Labdien,
Talsu novada domē 2014.gada novembrī tika saņemts mans iesniegums par velobraukšanas attīstības iespējām un velobraucēju drošību Talsu pilsētā un novadā, realizētiem projektiem un ES fondu līdzekļu apguvi, kā to dara daudzas citas pašvaldības. Atbildot uz uzdotajiem jautājumiem, tika norādīts, ka veloinfrastruktūras izveidošana Latvijā ir kļūda, kas tiekot akli kopēta no silto zemju pieredzes un Latvijā nav piemērota, ka šādas kļūdas izdara citas pašvaldības, un Talsu pašvaldība to nepieļaus, ka velobraucēju skaits ir niecīgs un ka demokrātijā mazākums nediktējot noteikumus vairākumam. Dome savu viedokli balstīja uz anonīmiem komentāriem pie velo raksta internetā par Rīgu. Rezultātā secināju, ka Talsu novada dome, sniedzot negatīvu viedokli pret velobraukšanu, nebija izvērtējusi iesniegumā uzdotos jautājumus. Par velobraucēju drošību Talsu novadā vispār netika sniegta atbilde.
Pēc šādas domes atbildes visās sešās Talsu skolās kopā ar vēl vairākiem aktīviem cilvēkiem organizēju velo aptauju skolēniem par jautājumiem, kas saistīti ar velobraukšanu, lai pārliecinātos, kāds ir šīs aktīvās sabiedrības grupas viedoklis. Pēc aptaujas rezultātu apkopošanas tika secināts, ka daudzi skolēni brauc ar velo (vairāk kā 40 % ir ieguvuši velosipēda vadīšanas apliecību!!!), bet vēl vairāk vēlas, bet nebrauc, jo nejūtas droši, ka ir nepieciešamas velo joslas, novietnes utt. Rezultāti tika iesniegti Talsu pašvaldībā. Taču domes negatīvās attieksmes dēļ bija nepieciešams publicēt vispusīgu rakstu par velobraukšanu Talsos, piesaistot ekspertus un Valsts policiju, ar mērķi veidot sabiedrisku dialogu par drošu velobraukšanu Talsu pilsētā un novadā un popularizēt to kā aktīvu, veselīgu un pozitīvu dzīvesveidu. Šā gada (2015.) aprīlī telefoniski sazinājos ar laikraksta „Talsu Vēstis” galveno redaktoru Eduardu Juhņēviču k-gu un lūdzu izskatīt iespēju šādu rakstu publicēt, uz ko Juhņēviča k-gs atbildēja, ka to izskatīs.
Šā gada (2015.) 20.maijā Juhņēviča k-gam uz e-pastu rediģēšanai tika nosūtīts raksta projekts „Talsi – nedraudzīgākā pilsēta velobraucējiem Latvijā?”, pievienojot arī pašvaldības atbildi un Valsts policijas viedokli, ka Talsos nav droši pārvietoties ar velosipēdu un ka autovadītājiem ir tendence neievērot velobraucējus, kā līdzvērtīgus satiksmes dalībniekus, līdz ar ko velosipēdistu pārvietošanās ir apdraudēta.
Pēc vairākkārtējiem telefoniski izteiktiem lūgumiem informēt par raksta publicēšanas iespējām 2015.gada 26.maijā E.Juhņēviča k-gs elektroniski atbildēja, ka raksts tiek pieņemts zināšanai, pateicoties, ka esmu informējis viņu par velo lietām Talsos, un solot, ka pievērsīsies šai tēmai. Raksts netiks rediģēts un publicēts.
Vērsos ar lūgumu rakstu publicēt vairākos interneta portālos, kas arī to izdarīja, piem., 29.maijā www.delfi.lv; 1.jūnijā portālā www.apollo.lv, arī www.divritenis.lv, www.talsi.pilseta24.lv.
Pēkšņi 2015.gada 5.jūnijā laikrakstā „Talsu Vēstis” tika publicēts raksts „Vai velosipēdistam Talsos ir vieta?”. Tā ievadā minēts, ka „laikraksts „Talsu Vēstis” saņēma kāda lasītāja vēstuli, kurā norādīts, ka novada pašvaldība riteņbraucējiem Talsos nenodrošina atbilstošu infrastruktūru, tādējādi apdraudot to drošību”. Uzreiz tālāk seko Talsu novada domes izpilddirektora A.Vilsons teiktais „Ko pārstāv publicētā materiāla autors, un kādas ir viņa intereses? Iespējams, tā ir personiskā biznesa plāna īstenošana”.
Kā redzams, tad A.Vilsons sniedza viedokli, kam nav nekāda sakara jeb konteksta ar raksta sākumā norādīto jautājumu. Daļai lasītāju varēja rasties neskaidrība, par kādu publicētu materiālu un tā autoru ir runa, tādējādi liedzot sabiedrībai saņemt pilnu
2
informāciju par esošo situāciju. Nav šaubu, ka šāds viedoklis tika sniegts par mani sakarā ar vairākos interneta portālos publicēto rakstu. Teiktais par manām interesēm un nezināmu personisku biznesa plānu īstenošanu bija nepatiess un aizskarošs. Tas, ka šāds komentārs tika izteikts par mani, bija zināms arī E.Juhņēviča k-gam.
Rakstā „Vai velosipēdistam Talsos ir vieta?” A.Vilsons arī norāda, ka visā novadā ir veloceliņi un velomaršruti, kas ir arī marķēti. Taču minētā informācija neatbilda patiesībai, jo Talsu novadā nav izbūvēts neviens veloceliņš. Arī velomaršruts Talsu novadā ir tikai viens, dažās vietās iezīmēts ar atsevišķām velozīmēm, kas pamatā domāts ārzemju tūristiem, un nav saistīts ar drošību.
A.Vilsons arī min, ka velo infrastruktūra ir prioritāte, taču tas ir pretrunā ar iepriekš izpilddirektora p.i. O.Kļavas parakstīto vēstuli, kur minēts, ka pašvaldībai ir pilnīgi citas prioritātes, nevis velo attīstība. Arī tas bija zināms E.Juhņēviča k-gam.
Vēl rakstā tendenciozi tika norādīts, ka Sabilē jābūt mūsdienīgai skolai un jārekonstruē tilts, taču tam nav nekāda sakara ar velo attīstību Talsos un novadā.
Pilnīga izvairīšanās no atbildes bija izpilddirektora teiktais, vai tad Talsos nav iespējams pārvietoties ar velosipēdu, lai gan raksta sākumā bija jautājums par drošu pārvietošanos.
Šāda vienveidīga un vienpersoniska Talsu novada domes izpilddirektora A.Vilsona viedokļa publicēšana laikrakstā „Talsu Vēstis” bez citu kompetentu personu, piem., eksperta vai velo organizācijas pārstāvja komentāra sniegšanas ir klaja Talsu novada domes lobēšana. Laikraksta „Talsu Vēstis” galvenajam redaktoram E.Juhņēviča k-gam bija zināms gan par Valsts policijas un ekspertu sniegto viedokli, gan domes negatīvo atbildi, veiktās velo aptaujas rezultātiem un internetā publicēto rakstu. Taču rakstā tika iekļauts tikai izpilddirektora A.Vilsona viedoklis un nekāda papildus informācija par velo tēmu, kas veicinātu objektivitāti, rakstā netika norādīta. Īpaši jāņem vērā, ka liela daļa Talsu novada iedzīvotāju nebija izlasījusi rakstu internetā un varēja saņemt tikai šādu nepilnīgu un maldinošu informāciju.
Latvijas Žurnālistu asociācijas, kuras biedrs ir arī E. Juhņēviča k-gs, Ētikas kodekss nosaka:
1) 1.1.punkts – vārda un preses brīvība ir būtisks demokrātijas priekšnosacījums. Brīva un neatkarīga prese, radio, televīzija, interneta mediji ir cilvēktiesību ievērošanas un sabiedrības demokrātiskās attīstības garanti;
2) 1.3.punkts – žurnālistu pienākums ir gādāt, lai sabiedrība saņem pilnu informāciju par procesiem un notikumiem. Žurnālisti ir par daudzpusīgu viedokļu apmaiņu, analītisku un kritisku nostāju pret politisko, ekonomisko un tiesu varu, aizstāvot sabiedrības un indivīda tiesības.
3) 2.2.punkts – faktu izklāstam žurnālista veidotajā saturā jābūt objektīvam, skaidram, bez falsifikācijas vai maldināšanas;
4) 2.3.punkts – žurnālists gādā par viedokļu daudzveidību, pat ja šie viedokļi šķiet pašam nepieņemami;
5) 2.6.punkts – žurnālisti nodala ziņas un analīzi no komentāriem un viedokļiem;
6) 3.2.punkts – žurnālista pienākums ir pārbaudīt avotu sniegto informāciju.
Ņemot vērā minēto, lūdzu Latvijas Žurnālistu asociācijas Ētikas komisiju izvērtēt, vai asociācijas biedrs, laikraksta „Talsu Vēstis” galvenais redaktors E.Juhņēviča k-gs, konkrētajā gadījumā ar savu rīcību un pārāk pretimnākošo attieksmi pret Talsu novada domi un tās izpilddirektoru A.Vilsonu nav pārkāpis Latvijas Žurnālistu asociācijas Ētikas kodeksa 1.1., 1.3., 2.2., 2.3., 2.6. un 3.2.punktu.