nedrīkst nenovērtēt.

No piektdienas es strādāšu Eiropas Komisijas delegācijā Latvijā kā Preses un informācijas nodaļas vadītāja (izbeidziet, es dzirdu visas jūsu reakcijas:) Ja vajag palīdzību par agrāk pētītajām tēmām, tālruņus – vienmēr laipni. Numurs tas pats, epasts tas pats.

Augšminēto iemeslu dēļ šodien nolieku valdes locekļa pilnvaras LŽA. Gribu pateikt paldies pārējiem valdes locekļiem par šā gada darbu, un biedriem – par atbalstu. Esmu lūgusi valdi arī izlemt, ko darīt ar manu biedra statusu – vai to ir iespējams apturēt līdzīgi kā cilvēkiem, kas aptur darbību partijā, kamēr dara darbu, kas ir ar to nesavienojams (šo apsvērumu diktē mana vēlme redzēt LŽA lielu biedru skaitu), vai arī mani jāizslēdz. Kā lemsiet, tā būs:)

Jūs esat labākā un jautrākā profesionālā kopa, kādu man ir gadījies pazīt, un darboties ar jums kopā ir bijis gods. Ar lielu daļu no jums man nāksies saskarties arī jaunajā darbā, tāpēc es varu vienīgi apsolīt kalpot pēc labākās sirdsapziņas un izprotot jūsu vajadzības.

Lai jums visiem daudz spēka un labu stāstu.

Dziļā cieņā,

S