18/07/2024 20:31
Search

Latvijas Žurnālistu asociācijas viedoklis par pieejas ierobežošanu valsts amatpersonu deklarācijām

Starpinstitūciju sanāksmē 16. novembrī un sekojošā sarakstē Valsts ieņēmumu dienests (VID) ierosinājis noteikt termiņu valsts amatpersonu deklarāciju publiskai pieejai, pašreizējo beztermiņa publikāciju aizstājot ar dažu gadu piekļuvi kopš deklarācijas iesniegšanas brīža, kā arī lūdz sniegt informāciju. Informējam, ka Latvijas Žurnālistu asociācija (LŽA) ierosinātajām izmaiņām kategoriski nepiekrīt sekojošu apsvērumu dēļ: Arguments par to, ka ES Datu regula nosaka pienākumu ierobežot amatpersonu deklarācijas publiskas pieejamības termiņu nav patiess, tā ir interpretācija un neprofesionālu ierēdņu vēlmju domāšanas auglis. Gluži pretēji, Datu regula nosaka pienākumu nodrošināt līdzsvaru starp tiesībām uz personas datu aizsardzību un tiesībām uz vārda un informācijas brīvību, tostarp apstrādi žurnālistikas vajadzībām. LŽA veiktā Eiropas valstu žurnālistu organizāciju aptauja apliecina, ka nav vienotas prakses vai ES regulās noteiktu termiņu/ierobežojumu amatpersonu deklarāciju publiskošanai. Katra valsts rīkojas atkarībā no tā, kādu atklātības līmeni savā valsts pārvaldē vēlas nodrošināt. LŽA ieskatā Latvija nav sasniegusi tādu valsts pārvaldes tīrības un korupcijas neesamības līmeni, lai varētu no esošās kārtības atteikties, un nav dzirdējusi pamatotu nepieciešamību, kādēļ izmaiņas būtu nepieciešamas. Francija Visu līmeņu amatpersonas deklarācijas kopš 2016.gada iesniedz elektroniski, piekļuves laiks neierobežots Lielbritānija Deklarācijas pieejamas elektroniski kopš 1997.gada, piekļuves laiks neierobežots. Deklarācijas, kas iesniegtas papīra formā vēl pirms e-deklarācijām, ir digitalizētas. Melnkalne Deklarācijas drīkst dzēst no publiskām datu bāzēm pēc 10 gadiem, bet tas netiek darīts. Čehija Publiska piekļuve bez laika ierobežojuma. Horvātija Amatā esošu amatpersonu deklarācijas pieejamas bez laika ierobežojuma. Valsts dienestu pametusi persona iesniedz pēdējo deklarāciju, kas ir pieejama vēl gadu pēc viņa aiziešanas, un vēl vienu deklarāciju 90 dienas pēc amata pamešanas. Bulgārija Deklarācijas publiski pieejamas 10 gadus. Lietuva Kopš 2013.gada deklarācijas publiski pieejamas bez laika ierobežojuma. Igaunija, Rumānija Pieejamas trīs gadus pēc iesniegšanas. Ja persona pamet valsts dienestu, piekļuve deklarācijām tiek liegta. Tabulā apkopotā informācija skaidri parāda, ka valstis izvēlas dažādus ceļus, kam nav nekādas saistības ar ES regulām, tostarp Datu regulu. Tāpēc LŽA uzskata, ka, ja likums paredz pienākumu VID glabāt deklarācijas 30 gadu, tad tikpat ilgi tām arī jābūt pieejamām, tostarp attiecībā uz bijušajām amatpersonām. Ja ir runa tikai par to, ka no publiskās datu bāzes tiek izņemtas mirušas amatpersonas, tad ir jābūt speciālai kārtībai, kā tām piekļūs žurnālisti. Pēc 30 gadiem deklarācijas ir jānodod arhīvā, un tad piekļuvi jau regulē arhīva noteikumi. Jāatzīmē arī, ka deklarāciju publiskošanas kārtībā jau ir iestrādātas datu aizsardzībai nepieciešamās izmaiņas, piemēram, netiek norādītas īpašumu adreses (kas bija ar roku aizpildītajās deklarācijās) un nepilngadīgie bērni. 3. Sagatavot informāciju VID lūgtajā formā nav iespējams. LŽA ir vairāk nekā 100 biedru, kas darbojas individuāli un šādu uzskaiti neviens neveic. Varam minēt dažus piemērus izpratnei, kā deklarācijas tiek izmantotas. Šeit minētais piemēru kopums nav visaptverošs, bet domāts ieskatam, cik dažāds ir deklarāciju pielietojums žurnālistikas darbā:  neskaidru ienākumu un potenciālas korupcijas izmeklēšanās. Piemēram, ja Daugavpils mēra Andreja Elksniņa deklarācijas būtu pieejamas tikai par pēdējiem pieciem gadiem, žurnālistiem nebūtu iespēju apšaubīt, ka viņš naudu nav nopelnījis advokatūras laikā. Šobrīd ir skaidri redzams, ka nē. Ja žurnālistiem nebūtu pieejas toreizējās VID ģenerāldirektora amata kandidātes Ingas Koļegovas deklarācijām vairāku gadu griezumā un pieeju liegtu pēc viņas aiziešanas no valsts dienesta, nebūtu iespējams faktoloģiski korekti ziņot par kriminālprocesu, kas ierosināts par nepatiesu ziņu norādīšanu un noslēdzās tikai 2021.gadā, bet runa bija par nepatiesām ziņām 2013. – 2015.gada deklarācijās; pētījumos par valsts amatpersonu algu pieaugumu, kas ir vitāli svarīgi sociālajam taisnīgumam. Ir svarīgi parādīt algu kāpumu laika nogrieznī; personu meklēšanai, kuras pēkšņi parādās stratēģiski svarīgās biznesa nozarēs (un mēdz būt bijušas valsts dienestā, bet pirms ilgāka laika nekā pieciem gadiem – piemērs ir oligarhu lieta un toreizējie pārstāvji ostas uzņēmumos); personu meklēšanai, kuras parādās svarīgos kriminālprocesos (piemērs – Re:Baltica pētījums par Daugavpils pedofilu, kur policistu rangus un darbavietas, kuri nekvalitatīvi veica pirmo izmeklēšanu, varēja atrast tikai amatpersonu deklarāciju datu bāzē un notikumi bija risinājušies pirms vairāk nekā 5 gadiem); pētot valsts augstāko amatpersonu vēsturi (piemērs – Uldis Pīlēns, kas bija amatpersona 2005.-2009.gadā, bet prezidenta amatam kandidēja 2023.gadā, vai šķirkļi Nacionālajā enciklopēdijā). Bez iesniegtajām deklarācijām iegūt ticamu un, kas svarīgākais, pilnīgu informāciju par prezidentu un šī amata kandidātu darbību pirms un pēc stāšanās amatā būtu grūti vai pat neiespējami. Bez šādas informācijas nevar pilnvērtīgi analizēt konkrētu cilvēku lomu vēsturiskos un šodienas notikumos. Savukārt, ja nav iespējams saprast valsts vēsturi, tiek būtiski ierobežotas pilsoņu tiesības piedalīties valsts politiskajā dzīvē, jo viņiem nav iespēju to darīt uz uzticamas informācijas pamata; 4. Savulaik amatpersonu deklarācijas tika publicētas “Latvijas Vēstnesī” un elektroniskajā versijā tās joprojām ir pieejamas. Līdz ar to deklarāciju izzušana no VID publiskās datu bāzes nozīmētu, ka vecas deklarācijas joprojām būs pieejamas bibliotēkās drukātā versijā un  LV mājas lapā, kamēr jaunāku laiku deklarācijas ir sabiedrībai un žurnālistiem nepieejamas. Tā būtu acīmredzama nekonsekvence. Ņemot vērā iepriekš minētos argumentus, LŽA aicina esošjā deklarāciju publicēšanas un piekļuves kārtībā neko nemainīt, nosakot deklarācijas publiskošanas termiņu ekvivalentu to glabāšanas termiņam, kas patlaban ir 30 gadi.  LŽA valde LŽA valdes priekšsēdētāja Zane Mače

Pasniegtas žurnālistikas izcilības balvas

Piektdienas vakarā pasniegtas ikgadējās Latvijas Žurnālistu asociācijas  (LŽA) Izcilības balvas, kuru ieguvēji izvēlēti no 120 vērtēšanai iesniegtajiem darbiem piecās kategorijās. Pasniegtas arī Intas Brikšes balva par nozīmīgu ieguldījumu žurnālistikā  un speciālbalva sportā. Kategorijā “Ziņu žurnālistika un reportāža” balvu saņēma žurnāliste Ieva Vārna un operators Sergejs Medvedevs no TV3 par darbu “Ziņu reportāžas no Ukrainas”. Kategorijā “Intervija un apraksts” balvu saņēma portāla “Delfi” autore Ieva Alberte par darbu “Orgānu donore Alīna Ansone. Izglāba piecus cilvēkus”. Kategorijā “Pētniecība un analītika” apbalvots Latvijas Televīzijas raidījuma “Aizliegtais paņēmiens” autoru kolektīvu par raidījumu ciklu divās sērijās “Mareka lielā dzīve”. Kategorijā “Reģioni un diaspora” balvu saņēma Oksana Pugačova, Ivonna Plaude, Agita Puķīte un Liena Trēde no laikraksta “Neatkarīgās Tukuma Ziņas” par darbu “Ukrainai jāuzvar!” Šogad žūrija lēma piešķirt speciālbalvu nominācijā “Par izcilību sporta žurnālistikā”, skaidrojot, ka uz aktuālo ziņu fona sporta žurnālistika vienmēr palikusi ēnā, taču pēdējos gados sporta žurnālisti Latvijā sevi pierādījuši kā profesionāļus, kas runā ne tikai par sportistu uzvarām vai zaudējumiem, bet arī problēmām, kas rodas, lai tās sasniegtu. Balvu kategorijā “Par izcilību sporta žurnālistikā” saņēma žurnālists Raimonds Rudzāts (LTV/”Delfi”). Intas Brikšes balva par nozīmīgu ieguldījumu žurnālistikā tika pasniegta karsto punktu jeb kara reportierim Atim Klimovičam, kurš uz karadarbības zonām devies kopš deviņdesmitajiem gadiem, atspoguļojot notikumus visos iespējamajos formātos. Viņš ne tikai desmitgadēm nodrošinājis Latvijas iedzīvotājiem informāciju un veicinājis izpratni par tur notiekošo, bet bijis neatsverams mentors jaunajiem kolēģiem, kas dodas uz karadarbības zonām. Par “Gada redaktora” balvas ieguvēju kļuva Latvijas Radio Ziņu dienesta producente Ilze Puncule-Aginta. “Izcilības balvas 2023” darbus vērtēja LŽA pilnsapulcē ievēlēta komisija, kuras sastāvā ir  Marta Cerava (LTV/LSM), Ingūna Johansone (laikraksts “Ziemeļlatvija”), Inga Spriņģe  (Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs “Re:Baltica”),  Inga Gorbunova (žurnāls “Imperfekt”/ReTV) un žūrijas komisijas vadītājs Arnis Krauze (TV3). Ikgadējās “Izcilības balvas” tika pasniegta par izciliem darbiem un sasniegumiem žurnālistikā no 2022.gada jūlija līdz 2023.jūnijam. Pieteikt darbus un autorus bija iespējams gan asociācijas biedriem, gan arī citiem interesentiem. Izcilības balvas pasniegšana notika sadarbībā ar Nīderlandes vēstniecību Latvijā, Lielbritānijas vēstniecību Latvijā, Kultūras ministriju, Baltijas Mediju izcilības centru, alus darītavu “Valmiermuiža” un ziņu aģentūru LETA. LŽA dibināta 2010.gada 24.novembrī, un tās mērķi ir aizstāvēt vārda un preses brīvību, uzlabot žurnālistu profesionālās darbības vidi, veicināt diskusiju par profesionālajām un ētikas problēmām, aizstāvēt žurnālistu tiesības, uzlabot un attīstīt masu mediju likumdošanu, sekmēt biedru profesionālo apmācību un žurnālistu mūžizglītību. Pašlaik asociācijā ir 130 biedri. LŽA ir Starptautiskās Žurnālistu federācijas un Eiropas Žurnālistu federācijas biedre, Latvijas Mediju ētikas padomes dibinātāja.

Sākas darbu pieteikšana izciliem sasniegumiem žurnālistikā 2022./2023.gadā

Pieteikuma anketa Latvijas Žurnālistu asociācija (LŽA) izsludina pieteikšanos konkursā par izciliem sasniegumiem žurnālistikā 2022./2023.gadā. Šogad balvu pasniegs piecās kategorijās: Ziņu žurnālistika un reportāža; Intervija un apraksts; Pētniecība un analītika; Reģionālie un diasporas mediji; Gada redaktors.  Pretendentus var izvirzīt LŽA biedri, mediju vadītāji un žurnālisti. Nominantam nav jābūt LŽA biedram. Pieteiktajiem darbiem jāatbilst šādiem kritērijiem: Tas ir sabiedriski nozīmīgs un aktuāls; Darbs radījis rezonansi, ietekmējis sabiedriskos procesus; Veidojot materiālu, ievērota labas žurnālistikas prakse un LŽA Ētikas kodekss; Darbs publicēts laikā no 2022.gada 1.jūlija līdz 2023.gada 3.jūlijam.   Darbus vērtēs LŽA pilnsapulcē ievēlēta komisija, kuras sastāvā ir Marta Cerava (Latvijas Televīzija, LSM), Ingūna Johansone (Laikraksts “Ziemeļlatvija”), Inga Spriņģe  (Re:Baltica, Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs),  Inga Gorbunova (“Imperfekt”, ReTV) un žūrijas komisijas vadītājs Arnis Krauze (TV3 Ziņas). Žūrija var nolemt piešķirt speciālbalvu ārpus noteiktajām kategorijām. Darbi piesakāmi ar anketas palīdzību ŠEIT vai nosūtot uz e-pastu izcilibas.balva@gmail.com. Termiņš – 2023.gada 17.jūlijs (ieskaitot). LŽA Izcilības balvas pasniegsim īpašā ceremonijā 8.septembrī, “OratoriO – Mūzikas un drāmas telpa”. Pirms apbalvošanas ceremonijas norisināsies konference, kuras norises laiks un programma tiks izziņota vēlāk.

NEPLP rīcība apdraud vārda brīvību

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija   Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) rīcība, sodot interneta mediju TVNET par, tās ieskatā, nepietiekami precīzu vārdu lietošanu, ir cenzūra un apdraud vārda brīvību. Latvijas Žurnālistu asociācija (LŽA) aicina NEPLP nekavējoties atcelt lēmumu par TVNET sodīšanu, negaidot, kad to izdarīs tiesa. Savukārt Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija aicināta sākt pārbaudi, vai NEPLP locekļu darbība nav pretrunā ar likuma normām, kas garantē vārda un domas brīvību Latvijā. Satversmes 100. pants nosaka: “Ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. Cenzūra ir aizliegta.” Ar NEPLP 2023. gada 18. maija lēmumu Nr. 199/1-2 SIA “TVNET grupa” piemērots 8500 eiro naudas sods “par pienācīgas precizitātes un neitralitātes neievērošanu”. NEPLP ieskatā, medijs pārkāpis Elektronisko plašsaziņas līdzekļu (EPL) likuma normas, jo raidījuma ietvaros notikusī “iespējamo Imigrācijas likuma grozījumu apspriešana ir nekorekta, vienpusēja un maldinoša”. Pilnais NEPLP lēmums atrodams te: https://www.neplp.lv/lv/media/5910/download?attachment No NEPLP lēmuma teksta izriet, ka faktiski TVNET tiek sodīts par politiķa, Saeimas deputāta un partijas “Stabilitātei!” vadītāja Alekseja Rosļikova intervijā lietoto vārdu “deportācija” un tā interpretāciju, ko savos jautājumos, atsaucoties uz Rosļikova iepriekš teikto, vēlāk izmantoja arī raidījuma vadītāji.  NEPLP ieskatā, šī vārda izmantošana un interpretācija, jo sevišķi martā, Latvijas tautai “viennozīmīgi” saistoties ar PSRS okupācijas varas īstenoto Latvijas iedzīvotāju izvešanu uz attāliem PSRS apgabaliem, tāpēc tā lietošana “asociējas ar negatīvām emocijām par valsts okupāciju un sekojošām represijām pret Latvijas Republikas pilsoņiem”. Lai gan NEPLP pati lēmumā citē vārda “deportācija” skaidrojumu – “piespiedu izsūtīšana, pārvietošana, izraidīšana (aiz politiskiem vai krimināliem motīviem uz likuma vai valsts varas iestāžu lēmuma pamata)”, tā vienlaikus apgalvo, ka raidījumā “nav ievērots pienācīgas precizitātes un neitralitātes princips, izmantojot jēdzienu “deportācija/deportācijas” pretēji tā nozīmei”. Mēģinājumi sodīt medijus par to, ka intervējamā persona neprecīzi, bet ne juridiski vai lingvistiski nepareizi, lieto kādu vārdu, būtu pašsaprotami kādā autoritārā vai totalitārā valstī, taču vismaz līdz šim – ne Latvijas Republikā. LŽA aicina NEPLP locekļus ievērot Satversmi, kā arī NEPLP darbību reglamentējošo EPL likumu. Pirmais no šī likuma mērķiem ir “nodrošināt vārda un uzskatu paušanas brīvību, sociāli nozīmīgas informācijas vispārēju pieejamību un netraucētu brīvas, demokrātiskas diskusijas uzturēšanu un attīstību, paverot katram Latvijas iedzīvotājam iespēju patstāvīgi veidot viedokli par valstī notiekošajiem procesiem un tādējādi sekmējot viņa kā demokrātiskas sabiedrības locekļa līdzdalību ar šiem procesiem saistītu lēmumu izstrādāšanā”. LŽA valdes vārdā Zane Mače gada 23. maijā        

Latvijas Žurnālistu asociācijas valdes priekšsēdētāja būs Anna Platpīre

Latvijas Žurnālistu asociācijas (LŽA) pilnsapulcē 2022. gada 29. aprīlī par organizācijas valdes priekšsēdētāju ievēlēta Latvijas Televīzijas (LTV) kultūras, izklaides, bērnu un jauniešu satura redaktore Anna Platpīre. Organizācijas valdē darbosies arī Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra “Re:Baltica” izpilddirektore Sanita Jemberga, Latvijas Radio raidījuma “Atvērtie faili” žurnāliste Zane Mače, TV3 raidījuma “Nekā personīga” producente un galvenā redaktore Arta Ģiga, LTV raidījuma “De facto” žurnālists Ivo Leitāns, informācijas aģentūras LETA galvenais redaktors Pēteris Zirnis un Latvijas Radio Latgales studijas vadītāja Renāte Lazdiņa.  LŽA Ētikas komisijā atkārtoti ievēlēti Jānis Buholcs, Odita Krenberga, Sandra Dieziņa, Aidis Tomsons, Kārlis Dagilis, Ilze Jaunalksne-Rēdere un Filips Lastovskis. Savukārt LŽA Izcilības balvas komisijā strādās Ginta Alberte, Arnis Krauze, Anna Peipiņa, Inga Gorbunova un Marta Selecka. LŽA dibināta 2010.gada 24.novembrī, un tās mērķi ir aizstāvēt vārda un preses brīvību, uzlabot žurnālistu profesionālās darbības vidi, veicināt diskusiju par profesionālajām un ētikas problēmām, aizstāvēt žurnālistu tiesības, uzlabot un attīstīt masu mediju likumdošanu, sekmēt biedru profesionālo apmācību un žurnālistu mūžizglītību. Šobrīd asociācijā ir 140 biedri. LŽA ir Starptautiskās Žurnālistu federācijas un Eiropas Žurnālistu federācijas biedre, Latvijas Mediju ētikas padomes dibinātāja.  

LŽA Izcilības balvas 2020 nominanti

LŽA Izcilības balvas komisija ir izvirzījusi nominantus “Izcilības balvai 2020” 1. ZIŅA / REPORTĀŽA Gunita Nagle “Četru bērnu māte. Mirusi” (“Ir”); Jānis Vingris “Sātana rotaļlaukums – Sīrija” (“Tvnet”); Judīte Čunka, Aigars Kovaļevskis sižetu sērija “Prezidenta vēlēšanas Baltkrievijā”(LTV Ziņu dienests); sižetu sērija “Priekšpostenis” (TV3 Ziņu dienests); Filips Lastovskis – ziņa par viltus Volkova tikšanos ar Saeimas deputātiem (“Delfi”).  2. ANALĪTIKA / PĒTNIECĪBA  Guna Gleizde “Latvijas Valsts Mežu aizdomīgais papīrmalkas darījums” (TV3,“Nekā personīga”); Indra Sprance, Anita Brauna – raidījumu sērija par Lemberga prāvas aizkulisēm un“Ventspils grupējumu” (“Latvijas Radio”); LTV Ziņu dienesta raidījuma “Aizliegtais paņēmiens” “Operācija “Bērnībabērnudārzā” (LTV Ziņu dienests); Ilze Jaunalksne “Tiesu izpildītāja dēļ sirmgalve zaudē mājokli” (TV3, “Nekāpersonīga”), Indra Sprance “Aplaupītie bērni” (“Ir”). 3. ANALĪTIKA / PĒTNIECĪBA – COVID-19  TV3 Ziņu dienesta dokumentālā filma “Covid gads” (TV3 Ziņu dienests); Sanita Jemberga, Inese Liepiņa “Vakcīnu sāga” (“Re:Baltica”); Vita Dreijere, Laura Dzērve “Kāpēc viņi nevakcinējas?” (“Delfi”); Jānis Domburs, Madara Fridrihsone, Aigars Lazdiņš rakstu un raidījumu sērija“Krīzes laika iepirkumi” (“Delfi”); Lienes Barisas-Sermules un Ingas Šņores pētījums par Covid-19 situāciju aprūpesnamos (LTV, “De Facto”). 4. INTERVIJA / APRAKSTS  Laura Dzērve “Laulību gredzeni palika atvilktnē. ‘Nelaulātie dzīvesbiedri’ undzīvības trauslums” ( “Delfi”); Ieva Puķe “Bēgot no asinspirts” (“Ir”); Aija Kinca, Ivans Milovs, Dace Kokle, Edmunds Rimšāns dokumentālā filma “Netīrāzona” (LTV Ziņu dienests); Aivars Pastalnieks “Godīgs ments” (“Klubs”); Lolita Lūse “Rudens bez liepām” (“Ieva”); Sabīne Bērziņa, Inga Spriņģe – sērija “Neticīgie tomi” (“Re:Baltica”). 5. JAUNIE FORMĀTI Judīte Čunka, režisors Uģis Kronbergs “Satversmes sapulcei – 100” (LTV Ziņudienests, LSM); Jānis Geste, Dagnija Neimane-Vēvere, Žanete Ostreiko, Kristiāna Grāmatiņa, RojsRodžers “16+ debates” (LTV Ziņu dienests, producentu kompānija “Buzz Division”); Megija Liesma, Elīna Kārkluvalka “Instagram” spēles ar Covid-19 saistītāsinformācijas izplatīšanai (LSM); Ēvalds Dukuls “Dzīvei nav melnraksta” (LTV Ziņu dienests); erudīcijas spēle “Vajag tik rakt” (“Bauskas Dzīve”).   6. VEIKUMS MAZĀKUMTAUTĪBU VALODĀ  Vadims Rodionovs, Ērika Staškeviča  cikls “Kto vam platit”(“rus.tvnet.lv”); Kristīna Hudenko, Jekaterina Gusakova “Demokrātija beigusies. Tagad mēs jūsdrā****m! No Minskas deportētie latvieši par cietumu” (“rus.delfi.lv”); Kristīna Hudenko, Kristīne Moisejeva “Kod.lv” (“rus.delfi.lv”); Kristīna Hudenko, Māris Morkāns “Seda – saules pilsēta” (“rus.delfi.lv”); Diāna Spinu, projekts “Dzīvnieku kontrabanda no trešās valsts” (LTV).  7. GADA JAUNAIS ŽURNĀLISTS  Laine Fedotova (“Delfi”); Kaspars Kalējs (“Bauskas Dzīve”); Luīze Lote Āboliņa (“Apollo.lv”). Pasākuma laikā tiks pasniegtas arī Gada redaktora, Reģionālo un diasporas mediju un Intas Brikšes balvas.Gada balvas laureāti tiks paziņoti 19.augustā Strēlnieku ielā 4a (SSE Riga) Programma :  18:00 – ierašanās, uzkodas,19:30 – 20.30 – LŽA Izcilības balvas pasniegšanas ceremonija SSE Riga, 20:30 –  Dārza balle. Lūdzam visiem LŽA “Izcilības balva 2020” dalībniekiem un viesiem aizpildīt reģistrēšanāsformu  ŠEIT.Ieeja pasākumā tikai ar Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātiem.

Izcilības balva 2020

Pēdējo gadu visi esam ļoti čakli strādājuši. Beidzot ir pienācis laiks atskatīties uz paveikto un godināt labākos no mums. Tāpēc aicinu jūs uz ikgadējo Latvijas Žurnālistu asociācijas Izcilības balvas pasniegšanas ceremoniju! LŽA balle notiks 19. augustā Rīgas Ekonomikas augstskolā Strēlnieku ielā 4a. Ierašanās – 18:00. Lūgums visiem, kas plāno apmeklēt pasākumu, reģistrēties šeit. NB! Ieeja pasākumā tikai ar Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātiem. Patiesā cieņā, Iļja Kozins, LŽA valdes priekšsēdētājs.

LŽA biedru pilnsapulce 21.augustā

Godājamie LŽA biedri! Saskaņā ar LŽA Statūtu punktu 7.3  asociācijas pilnsapulce bija jāsasauc līdz 31.03.Šogad Covid 19 pandēmija plānus izjauca, tāpēc, saskaņā ar Statūtu punktu 7.4, 19.07.2020 pie LŽA valdes vērsušies biedri 1. Arta Ģiga2. Pēteris Zirnis3. Arnis Krauze4. Anna Platpīre5. Lāsma Antonēviča6. Zane Mače7. Filips Lastovskis8. Deivids Lagzdiņš9. Vita Dreijere10. Sanita Jemberga11. Ilze Vēbere12. Andrejs Vasks13. Jānis Krēvics14. Guna Gleizde ar aicinājumu sasaukt LŽA biedru pilnsapulci, biedrības izpildinstitūciju pārvēlēšanai. Atbilstoši LŽA statūtu 7.4 punktam, tā ir desmitā daļa LŽA biedru (no 135) un ir pietiekoši, lai valde izsludinātu Ārkārtas biedru sapulci. VALDE izsludina Latvijas Žurnālistu asociācijas Ārkārtas biedru pilnsapulci 2020.gada 21.augustā, plkst. 16:30 Rīgā, Strēlnieku ielā 4a. (SSE Riga) Ierašanās un reģistrācija 16:30-16:45Biedru pilnsapulce 16:45-17:55 Darba kārtība:1. Valdes atskaite par darbu aizvadītajā gadā2. LŽA valdes vēlēšanasUzmanību- saskaņā ar statūtiem, jaunā valde ievēlama uz nepilnu gadu, līdz 2021.gada 31.martam. 3. LŽA ētikas komisijas vēlēšanas4. LŽA revidenta ievēlēšana5. LŽA Izcilības balvas komisijas ievēlēšana.6. Dažādi jautājumi UZMANĪBU-sargoties no Covid 19, būs iespēja pilnsapulcē piedalīties attālināti. Sapulces links tiks izsūtīts pilnsapulces dienā.   Jūsu LŽA valde.

LŽA un VP parakstītais sadarbības memorands palīdzēs novērst žurnālistu apdraudējumu.

Latvijas Žurnālistu asociācija, Latvijas Žurnālistu savienība un Valsts policija, noslēgušas sadarbības memorandu, lai nodrošinātu efektīvu rīcību  žurnālistu drošības nodrošināšanā. Tas definē savstarpējo informācijas apriti gadījumos, kad žurnālists saņēmis draudus, kas saistīti ar viņa profesionālo darbību.    Sadarbības memoranda jautājums aktuāls kļuva 2019. gada otrajā pusē, kad Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra “Re:Baltica” žurnālistēm tika izteikti draudi, kas tiešā veidā bija saistīti ar viņas profesionālo darbību, bet policija kavējās rīkoties un skaidroja to ar informācijas trūkumu. LŽA sarunās ar VP panākta vienošanās, kas ļaus šādos gadījumos reāģēt ātrāk.   Sadarbības realizācijas mehānisms:   Valsts policijā nozīmēta kontaktpersona sadarbībai žurnālistiem, gadījumos, kad žurnālisti saņem draudus saistībā ar žurnālista profesionālo darbību.      Par notikumiem, kuri saistīti ar žurnālista profesionālo darbību, un kuri apdraud žurnālista  veselību, dzīvību, īpašumu vai godu un cieņu, un nepieciešama Valsts policijas tūlītēja rīcība, žurnālists Valsts policijai  paziņo pa tālruni 110;     Žurnālistu organizācijas Valsts policijai sniedz tām pieejamo informāciju par personas atbilstību likuma ”Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” ietvertajam žurnālista jēdzienam un citu Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nepieciešamo informāciju par žurnālista profesionālo darbību;   Latvijas Žurnālistu asociācijas pārstāvis šī memoranda izpildē ir aģentūras Leta galvenais redaktors Pēteris Zirnis.   LŽA valdes priekšsēdētāja Arta Ģiga

Žurnālisti aicināti pieteikties palīdzībai, kas saistīta ar Covid-19 satura veidošanu

LŽA informē, ka ir pieejami vairāki atbalsta pasākumi žurnālistiem, kas saskaras ar grūtībām, ko rada Covid-19 atspoguļošana.   Covid 19 testi. Ziņu žurnālistiem, TV operatoriem un fotoreportierim ar akūtas elpceļu infekcijas pazīmēm ir pieejami valsts apmaksāti testi uz Covid-19. Ņemot vērā esošo epidemioloģisko situāciju, PVO izsludināto pandēmiju, Covid-19 transmisiju Eiropā, kā arī 2020. gada 12. martā Ministru kabineta izsludināto ārkārtas situāciju valstī, ir pieņemts lēmums uzsākt no valsts budžeta līdzekļiem apmaksātu testēšanu ziņu žurnālistiem, TV operatoriem un fotoreportieriem ar akūtas elpceļu infekcijas pazīmēm (klepus, drudzis, rīkles iekaisums, elpas trūkums) uz Covid-19. Procesa koordinācija notiks, mediju atbildīgajam personai sazinoties ar Latvijas Žurnālistu asociācijas (LŽA) kontaktpersonu Artu Ģigu (arta.giga@gmail.com). Saziņā jānorāda sekojoša informācija: institūcijas nosaukums, atrašanās adrese, izmeklējamo personu skaits (kopā ne vairāk kā 30 personas vienas vizītes ietvaros) un atbildīgās personas kontakttālrunis. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests nodrošinās šo mediju darbinieku izmeklēšanu sadarbībā ar LŽA. Šī iespēja paredzēta žurnālistiem, kuru darba pienākumi liek tikties ar cilvēkiem- ziņu žurnālisti, TV operatori, fotoreportieri. Testus veiks, ja ir inficēšanās pazīmes- klepus, drudzis, kakla iekaisums, elpas trūkums. —————- Psiholoģiskā palīdzība stresa pārvarēšanai Ņemot vērā, ka darbs pie Covid-19 tematikas atspoguļošanas var būt psiholoģiski, emocionāli, sociāli un arī fiziski izaicinošs, pateicoties Baltijas Mediju izcilības centram un SSE Riga Mediju studiju centram, tiek piedāvāti atbalsta pasākumi mediju darbiniekiem, kuri strādā ar tematiku. Baltijas Mediju izcilības centrs sadarbībā ar pasaulē vadošo resursu un palīdzības centru žurnālistiem Dart Center for Journalism and Trauma piedāvā bezmaksas sarunu sesijas Latvijas žurnālistiem, producentiem un citiem mediju jomas pārstāvjiem saistībā ar COVID-19 ārkārtas situāciju. BMIC piedāvā iespēju tikt uzklausītiem un sarunas gaitā nonākt pie jums vispiemērotākā risinājuma, kā arī saņemt papildu resursus par to, kā strukturēt savu laiku tā, lai uzturētu fizisko un garīgo veselību. Dart Center speciālisti ir pieredzējuši tieši darbā ar žurnālistiem ekstremālās situācijās visā pasaulē, tai skaitā COVID-19 izraisītās ārkārtas situācijas kontekstā, un labi orientējas žurnālistu darba specifikā. Viņu kompetence dod iespēju ne tikai īslaicīgi tikt galā ar problēmām, bet arī ilgtermiņā veidot atbalsta kultūru visā organizācijā, lai ekstremālās situācijās būtu gatavība un resursi reaģēt uz krīzi, nesagaidot izdegšanas sindromu un tamlīdzīgas izpausmes. Pieteikties lūdzam mediju vai individuālus mediju jomas darbiniekus, rakstot uz gunta.sloga@baltic.media. Pieteikumā lūdzam norādīt savu vārdu, uzvārdu, tālruni un e-pastu, kā arī jums aktuālo problēmu vai tēmu. Sazināsimies ar jums par ērtāko sesijas laiku un platformu. SSE Riga Mediju studiju centrs sadarbībā ar Latvijas Psihoterapeitu biedrību un Latvijas Ārstu psihoterapeitu asociāciju žurnālistiem un mediju darbiniekiem piedāvā nodrošināt trīs plānveida bezmaksas psiholoģiskā atbalsta konsultācijas ārkārtas situācijas laikā. Psihoterapijas speciālisti, ārsti psihoterapeiti vai psihologi nodrošinās fokusētu psiholoģisko atbalstu, kas palīdzēs pārvarēt krīzes izraisītās emocionālās reakcijas. Jūs tiksiet uzklausīts un saņemsiet psiholoģisko atbalstu no sagatavota un apmācīta speciālista. Ja piedzīvojat, ka stress ierobežo jūsu rīcībspēju un kļūst par apgrūtinājumu, lūdzu, piesakieties uz konsultāciju. Pieteikties atbalsta saņemšanai var konfidenciāli pie Sabīnes Sīles-Eglītes pa tālr.: 28357783. Pieteikumā WhatsApp vai Signal aplikācijā lūdzu norādīt: 1. vārdu, uzvārdu; 2. sava medija nosaukumu, amatu; 3. vai vēlaties palikt anonīms; 4. ne vairāk kā divos teikumos uzrakstiet, kādēļ meklējat atbalstu. Plašāku informāciju par psiholoģisko atbalstu lūdzu skatīt pievienotajos dokumentos. Paldies visiem, kas šajā laikā nodrošina saturu tik ļoti atšķirīgajos, izaicinošajos un arī bīstamajos apastākļos. Lūdzu, vērsieties pēc palīdzības, ja tāda ir nepieciešama. Cieņā, LŽA valdes priekšsēdētāja Arta Ģiga