Rīga, 15.jūn., LETA. Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija šodien vienojās, ka likumā “Par presi un citiem masu saziņas līdzekļiem” tiks iestrādāta prasība nosaukt mediju īpašniekus, kuriem pieder vismaz 5% akciju. Masu medijiem, kas jau darbojas, tas būs jāizdara sešu mēnešu laikā pēc likuma grozījumu stāšanās spēkā un viena mēneša laikā, kad notiks izmaiņas mediju īpašnieku sastāvā.
Deputāti iepazinās ar Latvijas Žurnālistu asociācijas valdes priekšsēdētājas Andas Rožukalnes sagatavoto prezentāciju “Mediju īpašnieku atklātības jautājums: ES pieredze”, no kuras arī tika aizgūtas vairākas idejas likuma “Par presi un citiem masu saziņas līdzekļiem” pilnveidošanai.
Likums tiks arī papildināts ar no Lielbritānijas likumdošanas aizgūtām prasībām mediju īpašniekiem, iesniedzot medija dibināšanas pieteikumu, sniegt ziņas par savu saistību ar bankrota vai maksātnespējas gadījumiem, šo gadījumu apstākļiem un laiku, iepriekšējo līdzdalību uzņēmumos, kas bijuši licences turētāji.
Ja dibinātājs ir uzņēmums, tam būs jāiesniedz arī organizatoriskās struktūras shēma, kas izskaidro dibinātājkompānijas īpašumtiesības, ieskaitot akciju procentuālo sadalījumu, kā arī šīs kompānijas pašas akciju daudzumu citās kompānijās.
Lai gan 10.Saeima ir nolēmusi jau 21.jūnijā slēgt sesiju un 23.jūlijā notiks Valsts prezidenta Valda Zatlera rosināts referendums par 10.Saeimas atlaišanu, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija šodien nolēma veidot darba grupu, lai mēģinātu rast variantus, kā aizliegt ārzonu kompānijām iegādāties Latvijas medijus.
Latvijas Raidorganizāciju asociācijas izpilddirektore Gunta Līdaka deputātiem apgalvoja, ka pat Valsts ieņēmumu dienestam neesot izdevies iegūt informāciju par kādas Lielbritānijas ārzonā reģistrētas Latvijas kompānijas īpašniekiem, un izteica šaubas, ka izdosies noskaidrot ārzonā reģistrētos mediju īpašniekus.
Arī deputāts Boriss Cilevičs (SC) pauda bažas, ka, labu gribēdami, deputāti Latvijā var noteikt lielākus ierobežojumus darbībai ārzonās nekā tie ir noteikti citās Eiropas Savienības dalībvalstīs.
Cilevičs arī norādīja, ka ir jānosaka, kas pārbaudīs mediju īpašnieku sniegtās ziņas un kāds būs sods par šādu ziņu nesniegšanu.
Publicēta: 14:57 15.06.2011.