Biedrības „Latvijas Žurnālistu asociācija”

VALDES SĒDES PROTOKOLS

Nr.2

 Rīgā,                                                                                                   2014.gada 27.februārī

 

 Sēdi vada

Valdes priekšsēdētāja                                             Anda Rožukalne

 Piedalās:                                                              

 

Valdes priekšsēdētāja                                             Anda Rožukalne

Valdes locekle                                                       Nellija Ločmele

Valdes locekle                                                       Olga Dragiļeva

Valdes loceklis                                                       Pēteris Zirnis

 

LŽA biedrs                                                              Arnis Krauze

 

Protokolē                                                       Nora Vojevodska

 Sēdi sāk plkst. 17:00

Sēdi beidz plkst. 18:30

Sēdes tēma – Dažādi aktuāli jautājumi.

Sēdes darba kārtība:

1. Jaunu valdes locekļu kandidātu izvirzīšana
2. Jaunu Izcilības balvas Žūrijas locekļu izvirzīšana
3. LŽA Izcilības balva 2013
4. Priekšlikumi Labojumiem Ētikas kodeksā
5. LŽA kopsapulces 14.03.2014. pl.18:00 darba kārtība
   1. Valdes vēlēšanas
   2. Žūrijas vēlēšanas
   3. Gada pārskata apstiprināšana
   4. Gada maksas apstiprināšana
   5. Labojumi Ētikas kodeksā
   6. Priekšlikumi VID izstrādātajam Informatīvajam materiālam „Pazīmes, kas liecina par darba tiesiskajām attiecībām, autoratlīdzības līguma gadījumā”
   7. Korespondence

 

Lēmumi

 

   1. Jaunu valdes locekļu kandidātu izvirzīšana

Nr.	Lēmums	Balsojums	Atbildīgais	Termiņš
1.	LŽA biedriem līdz 13.03.2014. iesūtīt LŽA valdei kandidātu vārdus valdes locekļiem nākamajam termiņam	4- par, 0-pret, 0-atturas		13.03.2014.

 

2. Jaunu Izcilības balvas Žūrijas locekļu izvirzīšana

 

Nr.	Lēmums	Balsojums	Atbildīgais	Termiņš
1.	LŽA biedriem līdz 13.03.2014. iesūtīt LŽA valdei kandidātu vārdus Izcilības balvas Žūrijas locekļiem nākamajam termiņam	4- par, 0-pret, 0-atturas		13.03.2014.

   

 

3. LŽA Izcilības balva 2013

Nr.	Lēmums	Balsojums	Atbildīgais	Termiņš
1.	Izcilības balvas 2013 apjoms katrā nominācijā – 200 EUR (pēc nodokļu nomaksas)	4- par, 0-pret, 0-atturas
2.	Izcilības balvas 2013 ceremonijas norise – 14.03.2014.Reiterna namā, Latvijas 1.rokkafejnīcā, Mārstaļu ielā 2/4, Rīgā, pl.20:00	4- par, 0-pret, 0-atturas

 

 

 

1. Priekšlikumi Labojumiem Ētikas kodeksā

 

Nr.	Lēmums	Balsojums	Atbildīgais	Termiņš
1.	Atkārtoti lūdzam biedrus izteikt savus priekšlikumus izmaiņām Ētikas kodeksā līdz 13.03.2014. Pagaidām iesniegti D.Melbikša sekojoši ieteikumi, par kuriem jābalso biedru kopsapulcē:	6 – par, 0 – pret, 0 – atturas	A.Rožukalne	31.01.2014..

 

I

1. daļā

   1.2. Žurnālistu pienākums ir aizstāvēt vārda un preses brīvību. Žurnālisti nepakļaujas nekādai ietekmei, kas ierobežo brīvu informācijas plūsmu vai traucē atklātas debates par jebkuru sabiedrībai nozīmīgu jautājumu.
   varētu pārveidot uz

   Žurnālistu pienākums ir aizstāvēt vārda un preses brīvību, kā arī iestāties par demokrātiju un cilvēktiesībām. Žurnālisti nepakļaujas ietekmei, kas ar neleģitīmiem un likumā nenoteiktiem mērķiem ierobežo brīvu informācijas plūsmu vai traucē atklātas debates par jebkuru sabiedrībai nozīmīgu jautājumu. Vienlaikus žurnālisti apzinās savu atbildību un izmanto vārda brīvību šajā kodeksā noteiktajās robežās.

II
2. daļā

2.1. Žurnālista galvenais uzdevums ir sniegt sabiedrībai patiesu un pārbaudītu informāciju.
pārformulēt uz:

Žurnālista galvenais uzdevums ir sniegt sabiedrībai patiesu un pārbaudītu informāciju. Viedokļus ir jānodala no faktiem. Virsrakstiem, materiālu pieteikumiem, izcēlumiem utml ir jābūt pamatotiem visā publikācijā.

 

III

 

1. daļā
        
   Žurnālists lēmumus par interviju objektiem, informācijas avotiem, raidījumu viesiem, apskatāmo tematu loku (saraksts nav izsmeļošs) pieņem patstāvīgi (vai nu individuāli, vai kolektīvi konkrētas redakcijas ietvaros). Nav pieļaujama šādu lēmumu pieņemšana, balstoties uz spiedienu no ārpuses vai citu mediju rīcību un publikācijām. Redakcionālā neatkarība ietver sevī atbildību par šīm izvēlēm, pēc nepieciešamības tās argumentēti skaidrojot.

   Žurnālistam iespēju robežās jāatturas no pārlieku ciešām saitēm ar politiķiem un valsts varas pārstāvjiem. Ja rodas aizdomas, ka attiecības var mest ēnu uz žurnālista integritāti, žurnālistam ir pienākums kopā ar savu darba devēju lemt par soļiem, lai labotu šo situāciju.

 

IV

4.2. Žurnālisti neiesaistās organizācijās, kas var traucēt profesionālo pienākumu veikšanai.
modificēt uz

Žurnālisti neiesaistās organizācijās, kas var traucēt profesionālo pienākumu veikšanai vai arī potenciāli var mest ēnu uz viņu kā neatkarīgu žurnālistu.

 

 

V

 

1. 5.    daļā

   Žurnālista pienākums ir veicināt diskusijas par mediju ētiku un žurnālistu atbildību, kā arī aktīvi piedalīties tajās ar savu skatījumu un viedokli. Žurnālistam ir jāatturas no šādu diskusiju slāpēšanas – arī tad, ja skartie temati ir kontroversiāli un jūtīgi, vai arī skar konkrēto žurnālistu vai viņa pārstāvēto mediju.

   VI

Papildināt Ētikas kodeksu ar sekojošo:

Žurnālists nekādos apstākļos nedrīkst izmantot savu žurnālista pozīciju vai savu asociācijas biedra karti, lai pašlabuma nolūkos izdarītu spiedienu, vai arī tieši gūtu labumu sev. 

Žurnālistam ir jāatturas no nepublicētu materiālu, it īpaši tādu, kas saistīti ar finanšu situāciju valstī, pašvaldībās, organizācijās, uzņēmumos vai saistībā ar privātpersonām  izmantošanas pašlabuma gūšanai.

Žurnālistam ir jāatturas no cilvēka etniskās izcelsmes, tautības, profesijas, politiskās pārliecības, reliģisko uzskatu vai seksuālās orientācijas pieminēšanas, ja šīm detaļām nav nozīmes attiecīgajā kontekstā, it sevišķi, ja šādu faktu pieminēšana var šķist aizskaroša.

 

VII

Koriģēt Ētikas komisijas nolikuma punktu :

10. Komisija var rosināt diskusiju par žurnālistikas ētikas jautājumiem gan LŽA biedriem, gan citiem žurnālistiem.

 

uz

10. Pēc vismaz desmit asociācijas biedru iesnieguma komisijai ir jāsniedz rakstveida atzinums par žurnālistikas ētikas jautājumiem. Šo atzinumu asociācija var izmantot tālākām diskusijām par biedru rosināto tematu. 

 

5. LŽA biedru kopsapulces 14.03.2014. pl.18:00 darba kārtība

Nr.	Informācijai	Balsojums	Atbildīgais	Termiņš
1.	LŽA kopsapulces 14.03.2014. pl.18:00 darba kārtība Valdes vēlēšanas Žūrijas vēlēšanas Gada pārskata apstiprināšana Gada maksas apstiprināšana (līdzšinējo 25 LVL jeb 35,57 EURO vietā – 36 EURO) Labojumi Ētikas kodeksā Citi jautājumi	4 – par, 0 – pret, 0 – atturas
2.	Biedriem pieteikties par iespēju piedalīties kopsapulcē, vai arī atsūtīt pilnvarojumus.	4 – par, 0 – pret, 0 – atturas

 

6. Priekšlikumi VID izstrādātajam Informatīvajam materiālam „Pazīmes, kas liecina par darba tiesiskajām attiecībām, autoratlīdzības līguma gadījumā”

Nr.	Lēmums	Balsojums	Atbildīgais	Termiņš
1.	Lūgums biedrus līdz 10.03.2014. izteikt savus priekšlikumus par VID izstrādāto Informatīvo materiālu „„Pazīmes, kas liecina par darba tiesiskajām attiecībām, autoratlīdzības līguma gadījumā” VID dokuments pielikumā.	4– par, 0 – pret, 0 – atturas		10.03.2014.

 

1. Korespondence

 

 

Nr.	Lēmums	Balsojums	Atbildīgais	Termiņš
1.	LŽA valde nosūtījusi vēstuli LR ģenerālprokuroram Ē.Kalnmeieram ar lūgumu atklāt prokuroru atestācijas komisijas materiālus prokurora Jura Sidera lietā.	4 – par, 0 – pret, 0 – atturas

 

 

 

Valdes priekšsēdētāja: ______________________ / A.Rožukalne /

(paraksts)

 

Protokolēja: ______________________ / N.Vojevodska /

  (paraksts)

 

 

 Rīgā, 2014.gada 27.februārī

  

 

 

 

Latvijas Republikas

Valsts ieņēmumu dienests

 

Informatīvais materiāls

 

Pazīmes, kas liecina par darba tiesiskajām attiecībām, autoratlīdzības līguma gadījumā

 

Darba ņēmējs, ir persona, kas uz darba līguma pamata par nolīgto darba samaksu veic noteiktu darbu darba devēja vadībā.

Savukārt, persona, kuras patstāvīgā dzīvesvieta ir Latvijas Republikā un kura saņem autoratlīdzību, ir pašnodarbinātais un nav uzskatāma par darba ņēmēju likuma „Par valsts sociālo apdrošināšanu” izpratnē.

Valsts ieņēmumu dienests, veicot kontroles pasākumus, ir konstatējis, ka, ņemot vērā šo īpašo likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu” ietverto regulējumu attiecībā uz autoratlīdzībām, izvairoties no valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu nomaksas, darba tiesiskās attiecības tiek slēptas aiz civiltiesiskām attiecībām, kas izriet no autoratlīdzības līguma.

Atbilstoši likuma „Par nodokļiem un nodevām” 23.panta četrpadsmitajā daļā noteiktajam Valsts ieņēmumu dienestam, veicot kontroles pasākumus, ir tiesības nodokļa maksājuma apmēru noteikt, ņemot vērā darījumu ekonomisko saturu un būtību, nevis tikai juridisko formu.

Tādējādi Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības vērtēt, vai civiltiesiskajās attiecībās, kas pastāv starp autoratlīdzības izmaksātāju un tās saņēmēju, ir konstatējama atbilstība darba tiesiskajām attiecībām.

Konstatējot darba tiesisko attiecību pazīmes fiziskajai personai ir tiesības uz Darba likumā paredzētajām garantijām – atvaļinājumi, darbnespējas nosacījumi, darba laiks, pārtraukumi, tiesības uz minimālajām piemaksām (virsstundas, nakts darba), attiecību izbeigšanas kārtība, darbinieku pārstāvniecība.

Par to, ka darba tiesiskās attiecības tiek slēptas aiz civiltiesiskajām attiecībām, kas izriet no autoratlīdzības līguma, liecina pazīmes, kas vērtējamas kopumā, piemēram, svarīgāks ir darba process, nevis tikai darba rezultāts, darbinieks pakļauts noteiktai kārtībai un darba devēja norādījumiem, attiecības ir ilgstošas un tās netiek nodibinātas uz vienu konkrētu darba izpildījumu vai radīšanu.

Ja pārbaudes gaitā konstatēts personas darbs uz autoratlīdzības līguma pamata, tad izvērtē šā līguma saturu pēc būtības kopsakarā ar pārbaudes gaitā konstatētajiem faktiskajiem apstākļiem, ņemot vērā šādas normatīvajos aktos noteiktās darba līguma būtiskās sastāvdaļas:

1. vienošanās par darba veikšanu (nav nozīmes tam, vai puses vienojušās par ar autortiesībām aizsargāta darba veikšanu);

2. vienošanās par atlīdzību;

3. personas pienākums pakļauties noteiktai darba kārtībai un darba devēja rīkojumiem (pakļaušanās darba devēja noteiktai darba kārtībai un rīkojumiem ir būtiska pazīme, ar kuru konstatē darba tiesisko attiecību faktu);

4. personas nodrošināšana ar pienācīgiem darba apstākļiem – personas ekonomiskā atkarība no darba devēja, kura labā tā veic darbu.

 

Pierādījumi un informācija, kas liecina par to, ka gadījumos, kad atlīdzība tiek izmaksāta saskaņā ar autoratlīdzības līgumiem, ir konstatējami pārkāpumi no darba tiesisko attiecību viedokļa, jo ienākums pēc ekonomiskās būtības tiek gūts algota darba ietvaros, ir sekojoši:

 

1)      Līgumi tiek slēgti par regulāru darbu noteiktā laika periodā, un  svarīgs ir darba process, nevis konkrēts radītais darbs:

– tiek slēgti tipveida līgumi par raidījumu izveidošanu un sadarbošanos, tajos ietvertie nosacījumi paredz regulāru darbu, kur svarīgs ir darba process un paveiktā darba apjoms, nevis pats radītais autortiesību objekts;

– kā autordarbu vērtības mērauklu izmanto patērēto laiku, visas patērētās stundas tiek uzskaitītas un apmaksātas, tādējādi tiek piemērota darba laika uzskaite, stundas likme un stundu apmaksas sistēma.

 

2) Autoratlīdzības saņēmēja darbība notiek pasūtītāja vadībā (pakļautībā), ievērot pasūtītāja norādījumus un iekšējās kārtības noteikumus (pakļaušanās darba devēja noteiktai darba kārtībai un rīkojumiem ir būtiska pazīme, ar kuru konstatē darba tiesisko attiecību faktu):

– darbs notiek noteiktā darba vietā (piemēram, speciāli aprīkotā studijā) un noteiktā laikā, piemēram, saņemtais materiāls jāapstrādā noteiktā vietā un tam jābūt gatavam  noteiktos termiņos,

– pasūtītājs, kuram pieder konkrētā darba vieta, nosaka tās izmantošanas nosacījumus, tajā skaitā autoratlīdzības saņēmēja darba laiku,

– autoratlīdzības saņēmējs darbu nevar veikt sev izvēlētā laikā un vietā,

–  no autoratlīdzības saņēmēja tiek prasīts ievērot darba disciplīnu, iekšējās kārtības noteikumus;

– personai faktisko brīvdienu un atvaļinājuma ņemšanas kārtība ir saistīta ar uzņēmuma iekšējo darba kārtību vai citu uzņēmumā nodarbināto fizisko personu darba grafiku,

– autoratlīdzības saņēmējam nav tiesību vienpersonīgi pieņemt lēmumus saistība ar veicamā darba laika grafiku, mainīt konkrētajā raidījumā ietveramo informāciju,

–  tiek uzskaitītas darbam patērētās stundas.

 

3) Autoratlīdzības saņēmējam ir konstatējama ekonomiskā atkarība no pasūtītāja. Autoratlīdzības saņēmējs darba izpildē izmanto pasūtītājam piederošus pamatlīdzekļus, materiālus, pasūtītājs sedz ar darba izpildi saistītos izdevumus (šis kritērijs neattiecas uz personīgo autotransportu vai atsevišķiem personīgajiem instrumentiem, kas izmantoti darba uzdevumu izpildei);

– personām, ar kurām noslēgti autorlīgumi, tiek nodrošināta darba vieta ar nepieciešamo aprīkojumu – telpas, dators, nepieciešamās datorprogrammas, interneta pieslēgums, telefons, utml.,

– pasūtītājs apmaksā visas ar darba radīšanu saistītās izmaksas, piemēram telpu, aprīkojuma, t.sk, telefonsakarus, interneta pieslēgumu un izmantošanu, un autotransporta uzturēšanas izmaksas, (infrastruktūras uzturēšanas izdevumi un tehniskie izdevumi).

 

Komersants, kam jau nodibinātas darba tiesiskās attiecības un noslēgts darba līgums ar darbinieku, var slēgt ar šo darbinieku autoratlīdzības līgumu, ja paredzētais darbs nedublē darba līgumā minētos pienākumus un ja autoratlīdzības līgumā paredzētā autordarba veikšana notiek ārpus darba laika.

 

 

 

21.11.2013.

Informāciju sagatavoja:

Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu pārvalde

sadarbībā ar Valsts darba inspekciju