13/04/2024 07:24
Search

PROTESTS PRET MEDIJU ATBALSTA FONDA NOLIKUMU VEIDOŠANAS PROCESU UN FINANSĒJUMA SADALĪJUMU

Rīgā,

2022.gada 17.janvārī

Valsts prezidentam

Egilam Levitam

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas

Mediju politikas apakškomisijas vadītājai

Vitai Andai Tēraudai

Kultūras ministram

Naurim Puntulim

Sabiedrības integrācijas fonda vadītājai

Zaigai Pūcei

PROTESTS PRET MEDIJU ATBALSTA FONDA NOLIKUMU VEIDOŠANAS PROCESU UN FINANSĒJUMA SADALĪJUMU

Ar šo vēstuli vēlamies vērst Jūsu uzmanību uz nepieņemamo veidu, kā Kultūras ministrija (KM) ir veidojusi nolikumus 2022.gada Mediju atbalsta fonda (MAF) konkursiem un sadalījusi finansējumu mediju apakšnozarēm. Mēs prasām šo procesu apturēt, kamēr nav notikušas konsultācijas ar visām iesaistītajām pusēm, un panākta vienošanās par loģiskiem un godīgiem atbalsta sadales kritērijiem.

Šā gada 10.janvāra Mediju konsultatīvās padomes sēdē KM pēkšņi piedāvāja iepriekš neapspriestas izmaiņas, kas paredzēja no pretendentu loka, kas var pastāvīgi iesniegt projektu pieteikumus, izslēgt neatkarīgos producentus. Nākamajā dienā, kad piedāvātos grozījumus padomes locekļiem izsūtīja rakstiski, no pretendentu loka izslēdzamajiem bija pievienotas arī biedrības, kas pirms tam sarunā vispār nebija pieminētas. Nebija skaidrs ne tas, no kurienes, ne kāpēc šādas izmaiņas jau gadiem funkcionējošā sistēmā pēkšņi radušās. Vēstulē, ko KM pārstāvis izsūtīja plkst. 16:07, bija prasīts balsojums līdz nākamā rīta plkst. 10.

Tāpat padomes locekļiem tika piedāvāta finansējuma sadales tabula pa mediju veidiem, kuras veidošanas kritēriji nav skaidri, par kuriem nav notikusi atklāta diskusija un panākta vienošanās ar visām industrijas daļām. No tās izriet, ka interneta medijiem, kuri ir vadošajās pozīcijās sabiedriskās domas aptaujās par to, kur iedzīvotāji iegūst informāciju (https://www.km.gov.lv/lv/prezentacijas-un-petijumi, “Latvijas fakti” prezentācija Latvijas iedzīvotāju medijpratības pētījuma rezultātiem, sadaļa 4. “Populārākie un uzticamākie mediji”), atvēlēta nepieņemami maza finansējuma daļa. Interneta medijiem paredzēti 146 850 eiro iepretim, piemēram, 587 400 eiro preses izdevumiem, 490 691 eiro komerciālajām raidstacijām vai 879 300 eiro komerciālajām TV. Turklāt tieši abās pēdējās apakšnozarēs pētnieki saredz lielākās profesionālās kvalitātes problēmas MAF atbalstītajos projektos.1

Pēc precizējošiem jautājumiem noskaidrojās, ka neatkarīgie producenti, interneta mediji un biedrības arī nevarēs patstāvīgi pretendēt uz tematisko konkursu daļu ziņu satura veidošanā, tostarp pētniecībā un analītikā (kur vienmēr konkurējuši un kur paredzēts lielākais šajā programmā atvēlamais finansējums) vai vēlēšanu diskusiju rīkošanā, lai gan nav neviena iemesla, kāpēc tās sekmīgi nevarētu pārraidīt interneta medijos. Arī šādas izmaiņas nav apspriestas ne Mediju konsultatīvajā padomē, ne plašāk industrijā, un tām nav loģiska pamata – jo vairāk labu pētījumu vai diskusiju, jo auditorijai pieejams daudzveidīgāks saturs.

Pirmkārt, vēlamies uzsvērt, ka aizmuguriska grozījumu sagatavošana, neapspriežot ar visām iesaistītajām pusēm, nesniedzot to pamatojumu un nosakot nepieņemami īsu balsošanas laiku, ir pretrunā ar jebkādiem labas pārvaldības principiem un mazina uzticību politikas veidotājiem.

Otrkārt, sadalījums ir pretrunā ar MAF izveidošanas būtību, kura tapšanā vairāki no parakstītājiem ir piedalījušies. Tā jēga bija atbalstīt kvalitatīva mediju satura veidošanu neatkarīgi no pārraides platformas. Cilvēki saturu patērē tur, kur viņiem ir ērti: viedtelevīzijās, internetā, sociālo mediju platformās utt. Svarīgāka par platformu ir šī satura esamība.

Šobrīd MAF robežas tiek izpludinātas, jaucot atbalstu kvalitatīvam saturam ar atbalstu mediju izdzīvošanai, kā vajadzību mēs neapstrīdam, bet protestējam pret necaurskatāmu lēmumu pieņemšanas procesu, neloģisku un negodīgu finansējuma sadali.

Tāpēc prasām:

1) Pārskatīt finansējuma sadali apakšnozarēm. Vienošanās par to ir jāpanāk ar visām, nevis tikai dažām mediju industrijas daļām, un jābūt skaidriem kritērijiem, kā tas veidots, t.sk. vērtējot sasniedzamās auditorijas.

2) Svītrot no MAF tematiskā konkursa nolikumiem iepriekš neapspriestās izmaiņas, kas ļauj uz ziņu (analītisko un pētniecisko) materiālu veidošanu un priekšvēlēšanu diskusiju organizēšanu pretendēt tikai ierobežotam pretendentu lokam. Tas ir pretrunā gan ar iepriekšējo praksi, gan fonda būtību.

3) Skaidri nodalīt atbalstu mediju pastāvēšanai no atbalsta kvalitatīviem satura produktiem neatkarīgi no pārraides platformas vai formāta.

4) Nodrošināt godīgu un atklātu lēmumu izmaiņu sagatavošanu, līdz nākamajai SIF padomes sēdei 04.02.2022, tos apspriežot atklāti un vienlaikus ar visām MAF konkursos iesaistītajām pusēm, ko esošā konsultatīvā padome nodrošināt nespēj. Notikušais liecina, ka uzticēties lēmumu pieņemšanas procesam nevar.

A cieņu,

AS “Delfi” vārdā galvenais redaktors Ingus Bērziņš

TVNET Grupa” vārdā galvenais redaktors Toms Ostrovskis

Nacionālās informācijas aģentūras LETA vārdā galvenais redaktors Pēteris Zirnis

TV neatkarīgo producentu asociācijas vārdā valdes priekšsēdētājs Andis Mizišs

Biedrības “Ascendum” vārdā valdes priekšsēdētāja Antonija Skopa

Nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica” vārdā izpilddirektore Sanita Jemberga

Biedrības “Latvijas žurnālistu asociācija” vārdā valdes priekšsēdētājs Iļja Kozins

Biedrības “Baltijas Mediju izcilības centrs” vārdā izpilddirektore Gunta Sloga

1 https://www.saeima.lv/petijumi/Plassazina_%202014.-2019.pdf